1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Grīziņkalna ielas

Alauksta ielas sākums pie A. Čaka ielas.<br>Foto: Uldis Bārdiņš

Alauksta ielas sākums pie A. Čaka ielas

Alauksta iela sākas pie A. Čaka ielas un stiepjas līdz Pērnavas ielai. Radusies laikā starp 1870. gadu un 1876. gadu. Rīgas plānā šī iela pirmo reizi iezīmēta 1876. gadā. Sākotnēji tā tika dēvēta par Augustīnes jeb Augustes ielu. Tikai 1961. gadā pārdēvēta par Alauksta ielu.

Artilērijas iela. 2010.g.

Artilērijas iela

Artilērijas iela, kas atrodas starp Tallinas un Matīsa ielu, sākas no Brīvības ielas un aizstiepjas līdz J. Asara ielai. Rīgas ielu plānā tā parādījās 1844. gadā ar nosaukumu Jaunā Artilērijas iela, lai gan tautā to mēdza dēvēt arī par Artilērijas šķūņu ielu, Atslēdzniecības ielu un Atslēdznieku darbnīcas ielu. Ap 1859. gadu iela ieguva savu oficiālo nosaukumu - Artilērijas iela. Nosaukumu tā ieguva no artilērijas kazarmām un šķūņiem, kas atradās šobrīd jau nojauktās Sporta pils vietā. 19. gadsimta 70. gados Artilērijas iela tika pagarināta pāri Krāsotāju ielai līdz pat smilšu kalniem, kas bija tagadējās J. Asara ielas vietā.

Jāņa Asara iela, 19.11.2010<br>Avots: ru.wikipedia.org, Smig

Jāņa Asara iela

Jāņa Asara iela savieno Pērnavas ielu ar Avotu, Lienes un Augusta Deglava ielu. Pirmo reizi Jāņa Asara iela minēta 1885. gadā ar nosaukumu Ērgļu iela (Adlerstraße, Орлинская). 1930. gadā to pārsauca par Jāņa Asara ielu. Laikā no 1942. līdz 1944. gadam tā atkal atguva nosaukumu Ērgļu iela (Adlerstraße), bet kopš 1944. gada tā nemainīgi ir Jāņa Asara iela. Ielas garums ir 500 metri.

Ata iela, kas ir izvietota gar Grīziņkalna vienu malu, sākas no Pērnavas ielas un beidzas pie turpat netālu esošajām dzelzceļa sliedēm. 1885. gadā šim ceļa posmam piešķīra nosaukumu Ata (dažkārt saukta arī par Atta) iela. Ielas vienā pusē nemainīgi atrodas Grīziņkalna parks. Savukārt, pretējā pusē agrāk atradās artilērijas kazarmas, kas kādu laiku tika izmantotas kā 5. Cēsu kājnieku pulka kazarmas un apmācību laukums, bet pēc 2. Pasaules kara tās tika izmantotas kā sarkanās armijas kazarmas.

Augšiela ielas sākums pie Deglava ielas

Augšiela ielas sākums

Augšiela ir neliela ieliņa, kas atrodas starp Jāņa Asara un Augusta Deglava ielu. 1885. gadā tai tika piešķirts nosaukums Augšējā iela, bet no 1923. gada šo ielu sāka saukt par Augšielu. Iespējams tikai retais zinātu šo ielu, ja vien uz tās neatrastos visiem zināmais Daugavas stadions. Daugavas stadions, kas atklāts 1958. gadā, ar savu ledus halli, tenisa kortiem un citiem tam piederošiem laukumiem, aizņem gandrīz visu Augšielas vienu malu.

Avotu ielas sākums. 2010.g.

Avotu ielas sākums

Avotu ielas nosaukums cēlies no dzeramā ūdens avotiem, kas atradušies purvainajā zemienē tagadējās Avotu un E. B. Upīša ielas apkaimē. Šie avoti izveidojās 19. gs., kad tika aizbērta Daugavas atteka Speķupe. Avotu ielas sākums ir pie Marijas ielas un tā aizstiepjas līdz Lienes ielai. Kopš 1810. gada Rīgas ielu sarakstā ir divas Avotu ielas: Mazā Avotu iela (no Lāčplēša līdz Ģertrūdes ielai) un Lielā Avotu iela (līdz pat Sv. Pāvila baznīcai). 19. gs. otrajā pusē abas ielas tika apvienotas. Ja sākotnēji iela sākās no Lāčplēša ielas, tad 1885. gada 18. martā ielai tika pievienots L. Fūrmaņu ielas posms (tas ir posms no Marijas ielas). 1901. gadā Avotu ielā atklāja elektriskā tramvaja līniju posmā no Stabu ielas līdz J. Asara ielai. Tramvaja satiksme darbojās tikai līdz 60. gadu vidum.

Barona iela. 2010.g.<br>Foto: Ģirts Konstants

Barona iela
Foto: Ģirts Konstants

Krišjāņa Barona iela Grīziņkalna apkaimē robežojas ar Tallinas, Ērgļu, Pērnavas un Brīvības ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta jau 1810. gadā ar nosaukumu Pirts iela. Dažus gadus vēlāk tā tika pārsaukta par Lielo pirts ielu, jo pilsētā bija vēl divas Pirts ielas. 1858. gadā tā ieguva nosaukumu Suvorova iela, bet 1923. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies – Krišjāņa Barona iela, par godu 1923. gadā mirušajam „Dainu tēvam”. Ielas kopējais garums ir 3020 metri.

Brīvības iela. 2010.g.<br>Avots: panoramio.com, alinco_fan

Brīvības iela

Brīvības iela ir galvenā Rīgas pilsētas iela, kuras garums ir 12 600 metri. Tā ir vienīgā pilsētas iela, kas nosacīti tiek iedalīta 3 posmos – Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve. Grīziņkalna apkaimi šķērso Brīvības iela, kas sākas pie Elizabetes ielas un beidzas pie Gaisa tilta. Grīziņkalna apkaimē tā robežojas ar Tallinas, Pērnavas un Kr. Barona ielām.

Dzelzceļa viadukts / VEF tilts / Gaisa tilts<br>Foto: Jānis Vilniņš

Dzelzceļa viadukts / VEF tilts
Foto: Jānis Vilniņš

Brīvības iela Rīgas kartēs šajās robežās minēta jau 1818. gadā ar nosaukumu Aleksandra iela, 1861. gadā tā ieguva jaunu nosaukumu – Lielā Aleksandra iela. Pirmo reizi Brīvības ielas nosaukums tika lietots 1923. gadā, bet jau laika posmā no 1942. - 1944. gadam to sauca par Ādolfa Hitlera aleju. 1944. gadā tā atguva nosaukumu Brīvības iela, bet jau 1950. gadā kopā ar Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un Brīvības gatvi, tā tika pārsaukta par Ļeņina ielu. Brīvības ielas nosaukumu tā atguva 1990. gadā.

Aleksandra Čaka ielas un Pērnavas ielas krustojums<br>Foto: Jānis Vilniņš

Aleksandra Čaka iela

Aleksandra Čaka iela savieno Avotu un Ieriķu, Bērzaunes, Braslas un Dzelzavas ielu, bet Grīziņkalna robežās Avotu un Zemitāna ielu. Lai cik paradoksāli tas būtu, Aleksandra Čaka iela ir viena no jaunākajām Grīziņkalna ielām, jo tā tika atdalīta no Marijas ielas tikai 1989. gadā. Marijas iela pirmo reizi minēta jau 1860. gadā. 1885. gadā tai pievienoja Jaunās ielas daļu. No 1942. līdz 1944. gadam to sauca par Pliskavas ielu, bet 1944. gadā – atguva nosaukumu Marijas iela. 1950. gadā tā atkal tika pārsaukta par Suvorova ielu, bet 1989. gadā sadalīta Aleksandra Čaka un Marijas ielā. Aleksandra Čaka ielas garums ir 2900 metri.

Dārzaugļu iela, 2010.g.<br>Avots: wikimapia.org, AinarsM

Dārzaugļu iela

Dārzaugļu iela savieno Pērnavas un Zemitāna ielas. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā ir sastopama 1868. gadā ar nosaukumu Kalna iela. 1885. gadā tā jau ir sastopama ar nosaukumu Augļu iela. Savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies Dārzaugļu iela ieguva 1923. gadā. Ielas garums ir 200 metri.

Augusta Deglava iela, 2010.g.<br>Avots: panoramio.com, vipe

Augusta Deglava iela

Augusta Deglava iela sākas pie Lienes ielas un stiepjas cauri Purvciemam, un Pļavniekiem līdz pat Lubānas ielai. 1885. gadā parādījās neplānota iela bez vārda, kas izveidojusies no ceļa uz Rumpmuižu, tādēļ tā sākotnēji tika nodēvēta par Rumpmuižas ielu (Румпенгофская улица). 1937. gada ielu pārdēvēja rakstnieka Augusta Deglava vārdā, jo viņš dzīvojis ielas 24. namā. Iela sākotnēji sniegusies tikai līdz dzelzceļam, bet jau 1897. gadā pagarināta pāri dzelzceļam. Ap 1924. gadu iela jau sniegusies līdz jaunajai pilsētas robežai, kas atradās pie Dzilnas ielas (tagad Andreja Saharova iela).

Ērgļu iela savieno Aleksandra Čaka un Barona ielas, un pati iela beidzas strupceļā. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Ērgļu iela sastopama 1908. gadā ar nosaukumu Sergeja iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva tikai 1961. gadā. Ērgļu ielā 7 atrodas A/s Latvijas Valsts Radio Un Televizijas Centrs.

Krāsotāju iela

Krāsotāju iela

Krāsotāju iela sākas pie Matīsa ielas un aizstiepjas līdz Tallinas ielai. Tā bija pirmā iela Grīziņkalnā. Lai gan kā iela tā parādījās jau 1815. gadā, tomēr intensīva apbūve šajā rajonā sākās tikai pēc 1872. gada, kad tika atklāta Mīlgrāvja dzelzceļa līnija, kā rezultātā Grīziņkalns sāka straujāk apdzīvoties. 1897. gadā Kārlis Ulmanis strādāja pienotavā Krāsotāju ielā.

Laboratorijas iela. 2008.g.<br>Avots: panoramio.com, sized

Laboratorijas iela

Laboratorijas iela. Pie Aleksandra Čaka ielas atradās Krievijas armijas 21. artilērijas brigādes laboratorijas, kuras 1885. gadā tika pārvietotas uz Ikšķili. Tieši no šīm laboratorijām, kas atradās pašreizējā Universitātes stadiona teritorijā, aizstiepās taisna iela uz Grīziņkalna pusi. Sākumā šo ielu dēvēja par Lilijas ielu. Pagājušā gs. otrajā pusē, kad Lauku ielā cēla 43. vidusskolu, Laboratorijas ielai tika atņemts posms, kas to savienoja ar Lauku ielu, tādā veidā šo ielu saīsinot.

Rīgas 43. vidusskola Lauku ielā<br>Foto: Uldis Bārdiņš

Rīgas 43.vsk. Lauku ielā
Foto: Uldis Bārdiņš

Lauku iela savieno Pērnavas un Tallinas ielu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta jau 1887/1888. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas nosaukums sevī glabā liecības par notikumiem un rajona sākotnējo auru, kuru raksturo „Vārnu ielas republika”, kad aiz tās pletās klaji smilšu lauki un pļavas.

Lienes iela

Lienes iela

Lienes iela mūsdienās savieno Vagonu un Krāsotāju ielu. Pirmo reizi Lienes iela Rīgas adrešu grāmatās sastopama jau 1877. gadā ar nosaukumu Helenas iela. 1923. gadā tā iegūst savu tagadējo nosaukumu Lienes iela. 1935. gadā iela zaudēja daļu no sava garuma, kas tika pievienots Vagonu ielai.

Pērnavas iela

Pērnavas iela

Pērnavas iela šodien savieno Brīvības un Matīsa ielu, bet Grīziņkalna teritorijā Aleksandra Čaka un Matīsa ielu. 19. gs. 70-tajos gados tā bija daļa no Lauvas ielas, kas sākās no Aleksandra ielas un stiepās līdz pat Ebreju kapiem. 1885. gadā ielas posmu no tagadējās Brīvības ielas līdz Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijai pārsauca par Pērnavas ielu. Laika gaitā ielas nosaukums vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 2255 metri.

Rūdolfa iela<br>Avots: panoramio.com

Rūdolfa iela

Rūdolfa iela ir neliela ieliņa, kas savieno Sapiera un Pērnavas ielu. Līdzīgi kā citas Grīziņkalna ielas, Rīgas plānos sastopama jau kopš 1885. gada ar savu tagadējo nosaukumu. Rūdolfa ielā atrodas valsts Robežsardzes galvenā pārvalde.

Sapieru iela ir ločveidīga iela, kas savieno Aleksandra Čaka ielu ar Rūdolfa ielu. Rīgas plānos tā ir sastopama jau kopš 1885. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Iela savu nosaukumu ieguvusi pateicoties karaspēka daļai, kas tur atradās. Padomju gados karaspēka daļu, kas atradās Sapieru ielā, ar Grīziņkalna parku savienoja slepena pazemes eja.

Stadiona ielas sākums Pērnavas ielā

Stadiona ielas sākums
Pērnavas ielā

Stadiona iela ir neliela ieliņa, kas savieno Pērnavas ielu un Augšielu. Pirmo reizi Rīgas plānos iela minēta jau 1885. gadā ar nosaukumu Lukas iela. Kopš 1923. gada iela varēja lepoties ar Lūkasa ielas nosaukumu, bet savu tagadējo nosaukumu Stadiona iela, tā ieguva 1961. gadā par godu 1958. gadā atklātajam Daugavas stadionam.

Tallinas iela, 2008.g.<br>Avots: panoramio.com, DannyK

Tallinas iela

Tallinas iela. Iesākumā Miera iela bija savienota ar Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela). 1885. gadā Miera ielai šis posms tika atņemts un pievienots Riepnieku ielai. Savukārt, Riepnieku iela, kas savu nosaukumu ieguva no godājamas cunftes – tauvu vijējiem, sākās pie Lielā pumpja un atdūrās smilšu kalnos pie tagadējās Jāņa Asara ielas.

Tallinas iela, 2008.g.<br>Avots: panoramio.com, DannyK

Tallinas iela

1885. gadā, kad abas šīs ielas tika savienotas, tām tika piešķirts Igaunijas pilsētas - Rēveles vārds. Tomēr, kad pati pilsēta tika pārdēvēta, vārds bija jāmaina arī ielai, kas tās vārdā nosaukta. Tādēļ 1939. gadā Rēveles iela tika pārdēvēta par Tallinas ielu. Tallinas iela ir 1,7 km gara. Kādreiz ielas gals bija pie Ērgļu ielas, jo tālāk stiepās smilšu kalni. Kalnus pamazām noraka. Ērgļu iela tika pārdēvēta par Jāņa Asara ielu, bet Tallinas iela aizsniedzās līdz Rumpmuižas ceļam.

Terēzes iela, 2009.g.<br>Foto: M.Strīķis

Terēzes iela
Foto: M.Strīķis

Terēzes iela savieno Aleksandra Čaka un Zvaigžņu ielu. Terēzes iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās ir minēta jau 1868/1869. gadā. 1961. gadā tā ieguva jaunu nosaukumu Līčupes iela, bet savu vēsturisko nosaukumu atguva tikai 1991. gadā. Terēzes ielā 1 atrodas Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca.

Valmieras iela, 2010.g.<br>Avots: panoramio.com, vipe

Valmieras iela

Valmieras iela. Pats senākais zināmais Valmieras ielas nosaukums ir Jūdu iela. 1868. gadā tā nosaukta par ielu „Pie smilšu kalniem”, bet 1877. gadā Rīgas ielu sarakstā tā jau minēta kā Smilšu kalnu iela. Sākumā tā sākās no Lielās kalēju (tagad Ģertrūdes) ielas un beidzās pie Lēģeru (tagad Matīsa) ielas. 1885. gadā to pārdēvēja par Valmieras ielu. 20.gs. sākumā tā jau stiepās līdz pat Rumpmuižas (tagadējai Deglavas) ielai. Kopējais Valmieras ielas garums ir 970 metri.

Vārnu iela

Vārnu iela

Vārnu iela savieno Pērnavas un Tallinas ielu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Vārnu iela minēta 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Vārnu ielas garums ir 400 metri.

J. Grīziņa romānā „Vārnu ielas republika” ir aprakstīta 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dzīve Vārnu ielas apkārtnē.

Zemitāna iela<br>Avots: panoramio.com, Otto Klava

Zemitāna iela

Zemitāna iela savieno Kr. Barona, A.Čaka un Dārzaugļu ielas. Pirmo reizi Rīgas ielu plānā Zemitāna iela minēta tikai 1961. gadā ar nosaukumu Oškalnu iela, tā tika saukta arī daļa no Kroņu ielas. Savu tagadējo nosaukumu Zemitāna iela ieguva tikai 1996. gadā. Ielas garums ir 450 metri.

Zvaigžņu iela<br>Avots: riga.in

Zvaigžņu iela

Zvaigžņu iela savieno Tallinas un Pērnavas ielu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā minēta 1877. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums ir 550 metri.




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey