Sv. Pestītāja anglikāņu baznīca atrodas Pils ielā 11. Sv. Pestītāja anglikāņu baznīca celta no 1857. -1859. gadam pēc arhitekta J.D. Felsko projekta bijušo Paula bastionu vietā. Baznīca bija paredzēta angļu tirgotāju vajadzībām, kuri līdz tam savus dievkalpojumus noturēja Reformātu baznīcā. Pēc 1891. gada tautas skaitīšanas datiem, Rīgā bija 180 anglikāņi. 1938. gadā starp Latvijas evaņģēliski ... >> lasīt vairāk

Pirmās Doma baznīcas celšanas gads nav zināms, tomēr ir zināms, ka 1211. gadā bīskapam Albertam tā bija par mazu. Bija nepieciešama jauna galvenā Livonijas baznīca, kas būtu liela un grezna. Īpaši tāpēc, ka Rīgas tirgotāji un amatnieki 1209. gadā bija sākuši celt Pētera baznīcu. Jaunajai Doma baznīcai bija jābūt pārākai par visām jau esošajām baznīcām. Domas baznīcas pamatakmens tika ... >> lasīt vairāk

Jāņa baznīca pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos minēta 1297. gadā sakarā ar rīdzinieku nopostīto ordeņa pili. Sākotnēji Jāņa baznīcas vietā 13.gs atradās Dominikāņu klostera kapela. Rīdzinieki izmantoja dominikāņu klosteri, kas atradās blakus pilij tās aplenkšanai. Rīdzinieki noplēsa baznīcas jumtus, nocietināja baznīcas mūrus un apšaudīja pili. 1330. gadā dominikāņu mūki palielināja ... >> lasīt vairāk

Jēkaba baznīca ir celta 13.gs sākumā un ir vismazākā no Vecrīgas baznīcām. Sākotnēji tā ir atradusies Rīgas priekšpilsētā – ārpus pilsētas mūriem. Baznīca vairākkārt ir degusi, atjaunota, celtas piebūves vai veikti pārbūves darbi. No sākotnējā baznīcas izskata vislabāk līdz mūsdienām ir saglabājusies altāra telpa. 15. gs. baznīcas tornī parādījās pulksteņa zvans, kas tika iekārts ārpus torņa ... >> lasīt vairāk

Svētā Jura baznīca ir visvecākā Rīgas mūra ēka, kas no 13. gs. sākuma saglabājusies līdz mūsdienām. Svētā Jura baznīcas vēsture sākās jau 1199. gadā ar pāvesta Inokentija III pasludināto Krusta karu pret Baltijas pagāniem. Bīskapa Alberta dibinātā Rīga nebija iedomājama bez divām pilīm – bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pils. Zobenbrāļu ordeņa pili sauc par Svētā Jura pili, bet pils pagalmu par ... >> lasīt vairāk

Pirmā sv. Marijas Magdalēnas koka baznīca celta ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā kā cisterciešu sieviešu ordeņa klosterbaznīca. Klostera priekšniece Magdalēna ziedoja līdzekļus baznīcas celšanai. Baznīca bija celta cisterciešu stilā, vienkāršā iekšējā un ārējā veidojumā. Cistercieši bija izveidojuši saviem dievnamiem īpašu stilu. Baznīcām nedrīkstēja būt ne ... >> lasīt vairāk

Pētera baznīca jau no pašiem saviem pirmsākumiem piederējusi pilsētai. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās izveidot arī savu baznīcu, lai tā būtu lielāka un prestižāka par citām. Tā bija cīņa starp Doma un Pētera baznīcu Rīgā. Pirmo reizi ēka dokumentos minēta 1209. gadā, tomēr nav zināms vai tā ir atradusies savā tagadējā vietā. 14.gs. beigās un 15.gs. sākumā Rīgas rāte ... >> lasīt vairāk

Reformātu baznīca atrodas Mārstaļu ielā 10. Pirmā reformātu draudze Latvijā tika dibināta 1645. gadā Jelgavā. Baznīca Rīgā tika uzcelta no 1727.-1733. gadam pēc būvmeistara K. Meinerta projekta. Draudzes locekļi un atbalstītāji galvenokārt bija vācu un holandiešu Reformātu ģimenes, kas dzīvoja Rīgā. 1938. gadā Rīgas draudzē bija ap 1000 locekļu, visā šajā posmā mācītāji bija galvenokārt vācu ... >> lasīt vairāk

Senākās ziņas par baznīcas pastāvēšanu šajā vietā ir no 1582. gada, kad tiek pieminēta Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca, kurā līdz 1621. gadam notika dievkalpojumi. Baznīcas tālākais liktenis nav zināms. Nākamās ziņas par baznīcu šajā vietā ir tikai no 18.gs. 1761. gadā tika nopirkts gruntsgabals no kāda inženiera - pulkveža blakus pilij, uz kura bija dažas ēkas. Šeit vienā no ēkām, ... >> lasīt vairāk