8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2008-02-25
Sarkandaugavas bibliotēka :: Izglitība :: Sarkandaugava :: Cita Rīga
Sarkandaugavas bibliotēkas

Bibliotēkas

Sarkankalna RCB filiālbibliotēka 2008.g.

Sarkankalna filiālbibliotēka - 1903. gadā Rīgas pilsētas bibliotekārs Nikolajs Bušs pilsētas valdē ierosināja dibināt bezmaksas tautas bibliotēkas. Savu ierosinājumu viņš pamatoja ar to, ka Rīgas pilsētas bibliotēkas fondos esot galvenokārt zinātniska satura literatūra un tā nespēj apmierināt plašākas lasītāju aprindas. Sākot ar 1906. gadu pilsētas valde šo ierosinājumu sāka īstenot dzīvē. 1924. gadā, kad tika pieņemts lēmums dibināt vēl vienu bezmaksas tautas bibliotēku, pilsētas valdes pārziņā jau bija piecas šādas bibliotēkas, sesto pēc kārtas nolēma atvērt Sarkandaugavā.1

1924. gada 5. aprīlī Izglītības nodaļa lūdza Rīgas pilsētas valdei apstiprināt par bibliotēkas pārzini Reini Laviņu, bet par 6. bibliotēkas pārziņa biedru Valiju Ošiņu. Bet tā kā R. Laviņš atstāja bibliotēkas pārziņa vietu, tad viņa vietā no 1928. gada 1. augusta apstiprināja Hugo Stērsti.2

6. bibliotēka no Sarkandaugavas ielas puses 1960-ie gadi

6. bibliotēka no Sarkandaugavas
ielas puses 1960-ie gadi

1924. gada 24. jūlijā Rīgas pilsētas valdes Izglītības nodaļa griezās pie Kultūras fonda ar lūgumu pabalstīt rudenī jaunatveramo bibliotēku - lasītavu, izsniedzot 2 komplektus bibliotēku grāmatas, tomēr šis lūgums netika uzklausīts.3

1924. gada 25. jūlija ziņojumā Rīgas pilsētas valdes Izglītības nodaļai R. Laviņš ziņoja, ka sarunās ar sabiedrību "Provodņik" par bibliotēkas pirkšanu, fabrikas pārzinis Matisona kungs piekritis pārdot par 250 000 rubļiem apmēram 8 600 sējumu, no kuriem 3 000 bija latviešu, 2 000 vācu, 1 250 krievu, un 2 350 poļu un lietuviešu valodās, kā arī 9 stiprus grāmatu plauktus, 3 bibliotēkas trepes, 1 rakstāmgaldu, 1 dokumentu skapi un 4 lielus ozolkoka lasāmos galdus. Tajā pašā dienā Rīgas pilsētas valde sēdē nolēma atļaut bibliotēkai - lasītavai iegādāties augstāk minēto inventāru un grāmatas par 5 000 latiem, pie tam tika atzīmēts, ka tas viss atrodas labā stāvoklī. Tika dota arī atļauja no sabiedrības "Provodņik" īrēt telpas Sīmaņa ielā 14/16, kuras sastāvēja no 16 istabām un pagrabtelpas, un bija izvietotas 3 stāvos. Īres maksa bija 80 lati mēnesī. Tika arī piebilsts, ka izdevumi bibliotēkas labiekārtošanai nedrīkst pārsniegt budžetā paredzēto summu. Šī paša nama otrs īrnieks bija "Baltā krusta savienība".4

1924. gada 9. augustā tika dota atļauja iegādāties stūra un apaļo zīmogu, uz kura redzams pilsētas ģērbonis un uzraksts "Rīgas 6. bibliotēka - lasītava Sarkandaugavā".

Vienlaicīgi notika arī darbs pie fondu sistematizācijas. Uz mēnesi tika pieņemts darbā Jānis Leijavs, lai sistematizētu grāmatas lietuviešu valodā. Pēc darba pabeigšanas Leijavs palika strādāt par bibliotekāru.5

Saglabājies arī dokuments, kurā Izglītības nodaļa lūdza Rīgas pilsētas valdei izteikt pateicību grāmatu tirgotājam G. Loftleram no Lielās Smilšu ielas 20, par to, ka viņš dāvinājis bibliotēkai 166 labi uzturētas beletristikas un populārzinātniska satura grāmatas vācu valodā aptuveni 400 latu vērtībā.6

Lai gan bibliotēku bija paredzēts atvērt jau 1924. gada rudenī, sludinājums avīzē par bibliotēkas atvēršanu tika publicēts tikai 1925. gada 24. februārī ar sekojošu tekstu: "Sarkandaugavā, Sīmaņa ielā 14/16, sākot ar š.g. 1. martu, tiek atvērta 6. bibliotēka un lasītava. Tiek izsniegtas grāmatas un citi literārzinātniski izdevumi par brīvu, pēc citu pilsētas bibliotēku parauga."7

1926. gada janvārī bibliotēku apmeklēja 1975 lasītāji, lasītavu - 436. Latviešu valodā izsniegtas 3 209 grāmatas, vācu - 353, krievu - 1039, bet pavisam kopā - 4501. Vienā dienā vidējais apmeklējums bija 86, bet vidējais izsniegums 200.8

1926. gadā, ņemot vērā, ka nebija pieprasījuma pēc grāmatām poļu valodā, tika nolemts tās nodot 1. poļu pamatskolai. Tomēr, pēc grāmatām lietuviešu valodā bija diezgan liels pieprasījums, jo no 1925. gada tajā pašā mājā Sīmaņa ielā 14/16 atrodās arī 4. lietuviešu pamatskola. Lietuvas sūtniecība Latvijā 1926. gadā bibliotēkai dāvināja jaunas grāmatas lietuviešu valodā. 1926. gada 28. aprīlī atvēra apmeklētājiem 6. bibliotēkas - lasītavas lietuviešu grāmatu nodaļu ar 1413 sējumiem.9

20. gs 20. gados rūpējās arī par bibliotēkas tehnisko aprīkojumu. 1926. gada 27. maijā Izglītības nodaļa lūdza Rīgas pilsētas valdi ļaut uzstādīt bibliotēkā telefona aparātu, izdevumus sedzot no budžeta. Pamatojot lūgumu, uzsvērts, ka telefona aparāts nepieciešams tāpēc, ka nākotnē ir plānots ierīkot 6. bibliotēkas grāmatu izsniegšanas punktus Kundziņsalā un Vecmīlgrāvī.10

Pēc četru gadu darba 1928. gada 28. novembrī bibliotēkas pārzinis R. Laviņš atstāja darbu un nodeva inventāru pagaidu pārzinei V. Ošiņai. Domājams, ka tā varētu būt piespiedu aiziešana, jo tā paša gada novembrī Izglītības nodaļa Rīgas apgabaltiesas 5. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesim, pēc viņa pieprasījuma, iesūta 6. bibliotēkas 1926. un 1927. gada rēķinus, starp kuriem atrodami rēķini ar parakstu Amiter (Laviņa sieva).

1930. gadā bibliotēkā galvenie organizatoriskie darbi bija paveikti, bija telpas, grāmatas, inventārs, atvērti jauni grāmatu izdales punkti Kundziņsalā - 10. pamatskolas telpās, Jaunmīlgrāvī - Ezera ielā 29, Jaunciemā - 4. šķērslīnijā un Vecmīlgrāvī - Ziemeļblāzmā.

Bibliotēkas pārziņa alga 1935./1936. gadā bija 230 Ls mēnesī, palīga 170, bet bibliotekāru - 130, apkopējas saņēma 90 Ls, garderobists - 75 Ls. Bija arī speciāls cilvēks, kas bibliotēkas uzdevumā apstaigāja nekārtīgos lasītājus un katra apmeklējuma maksa bija 50 santīmi. Bibliotēkai bija pašai savs budžets, kas katru gadu nedaudz palielinājās. Ja 1936. gadā grāmatu iegādei bija paredzēti 2577 lati, tad 1937. gadā - 3330 Ls. Grāmatu iesiešanai 1936. g -.1396, bet 1937. g - 1960 Ls.11

Bibliotēka atradās Aptiekas ielā 8, taču 2009.gadā RCB reorganizācijas rezultātā RCB Sarkankalna filiālbibliotēka no Aptiekas ielas 8 nama pārcēlās uz Sarkandaugavas bērnu filiālbibliotēkas telpām Aptiekas ielā 14 (300 m attālumā).



dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey