2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
A. Dombrovska kokzāģētava :: Rūpniecība :: Vecmīlgrāvis :: Cita Rīga
A. Dombrovska kokzāģētava

1888. gada 23. septembrī Augusts Nikolajs Dombrovskis iesniedza Vidzemes guberņas valdei lūgumu atļaut Siena salas dienvidu daļā celt kokzāģētavu ar tvaika dzinēju. 1888. gada 9. decembrī A. Dombrovskis saņēma atļauju celt kokzāģētavu Mazajā Iļķenu salā.

Pirmās precīzās ziņas par fabrikas darbību attiecas uz 1900. gadu – fabrikā strādā 310 cilvēki un darbojas viens tvaika dzinējs, 1913. gadā – 335 strādnieki, bet viena gada ražošanas apjoms sasniedz 800 000 rubļu. Šajā laikā fabrikā jau darbojās vairāki gateri, ievērojams skaits darbgaldu koksnes apstrādāšanai - ēvelsoli, virpas, frēzes, slīpripas, daži metālapstrādes darbgaldi. Galvenais fabrikas produkcijas veids – dēļi, slīperi, zāģbaļķi. Kokzāģētavas vajadzībām uzbūvēja velkoni Parats un vairākas laivas.

1. Pasaules kara laikā Dombrovska kokzāģētavai strauji pieauga pasūtīju daudzums, tomēr, frontes līnijai tuvojoties Rīgai, pasūtījumi katastrofāli kritās. 1915. gadā kopā ar citām Rīgas fabrikām uz Krievijas aizmugures rajoniem evakuēja arī Dombrovska kokzāģētavas iekārtas. 1917. gadā fabrika nodega līdz pamatiem, saglabājoties tikai mūra ēku karkasam.

1922. gadā pateicoties valsts aizdevumam Dombrovskis atvēra kokzāģētavu no jauna.

Tajā darbojās trīs gateri un viens slīperu zāģis, strādāja 150 – 200 cilvēku, tomēr tā strādāja tikai sešus mēnešus gadā, jo trūka izejmateriāli. 1927. gadā pēc A. Dombrovska nāves uzņēmumu turpināja vadīt viņa partneris K. Plāte, kas jau 1929. gadā pārtrauc savu darbību. Kopš 1929. gada uzņēmumu vadīja A. Dombrovska dēli – Augusts un Aleksandrs. Tomēr 20. gs. 30-gadu ekonomiskā krīze ļoti smagi skāra uzņēmuma darbību un kopš 1935. gada 5. marta uzņēmums pārgāja Zemkopības ministrijas Meža departamenta īpašumā, bet kopš 1937. gada bija AS Latvijas Koks sastāvdaļa, un tā jaunais nosaukums bija AS Latvijas Koks kokzāģētava Mīlgrāvī.

2. pasaules kara beigās vācu karaspēks atkāpjoties kokzāģētavu uzspridzināja, bet padomju vara atjaunoja kā mēbeļu ražošanas apvienības Rīga kokapstrādes kombinātu Mīlgrāvis.




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey