2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Vecrīgas ielu katalogs: P - Z :: Infrastruktūra :: Vecrīga :: Vecrīgas ielas :: Cita Rīga
Vecrīgas ielu katalogs: P - Z

Vecrīgas Pils iela
Pils iela

Pils iela pastāv jau no 14.gs sākuma. Tās senākais nosaukums bija Rēderu iela, kas atvasināts no dzimtas, kurai šajā ielā piederēja īpašumi, vārda. Sākot ar 15.gs. vidu Pils iela ieguva savu tagadējo nosaukumu, jo pa šo ielu bija iespējams nokļūt līdz Rīgas pilij. Pils ielā arheoloģisko izrakumu laikā atklāti 13.-14.gs. pilsētas aizsargmūru fragmenti - Pils torņa pamati.

Vecrīgas Poļu gāte
Poļu gāte

Poļu gāte izveidojusies 1863. gadā pēc pilsētas zemes vaļņu nojaukšanas. Ielas pirmais nosaukums bija Baznīcas izbrauce, 1900. gadā tā tika pārsaukta par Baznīcas izbrauci, 1923. gadā nosaukta par Katoļu gāti. 1950. gadā tā ieguva nosaukumu Tūristu iela. 1987. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu Poļu gāte. Ielas garums ir 90 metri.

Vecrīgas Rīdzenes iela
Rīdzenes iela

Rīdzenes iela izveidojās 19.gs. sākumā. Pirmo reizi rakstītajos vēstures avotos nosaukums parādās 1810. gadā ar nosaukumu Rīdziņas iela. Iela izveidojās uz Rīdziņas upes aizbērtā posma. 1923. gadā ielu pārsauc par Rīdzenes ielu. Ielas garums ir 265 metri.

Vecrīgas Rozena iela
Rozena iela

Rozena iela radusies 13.gs. starp pilsētas vecākās daļas nocietinājuma mūri un Doma baznīcas kapsētu. Ielas pirmais nosaukums bija Kalēju iela, jo tur pārsvarā dzīvojuši kalēji. Par Rozena ielu tā tiek saukta no 17.gs., par godu bīskapu vasaļu Rozenu dzimtai, kuras īpašums tur atradās līdz 17.gs. Tā ir pati šaurākā Vecrīgas iela, kur izplešot rokas ir iespējams aizsniegt pretējā nama sienu. Iela ir saglabājusi veco Rīgas ielu bruģējuma veidu - ārmalas augstākas par ielas vidusdaļu, lai ūdens nebojātu ēkas. Latviešu valodā iela līdz 1923. gadam saukta par Rožu ielu, 1923. gadā tā atguva nosaukumu Rozena iela.

Vecrīgas Smilšu iela
Smilšu iela

Smilšu iela ir viena no Rīgas vecākajām ielām. 13.-17.gs. bija Rīgas nozīmīgākā un platākā iela, tā bija Smilšu ceļa turpinājums pilsētā. Viduslaikos Smilšu ielā atradās divas publiskās akas. Iela sākās pie pilsētas aizsargmūrī esošajiem Smilšu vārtiem, kam līdzās atradās Smilšu tornis. 1639. gadā vārtus un galveno ieeju Rīgā pārvietoja uz Kaļķu ielu. Ielas apbūvi tagad veido galvenokārt 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā celtās ēkas. Ielas garums ir 280 metri.

Vecrīgas Skārņu iela
Skārņu iela

Skārņu iela izveidojusies 13.gs. sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela, kur atradās arī pirmais pilsētas tirgus laukums. Pirmo reizi skārņi dokumentos minēti jau 1295. gadā un pastāvēja līdz pat 20.gs. 30-tiem gadiem. Pati Skārņu iela pirmo reizi minēta 1408. gadā. 1896./1897. gadā Skārņu iela tika pārsaukta par Lielo Skārņu ielu, bet no 1924. gada atkal ir Skārņu iela. Ielas garums ir 225 metri.

Svaru iela pirmo reizi Rīgas pilsētas adrešu grāmatās Svaru iela parādās 1810. gadā ar nosaukumu Lielā Svaru iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1924. gadā.

Vecrīgas Šķūņu iela
Šķūņu iela

Šķūņu iela radusies 13.gs. sākumā. Tā bijusi vācu apmetnes galvenā iela. Iela sākusies pie pirmā tirgus, tagadējā Skārņu ielā. Šķūņu iela ir kā Skārņu ielas turpinājums. Tās sākotnējais nosaukums bija Kurpju iela, jo uz tās bija koncentrējušās Rīgas kurpnieku darbnīcas. Tiem rātes noteikumos bija aizliegts staigāt ar basām kājām vai citur taisītos zābakos. Ielas garums ir 155 metri.

Vecrīgas Teātra iela
Teātra iela

Teātra iela izveidojās pēc zemes vaļņu uzbēršanas jaunajā pilsētas daļā 18.gs. Sākotnējais ielas nosaukums bija Jāņa tilta iela, jo ielas galā atradās tilts pāri Rīdziņai. 1861. gadā to pārsauc par Teātra ielu, jo ielas galā bijušā tilta vietā 1860. gadā sāka celt Pirmo Vācu teātri (tagad Latvijas Nacionālās Operas ēku). Ielas garums ir 175 metri.

Vecrīgas Tirgoņu iela
Tirgoņu iela

Tirgoņu iela izveidojusies 14.gs. sākumā, pirmo reizi Tirgoņu ielas nosaukums minēts 1333. gadā. Tirgoņu iela atradās blakus Rātslaukumam un viduslaikos bija viena no galvenajām tirdzniecības ielām, kur atradās tirgotāju nami un pārdotavas. Ielas garums ir 150 metri.

Vecrīgas Torņa iela
Torņa iela

Torņa iela izveidojusies 17./ 18. gs. mijā starp jaunuzbūvēto nocietinājuma valni un veco pilsētas nocietinājuma sienu. 19. gs. vidū ielu nosauca par Jēkaba Kazarmu ielu, jo pilsētas vaļņu pakājē tika uzceltas Jēkaba kazarmas. 1885. gadā iela tika nosaukta par Torņa ielu, jo ielas galā atradās Pulvertonis jeb Smilšu tornis. Šo nosaukumu iela ir saglabājusi vēl līdz šodienai. Ielas garums ir 470 metri.

Vecrīgas Trokšņu iela
Trokšņu iela

Trokšņu iela izveidojusies jau 13.gs. un bija daļa no kādreizējās Trauksmes ielas. Tā tika nosaukta par Trauksmes ielu, jo rāda pilsētas aizsargmūra iekšējo pusi līdz pat 16.gs, kad iela vēl bija no apbūves brīva josla, kur kara gadījumā pulcējās pilsētas aizstāvji. Dažādi pilsētas amatnieki sargāja iepriekš norādītu mūra daļu. Pilsētas mūra aizstāvjiem, kā to prasīja noteikumi, bija jābūt attiecīgam aprīkojumam. 16. gs. pamazām jau sākās ielas apbūve, jo tā pamazām sāka zaudēt savu aizsardzības nozīmi. Jau 19. gs. neapbūvēta iela bija saglabājusies tikai fragmentāri.

Vecrīgas Vaļņu iela
Vaļņu iela

Vaļņu iela izveidojusies 17.-18.gs. celto pilsētas nocietinājumu vaļņu iekšpusē. Pirmo reizi dokumentos tā minēta 1792. gadā kā Kazarmu iela, tas ir šodienas Vaļņu ielas vidusposms. 1862.gadā ielai tiek pievienota Mazā Vaļņu iela, 1885. gadā - Lielās Smilšu ielas daļa, 1938. gadā - Lielās Ķēniņa ielas daļa. No 1864. gada tā tiek dēvēta par Vaļņu ielu. 1936. gadā Vaļņu ielu paplašināja pirmo reizi Rīgā. Gājēju ietvi ierīkoja ēkas apakšstāvā. Ielas garums ir 630 metri.

Vecrīgas Riharda Vāgnera iela
Riharda Vāgnera iela

Vāgnera Riharda iela izveidojās 16.gs. pēc zemes vaļņu uzbēršanas jaunajā pilsētas daļā ar nosaukumu Lielā Ķēniņa iela. 1941. gadā ielu pārsauca par Komunālo ielu. 1942.-1944. gadam iela atguva savu vēsturisko nosaukumu Lielā Ķēniņa iela, 1944. gadā tā tika pārsaukta atkal par Komunālo ielu. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1987. gadā. Ielas garums ir 195 metri.

Vecrīgas Vecpilsētas iela
Vecpilsētas iela

Vecpilsētas iela. Šo teritoriju 14.-16.gs. sauca par Alksnāju purvu. Domājams, ka 13.gs. sākumā šī bija alkšņiem apaugusi purvaina vieta. 1540. gada dokumentos pirmo reizi minēta Vecpilsēta kā neliels laukums, uz kura atradās pilsētas svari un tirgus, kā arī trīs ielas, kas sākās šajā laukumā. 18.gs. Vecpilsētas ielas turpinājumu no Kalēju ielas līdz 13. janvāra ielai sauca par Staļļu ielu. 20.gs. sākumā par Staļļu ielu nosauca visu ielas posmu līdz Vecpilsētas laukumam. 1945. gadā Staļļu iela tika pievienota Vecpilsētas ielai. Ielas garums ir 170 metri.

Vecrīgas Ūdensvada iela
Ūdensvada iela

Ūdensvada iela izveidojās 13.gs. beigās un bija daļa no Trauksmes ielas. 1663. gadā Grēcinieku ielas galā Zunderna tornī un tam līdzās esošajās ēkās ierīkoja ūdensapgādes torni. 1923. gadā ielu pārsauca par Ūdensvada ielu. Ielas garums ir 75 metri.

Vecrīgas Zirgu iela
Zirgu iela

Zirgu iela ir viena no vecākajām Rīgas ielām, kas radusies 13.gs. sākumā, kas ir pirmās vācu apmetnes ziemeļu robeža. Spriežot pēc topogrāfiskā materiāla, ielas senākais nosaukums ir Klibā Skrodera iela, kas minēts 1334. gadā. Nosaukums Zirgu iela parādās 1440. gadā un pastāv līdz 16.gs., šajā laikā uz ielas atradās zirgu staļļi. No 16.gs. līdz 1939. gadam iela saukta par Lielā Zirga ielu. 1939. gadā tā pārsaukta par Zirgu ielu. Ielas garums ir 260 metri.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey