7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image
Latvian  
 
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Ķengaraga vēsture

Daugava pie Ķengaraga, 11.09.2015
Daugava pie Ķengaraga

Ķengaraga nosaukums pirmo reizi ir minēts 16.gs. beigās. Šajā laikā ar šo nosaukumu apzīmē nevis šodienas apkaimes robežas, bet gan teritoriju tagadējā Krasta masīvā. Tikai ar laiku šo nosaukumu sāk attiecināt uz šodienas apkaimes robežām. Ir vairāki šī nosaukuma skaidrojumi. Viena no versijām nosaukumu saista lībiešu valodu, kas nozīmē kurpju rags. Ķengarags kā liels zemesrags Daugavas labajā krastā pastāvēja līdz 18.gs. beigām, kad Daugavas gultni raga lejasdaļā norobežoja ar dambjiem. Otra versija – nosaukums cēlies no turienes zemnieka vārda – Ķenga, kas dzīvojis vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze.

Ķengarags no Dienvidu tilta, <br>Avots: panoramio.com, Dmitrijs Purgalvis
Ķengarags no Dienvidu tilta
Foto: Dmitrijs Purgalvis

Mūsdienu Ķengaraga teritorija bija viena no pirmajām Rīgas daļām, kas izveidojās kā sala, Baltijas ledu ezeram atkāpjoties un mainoties klimatam. Baltijas ledus ezers izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pirms aptuveni 13 000 – 10 300 gadiem. Nav drošu ziņu par senāko apdzīvotību šajā teritorijā, bet hipotētiski tiek pieņemt, ka sīkām upītēm un mazām saliņām bagātā Daugavas delta varēja būt piemērota zvejnieku un migrējošo ziemeļbriežu mednieku apmetnēm.

Zināms, ka pirms 1226. gada, ap 1208. gadu, aptuveni bijušās Porcelāna rūpnīcas teritorijā Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas, kas atbilstoši tā laika prasībām bija arī cietoksnis. Dzirnavas atradušās pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā. Rīgas pilsētas un Zobenbrāļu cīņu laikā dzirnavas regulāri mainīja savu piederību kādai no pusēm. 15.gs. tās tika izlēņotas cisterciešu sieviešu klosterim. 16.gs. otrā pusē tās savā kontrolē pārņēma jezuīti. 17.gs tās pārgāja Rīgas pilsētas īpašumā. 16.gs. tur mala labību un apstrādāja varu, tad 17. un 18.gs. tur vēla vadmalu un filcu. Vēl 17.gs. dzirnavas tika sauktas par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, bet 18.gs. par Pleiku dzirnavām.

Mazjumpravas muižas drupas, 2014.g.<br>Avots: panoramio.com, Nik49
Mazjumpravas muižas drupas
panoramio.com, Nik49

Mazjumpravmuiža ir viena no senākajām muižām, kas atradās Rīgas tuvumā. Senākās ziņas par to ir no 1259. gada, kad šeit zemi iegūst cisterciešu klostera mūķenes. Šajā laikā šo teritoriju apdzīvojuši vien daži zemnieki. Līdz aptuveni 17.gs. šo muižu sauca par Puķu leju jeb Blūmendāli, bet tautā to iedēvēja par Jumpravmuižu pēc šeit dzīvojošajām mūķenēm.

16.gs. beigās muižu savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti. Rīga muižas zemēm pievienoja plašu teritoriju no Daugavas līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram, Ulbrokai, Rumbulai, kā arī zemes pretējā Daugavas krastā no Ķekavas un Misas upēm līdz Torņakalnam un Bieķēnsalai. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža ar daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu. 1627. gadā Gustavs II Ādolfs muižu uzdāvina Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfenšilduam, kas 1636. gadā muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu. Gadu vēlāk pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis.

Mazjumpravas muižas dīķis, 2014.g.<br>Avots: panoramio.com, Nik49
Mazjumpravas muižas dīķis
panoramio.com, Nik49

18. gs. sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens, kas krievu karaspēkam neļāva apmesties muižas ēkā, bet gan ļāva dzīvot pie zemniekiem. Par to viņu izsūtīja uz Sibīriju. Viņa dēli muižu izputināja un 1752. gadā to savā īpašumā pārņēma Rīgas pilsētā. 18.gs. beigās muižā dzīvoja tikai trūcīgi zemnieki. 19.gs. šeit dzīvojis gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis, pirmā latviešu arhitekta Johana Frīdriha Baumaņa tēvs.

Pēc 2. Pasaules kara muižas teritorijā atradās padomju armijas daļa, bet muižās ēka tikusi izmantota kā poliklīnika. Armijai aizejot, muižas ēka bija ļoti sliktā stāvoklī. Diemžēl vēlāk muiža netika apsaimniekota, un jau 2009. gadā bija palikušas tikai drupas.

Kopš viduslaikiem blakus muižas ēkai bija atradusies viena no trim pārceltuvēm pāri Daugavai.

Enkurnieku stacijas ēka Kaņiera ielā 17, 28.10.2015
Enkurnieku stacijas ēka

18.–19. gs Ķengarags pamazām sāka veidoties par industriālu rajonu. Ķengaragā atradās loču un enkuru stacija. Enkurnieku amatu nodibināja jau 1610. gadā un komplektēja tikai no vietējiem latviešiem, kas labi pārzināja Daugavas straumi un sēkļus. Viņiem piederēja laivas, enkuri un cits attiecīgais inventārs darba veikšanai. Enkurnieku amatu likvidēja tikai 19.gs. pašās beigās. Enkurnieku stacijas vecā divstāvu mūra ēka saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas Kaņiera ielā 17. Zināms, ka ēku 1935. gadā atjaunoja pēc D. Zariņa projekta, jo tā bija kritiskā stāvoklī.

Tauvošanās akmens, 17.09.2015
Tauvošanās akmens

Enkurnieku stacija un amats šeit izveidojās, pateicoties ģeogrāfiskiem apstākļiem. Daudzas no strūgām, kas uz Rīgu devās no Krievzemes apstājās tieši šajā vietā, lai uzņemtu enkurniekus – ločus tālākai ceļošanai pa Daugavu. Plosti un strūgas tika pārvietoti ar vinčām, un tai trosē piestiprināta enkura palīdzība. Enkuru iemeta vajadzīgajā vietā un uztinot trosi vinčai, aizvadīja plostus un strūgas līdz enkuram. Bez enkurnieku mājas līdz šodienai ir saglabājies arī senais tauvošanās akmens.

18.gs. beigās šeit darbojās divas kokzāģētavas ar gateriem, ko darbināja holandiešu tipa vējdzirnavas. 19.gs. pirmajā pusē tika izveidotas vairākas manufaktūras: cukura manufaktūra, 3 podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, M. Račkina fajansa manufaktūra. 1860. gadā pie Daugavas tika nodibināta „Baltijas linu manufaktūras kompānija”.

Piemineklis pie bijušā kinoteātra, 17.09.2015
Piemineklis pie bij. kinoteātra

1970. gadā Prūšu ielā 2 tika atklāts kinoteātris “Maskava”, kas bija celts pēc tipveida projekta. Skatītāju zālē bija 420 vietas. Pēc neatkarības atgūšanas kinoteātris tika pārdēvēts par “Masku”. 2012. gadā ēka tika nojaukta un tās vieta ir uzsākta lielveikala būvniecība.



Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey