6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Āgenskalna ielu katalogs: S - T

Sabiles iela
Sabiles iela

Sabiles iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta 1887/1888. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas tā arī laika gaitā ne reizi nav mainīts.

Sofijas iela Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama no 1868/1869. gada ar nosaukumu Puķu iela. 1885. gadā Sofijas iela tika izveidota no jauna atdalot to no Puķu ielas.

Saules Aleja
Saules Aleja

Saules Aleja Rīgas ielu sarakstos sastopama no 1932. gada ar savu tagadējo nosaukumu. Aleja atrodas pie Māras dīķa.

Sētas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās sastopama 1861. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas nav ticis, ne reizi mainīts.

Slokas iela
Slokas iela

Slokas iela izveidojusies no ceļa uz Sloku, kas bija senākā apdzīvotā vieta Jūrmalā. Pilsētas ielu saraktā Slokas iela minēta jau 1861. gadā, tā sākās Āgenskalnā un sniedzās līdz pilsētas robežai Iļģuciemā. Paplašinoties Rīgas pilsētai tika pagarināta arī iela – 1885. gadā tā sniedzās līdz dzelzceļa stacijai, 1914. gadā – līdz Lielajai Dammesmuižas ielai, 1939. gadā – līdz pilsētas robežai pie Beberbeķu ielas. 1930. gadā pievienoja Slokas ielas pagarinājumu no Kalnciema ielas līdz Baložu ielai un daļu no Baložu ielas līdz Dārtas ielai, kā arī ieprojektēto jauno ielu no Dārtes ielas pāri Uzvaras parkam līdz Šoneru ielai. Slokas ielas apbūve ir ļoti daudzveidīga ir gan mazstāvu dzīvojamo ēku apbūve, vairākstāvu dzīvojamās ēkas. Ielas garums ir 7360 metri.

Smiļģa Eduarda iela
Smiļģa Eduarda iela

Smiļģa Eduarda iela pirmo reizi minēta dokumentos 1861. gadā ar nosaukumu Kalēju iela. 1885.gadā iela tiek pārsaukta par Doretejas ielu. 1921. gadā ielas nosaukums ir latviskots un adrešu grāmatās sastopama ar nosaukumu Dārtas iela. Savu tagadējo nosaukumu Eduarda Smiļģa iela iegūst1966. gadā par godu režisoram un aktierim E. Smiļģim, kas dzīvojis ielas 37./39. namā. Tagad šajā ēkā atrodas Teātra muzejs. Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.

Senākās ziņas par Staraja Rusas ielu ir sastopamas no 1860. gada, kad tās nosaukums bija 2. Spīķera iela, 1867. gada kartēs iela sastopama ar nosaukumu Trinititātes/ Trīsvienības iela. 1923. gadā ielas nosaukums tika atkal mainīts, tagad tā saucās Trijādības iela. 1950. gadā nosaukums tika mainīts pēdējo reizi, tā tika pārsaukta par Staraja Rusas ielu.

Strazdu iela
Strazdu iela

Pirmās ziņas par Strazdu ielu ir sastopamas 1867. gada Rīgas kartogrāfiskajā materiālā ar nosaukumu Kalna iela. Tomēr vienlaicīgi Rīgā pastāvēja deviņas Kalna ielas, tad šo ielu jau 1885. gadā pārsauca par Strazdu ielu. Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.

Struteles iela
Struteles iela

Struteles iela 1903. gada Rīgas adrešu grāmatās ir sastopama ar nosaukumu Stresova iela. 1921. gadā tā tika pārsaukta par Struteles ielu, bet laika posmā no 1941.-1944. gadam iela bija pazīstama ar nosaukumu Strezova iela. 1944. gadā - atguva nosaukumu Struteles iela, kas vairāk arī nav ticis mainīts.

Talsu iela
Talsu iela

Talsu iela pirmo reizi Rīgas kartē sastopama 1867. gadā ar nosaukumu Mūzu iela. Savu tagadējo nosaukumu iela ieguva 1885. gadā, un laika gaitā tas vairāk nav arī mainījies. Uz ielas atrodas senākais līdz mūsdienām saglabājusies Pārdaugavas kompaktās apbūves fragments, tā ir 18.-19.gs pilsētbūvniecības piemineklis.

Tapešu iela
Tapešu iela

Tapešu iela Rīgas kartēs ir sastopama no 1880/1883. gada ar nosaukumu Tapetu iela. Savu tagadējo nosaukumu Tapešu iela ieguva 1923. gadā un laika gaitā tas vairāk nav mainījies.

Tempļa iela Rīgas adrešu grāmatās ir sastopama jau no 1861. gada ar nosaukumu Tempeļa iela. 1923. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu Tempļa iela.

Tirgus iela Rīgas pilsētas adrešu grāmatās ir sastopama jau no 1861. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav ticis mainīts.

Torņakalna iela
Torņakalna iela

Torņakalna iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās sastopama 1861. gadā ar nosaukumu Kapsētas iela. 1937. gadā iela ieguva nosaukumu Kāpu iela. 1942. gadā iela atkal tika pārsaukta par Kapu ielu. Savu tagadējo nosaukumu Torņakalna iela ieguva tikai 1961. gadā.

Trijādības iela
Trijādības iela

Trijādības iela pirmo reizi sastopama Rīgas kartogrāfiskajā 1867. gadā ar nosaukumu Baznīcas iela. Kopš 1885. gada iela bija pazīstama ar nosaukumu Trinitātes iela, jau 1923. gadā tā tika pārsaukta par Mazo Trijādības ielu. 1950. gadā tā tika pārsaukta par Gorohovecas ielu, 1990. gadā iela atkal tika pārsaukta par Trijādības ielu.

Tukuma iela Rīgas kartogrāfiskajā materiālā pirmo reizi sastopama 1880/1883. gadā. Ielas nosaukums laika gaitā palicis nemainīgs.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey