8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian   English  
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Rīgas pilsētas elektrocentrāle :: Andrejsala :: Cita Rīga
Rīgas pilsētas elektriskā spēkstacija

Pirms 110 gadiem 1901. gadā Rīgas pilsētas dome pieņem lēmumu par elektrocentrāles projektēšanu.

Rīgas pilsētas elektrocentrāle Andrejsalā 20. gs. sākumā<br><i>Foto no AS „Latvenergo” Enerģētikas muzeja krājuma</i>
Rīgas pilsētas elektrocentrāle Andrejsalā 20. gs. sākumā

Rīgas pilsētas valde pirmo reizi apsprieda jautājumu par pilsētas elektrostacijas nepieciešamību 1890. gadā, kad Būvvaldē ar lūgumu izsniegt koncesiju elektriskās spēkstacijas izbūvei rīdzinieku vajadzībām vērsās „Krievijas — Baltijas elektrotehniskās fabrikas” īpašnieks un uzņēmējs H. Detmans. Pilsētas valde atļauju uzreiz neizsniedza un nolēma vispirms pētīt Eiropas valstu un Krievijas pilsētu pieredzi elektrostaciju izbūves jautājumā. Turklāt tika organizēta Rīgas iedzīvotāju aptauja noskaidrojot, vai viņus interesētu iespēja savu mājokļu apgaismošanai izmantot elektrisko strāvu. Vairums aptaujāto rīdzinieku atbalstīja pilsētas elektrocentrāles izbūvi. Protams, radās arī pretinieki – Gāzes un Ūdensvada iestāde, kuras bizness tiktu apdraudēts, samazinoties klientu skaitam, kuri izvēlēsies savos mājokļos lietot elektrisko strāvu. Gāzes un Ūdensvada iestāde panāca, ka elektrostacijas izbūve uz nedaudz gadiem tiek atcelta.

Rīgas pilsētas elektrocentrāles tvaika katla montāža 20. gs. sākumā<br><i>Foto no AS „Latvenergo” Enerģētikas muzeja krājuma</i>
Rīgas pilsētas elektrocentrāles tvaika katla montāža 20. gs. sākumā

Kamēr pilsētas valde domāja, celt elektrostaciju vai nē, tikmēr rosīgie uzņēmēji, skaidri saprazdami, ka nākotne pieder tieši elektroenerģijas izmantošanai, rīkojās. 19. gadsimta nogalē sākās strauja nelielu un tuvākos kvartālus apkalpojošu privāto elektrostaciju jeb blokstaciju ierīkošana. 1896. gadā sāka darboties H. Detmaņa elektrostacija Lielajā Jaunajā ielā. Pēc gada elektrostaciju ierīkoja Rīgas Latviešu biedrības namā. Viena no blokstacijām atradās pie Lauvu spīķera Doma baznīcas tuvumā, piegādājot elektroenerģiju vairākām bankām, Lielās ģildes namam, biržas ēkai, gubernatora pilij, vairākām privātmājām. Sava elektrostacija bija arī Vācu Amatnieku biedrībai, Bingnerhofa namam, teātrim „Olimpija”, viesnīcām „Monopol” un „Imperial”. Rīgā darbojās arī Ņesterova, Feitelberga, Liepiņa un citas privātas elektrostacijas. Pulkveža Brieža ielā 17/19 atradās Riharda Poles elektrostacija, kura piegādāja elektrisko strāvu Elizabetes ielas iestādēm un namiem posmā no Antonijas līdz Eksporta ielai, klientiem Kalpaka bulvārī posmā no P. Brieža līdz Antonijas ielai un klientiem Antonijas ielā posmā no Kalpaka bulvāra līdz Elizabetes ielai.

Vācu inženiera Oskara fon Millera 1902. gadā izstrādātais Rīgas pilsētas elektrocentrāles projekts<br><i>Projekts no AS „Latvenergo” Enerģētikas muzeja krājuma</i>
Inženiera Oskara fon Millera 1902. gadā izstrādātais Rīgas pilsētas elektrocentrāles projekts

Pieprasījums pēc elektroenerģijas pieauga, un 1901. gada oktobrī Rīgas dome pieņēma vēsturisko lēmumu par elektrocentrāles izbūvi Andrejsalā (Andrejostā), lai nodrošinātu centralizētu elektroapgādi pilsētai. Jau pēc mēneša piešķīra pirmo kredītu – 8000 rubļu spēkstacijas projektēšanai. Rīgai ļoti paveicās, jo elektrocentrāles projektu izstrādāja viens no vācu elektroenerģētikas pamatlicējiem, inženieris, konstruktors un izgudrotājs Oskars fon Millers (1855 – 1934). Viņa vārds Eiropā bija labi pazīstams. 1882. gadā Millers Minhenē organizēja pirmo Elektrotehnisko izstādi, un viņam pirmajam izdevās pārvadīt elektroenerģiju pa 60 km garu augstsprieguma līniju Misbaha–Minhene. Kopīgi ar rūpnieku E. Ratenau 1883. gadā viņš nodibināja firmu “Deutsche Edison – Gesellschaft für angewandte Elektricität”, kas mūsdienās pazīstama ar nosaukumu „AEG”. 1884. gadā pēc Millera projekta uzbūvēja Minhenes spēkstaciju Vācijā.

Inženiera Oskara fon Millera 1902. gadā izstrādātais Rīgas pilsētas elektrocentrāles mašīnzāles un iekārtu projekts<br><i>Projekts no AS „Latvenergo” Enerģētikas muzeja krājuma</i>
Inženiera Oskara fon Millera 1902. gadā izstrādātais elektrocentrāles mašīnzāles un iekārtu projekts

1903. gadā Rīgas pilsētas dome apstiprināja O. fon Millera izstrādāto projektu elektrocentrāles izbūvei. Elektrostacijas un elektrotīkla izbūvi plānoja trijās kārtās: 1. kārtā paredzēja izbūvēt elektrostacijas ēku un iekārtu, kabeļtīklu no elektrocentrāles līdz Bruņinieku ielai; 2. kārtā – palielināt elektrocentrāles jaudu no 1700 kW līdz 3100 kW un izbūvēt kabeļtīklu elektroenerģijas piegādei klientiem Pārdaugavā; 3. kārtā – palielināt elektrocentrāles jaudu līdz 5200 kW un divkārt palielināt kabeļtīkla kopgarumu Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētas elektrocentrāles vēsture saistāma ar vēl vienas izcilas personības klātbūtni. Elektrocentrāles ēkas projektu izstrādāja arhitekts Karls Felsko (1844–1918) – viens no ievērojamākajiem Rīgas eklektisma stila meistariem.

Andrejsalas vēsturiskais spēkstacijas komplekss<br>Avots: andrejsala.lv
Andrejsalas vēsturiskais
spēkstacijas komplekss

Pilsētas elektrocentrāles izbūve izmaksāja 1,3 miljonus rubļu. Pārbaudes režīmā elektrocentrāli ieslēdza darbā 1905. gada martā. Oficiālā tās atklāšana notika 1905. gada 14. maijā, kad Rīgas pilsētas galva Džordžs Armitsteds parakstīja lēmumu par elektrocentrāles pieņemšanu ekspluatācijā un tās nodošanu pilsētas Uzņēmumu pārvaldes pārziņā. Pilsētas elektrocentrāle darbojās ar 1482 kW jaudu. Pirmajā darbības gadā tā saražoja 23000 kWh elektroenerģijas, to piegādājot 652 klientiem. Elektriskais apgaismojums iedegās pilsētas centra dzīvojamos namos un iestādēs. Pirmās 20 elektriskā loka lampas uzstādīja Aleksandra bulvārī – tagadējā Brīvības bulvārī un Brīvības ielā posmā līdz Brīvības un Elizabetes ielu krustojumam.

Tā darbu sāka Rīgas pilsētas elektrocentrāle Andrejsalā – tolaik lielākais elektroenerģijas ražotājs ne vien Rīgā un Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Turpmākajos gados arvien lielāks skaits rīdzinieku iepazina elektrisko apgaismojumu un sāka to lietot ikdienā. 1938. gadā turpat 70% pilsētas iedzīvotāju mājokļu bija apgaismoti ar elektrisko strāvu, kuru galvenokārt nodrošināja Andrejsalas elektrocentrāle.


Informāciju sagatavoja -
Ina Lastovecka,
AS ”Latvenergo” Enerģētikas muzeja vadītāja.


Andrejsalas siltumcentrāles bildes
Andrejsalas siltumcentrāle. 2010.g.<br>Avots: panoramio.com, alinco_fan Andrejsalas siltumcentrāles jumsts. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš
Andrejsalas siltumcentrāle
panoramio.com, alinco_fan
Andrejsalas siltumcentrāles jumsts
Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš
Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš
Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš Andrejsalas siltumcentrāles iekštelpās. 2008.g.<br>Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš
Siltumcentrāles iekštelpās
Foto: Dāvis Kļaviņš


dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey