6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image
Latvian  
 
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2010-07-30

Purvciema padomju arhitektūra

Purvciema apbūvi iespējams iedalīt vairākos posmos ar katram posmam raksturīgu apbūvi. Apkaimes apbūve sākās jau 20.gs. sākumā, kad tika celtas nelielas vienģimeņu dzīvojamās ēkas, kurām apkārt bija dārzi. Pēc iekļaušanas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās 1924. gadā uz šo teritoriju tika attiecināts arī pirms gada izstrādātais Rīgas ģenerālplāns, kas paredzēja pilsētas nomalēs mazstāvu dzīvojamo apbūvi. Šajā laikā sākās arī pirmais lielais ielu tīklu veidošanās posms Purvciemā, ap šīm jaunajām ielām arī koncentrējās mazstāvu apbūve.

Pirmās lielākās izmaiņas arhitektūru skāra 1964. gadā, kad tika izstrādāts pirmais kompleksais Purvciema daudzstāvu dzīvojamā rajona izbūves detālplānojums (arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikule un Dagnija Sila), tomēr 1970. gadā daļēji tika pārstrādāts institūtā "Pilsētprojekts" (arhitekti Ēvalds Fogelis, Meinards Medinskis, Ivars Millers un Ruta Dzene). Ieilgušais projektēšanas process izraisīja gan kompozīcijas motīvu, gan izmantoto ēku tipu dažādību.

20. gs. 70- gadu beigās sākās darbs pie monolīta dzelzsbetona dzīvojamās ēkas celtniecības, kas bija jaunums Latvijas teritorijā, tas tika saukts par Franču projektu. Šīs ēkas atrodas Madonas ielā 21 un 23, kas tiek uzskatītas par vienām no augstvērtīgākajām un labākajām dzīvojamajām ēkām, kas uzceltas padomju varas gados. Tautā Franču projekta ēkas tika sauktas par kukurūzas vālītēm jeb kukuružņicām. No Francijas tika aizgūta arī ideja par brīvi trasētām 9-stāvu daudzsekciju ēkām, tā mēģinot izvairīties no masveida apbūves vienmuļības. Tautas valodā šīs ēkas tika sauktas par „Ķīnas mūri” - Dzelzavas ielā no Vaidavas līdz Stirnu ielai, par „Kremļa sienu” – ēku siena no Dzelzavas, Gunāra Astras līdz Ilūkstes ielai. „Kremļa sienas” namos dzīvoja drošības dienesta darbinieki. Ēkai Gunāra Astras un Dzelzavas ielas stūrī uz ugunsmūra bija attēlots Leonīds Brežņevs.

Purvciema apbūves kompleksā galvenokārt izmantoti taisnleņķa ielu krustojumi. Apbūvē dominē 5, 9 un 12 stāvu ēkas. Dzīvojamā rajona plānojumā izmantots ēku izvietojums, veidojot pilna vai nepilna sešstūra struktūras. Telpisko raksturu un tēlu pārsvarā nosaka 602. sērijas dzīvojamo ēku apbūve. Šīs sērijas dzīvokļus Rīgā sāka celt tikai 1971. gadā, šīs sērijas dzīvokļi tika projektēti Pēterburgā (Ļeņingradā) un piesaistīti Rīgai. Ēkas ražoja 1972. gadā ekspluatācijā nodotajā Rīgas lielpaneļu ēku celtniecības rūpnīcā. 602. lielpaneļu sērijas dzīvokļi tika celti līdz 20.gs 80- to gadu sākumam, kad tos nomainīja 119 sērijas dzīvokļi, kas tika pieskaitīti jau pārejai pie ceturtās paaudzes dzīvokļiem.

1966. gadā sāka būvēt ķieģeļu 103 sērijas ēkas, 104. sērijas lielpaneļu ēkas. Visi šie projekti ir sastopami arī Purvciemā un tiek pieskaitīti pie trešās paaudzes dzīvokļiem. Salīdzinot ar otro paaudzi dzīvokļi bija par 5% lielāki, kur būtisks akcents tiek likts uz dzīvokļu zonējumu. Vannas istabā ir vieta 1,7m garām vannām, tiek ierīkoti vienā dzīvoklī vairāki sanitārie mezgli, vannas istabā ir vieta veļas mašīnai un netīrās veļas grozam. Dzīvokļiem parādās dubultdurvis, kas nodrošina labāku siltumizolāciju. Sākot ar piecstāvu namiem tiek ierīkoti atkritumu vadi, bet sākot ar sešstāvu namiem – lifti.

119. sērijas lielpaneļu dzīvojamās ēkas sāka būvēt 20.gs. 80.- to gadu (eksperimentālās mājas uzcēla jau 1975 un 1980. gadā Buļļu ielā) sākumā un atrodamas visos Rīgas jaunajos mikrorajonos. Šīs sērijas ēkas tika pilnībā projektētas Latvijā. Purvciemā 119. sērijas mājas ir sastopamas ar dažādu stāvu skaitu. Salīdzinot ar trešās paaudzes dzīvokļiem tie ir plašāki, un parādās arvien lielāka atsacīšanās no caurstaigājamām istabām.

Bez jau pieminētajām sērijām ir sastopamas arī 318 sērijas (pirmās šīs sērijas mājas tika būvētas Ņikitas Hruščova valdīšanas laikā, no kurienes arī ieguvušas savu nosaukumu.), 467. sērijas (Šīs sērijas ēkas Rīgā būvēja 1970. — 1980. gados un tās ir radniecīgas 602.sērijas ēkām. Abas konstrukcijas un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras) un 464 sērijas dzīvokļi (Lietuviešu projekta ēku pamatā bija maskaviešu 464. sērijas namu projekts, taču lietuvieši un pēc tam arī latvieši to bija uzlabojuši).

Tagad bez jau pieminētajiem tipveida projektiem Purvciemā top jauni projekti – gan dažādu klašu dzīvojamie nami, gan komercobjekti.



dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey