4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2010-11-30
Kultūra :: Torņakalns :: Cita Rīga
Kultūra Torņakalnā

Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka M. Altonavas ielā 6.<br>Foto: Ģirts Konstants

Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka Altonavas ielā 6

Senākās liecības par kultūras dzīvi Pārdaugavas daļā, ko šodien saucam par Torņakalnu, ir jau no 17. gs. Pirmā latviešu skola tika atvērta jau 17. gs. beigās. Bezmaksas skola vietējo latviešu bērniem darbojās arī 1790. gadā.

Tagadējā Arkādijas parka teritorija jau 18. gs. beigās bija iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta. Zināms, ka jau 1794. gadā tika ierīkoja izpriecu vietu vienkāršajai tautai - notika atrakcijas, teātra izrādes un tika svinēti Līgo svētki.

Torņakalnā aktīvi darbojās arī dažādas sabiedriskās organizācijas:

Cerība. Viena no pirmajām latviešu organizācijām Rīgā bija Torņakalnā 1867. gadā dibinātā fabrikas „Holms un kompānija” strādnieku apbedīšanas kase, ko 1872. gadā pārveidoja par Rīgas strādnieku apbedīšanas un palīdzības kasi „Cerība”. 1880. gadā biedrība ieguva zemi L. Altonavas ielā 15 (šodien Ojāra Vācieša iela), kur biedrības vajadzībām uzcēla koka ēku un iekopa dārzu.


Torņakalna Latviešu palīdzības biedrība. 1880. gada 3. jūnijā vietējie strādnieki nodibināja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību. Tās uzdevums bija sniegt palīdzību slimajiem biedriem, izmaksāt apbedīšanas pabalstus biedra vai kāda viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā, gādāt par biedru un viņu bērnu izglītību, rūpēties par lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

1903. gadā biedrība pēc arhitekta Jāņa Alkšņa projekta uzsāka sava nama būvi M. Altonavas ielā 6. Līdz 1. Pasaules karam šajā namā bija viens no Torņakalna sabiedriskās dzīves centriem.

1911. gadā biedrības telpās sāka darboties krājaizdevumu kase, kas turpināja pastāvēt vēl pēc 1. Pasaules kara. Jaunā nama zālē notika teātra izrādes, sarīkojumi, dažādi priekšlasījumi. Plašu ievērību guva biedrības teātris režisora Teodora Amtmaņa vadībā. Tika atvērta skola un publiskā bibliotēka, kas bija viena no lielākajām Latvijā.

1915. gadā Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības krājaizdevumu kase vērsās pie Rīgas pilsētas galvas ar lūgumu ļaut izmaksāt fabriku strādniekiem pabalstus no krājaizdevumu kases līdzekļiem. 1915. gadā tika izsniegti 22 pabalsti, par kopējo summu - 3014 rubļi.

Biedrība atbalstīja dažādus pasākumus - Krišjāņa Valdemāra mirstīgo atlieku pārvešana no Maskavas uz Rīgu, pieminekļa celšana kritušajiem krievu karavīriem Lucavsalā un citus. Biedrības locekļi tika iekļauti delegācijā uz Sanktpēterburgu — to organizēja Rīgas Latviešu biedrība, lai izrādītu cieņu Aleksandra II mirstīgajām atliekām.

Pēc Pirmā Pasaules kara biedrību daļēji atjaunoja, taču tikai kā palīdzības kasi. Zālē pasākumus rīkoja citas organizācijas, un no 1922. līdz 1927. gadam tur atradās Torņakalna teātris.

Pēc 2. Pasaules kara biedrības ēkā atradās Rīgas 36. astoņgadīgā skola. 1982.g. skolu slēdza, bet lielākā daļa skolēnu 1.septembrī mācības turpināja jaunuzceltajā Rīgas 47.vidusskolā Skaistkalnes ielā 7. No 1990. biedrības ēkā atrodas bērnu un jauniešu centrs "Altona" (sākotnēji Pārdaugavas bērnu un jauniešu kultūras centrs). Kopš 1990. gada notiek arī ēkas labiekārtošanas darbi.


Torņakalna kultūras biedrība. Nozīmīgu kultūrizglītojošo darbu veica arī 1933. gada 28. februārī dibinātā Torņakalna kultūras biedrība. Līdzīgi kā Torņakalna Latviešu palīdzības biedrība, arī Torņakalna kultūras biedrība atbalstīja dažādus nozīmīgus kultūras pasākumus, piemēram, 1935. gada novembrī konservatorijas zālē rīkoja rakstnieka Antona Austriņa piemiņas pasākumu. 1936. gada 17. Jūnijā, godinot dzejnieka Jāņa Esenberģa piemiņu, pie dzejnieka kapa Jāņa draudzes (Torņakalna kapos) noturot piemiņas pasākumu. Torņakalna biedrība Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības zālē rīkoja bērnu rītus un iestudēja teatrālus uzvedums.



dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey