5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2017-10-25

Mīlgrāvja vēsture

Mīlgrāvja apkaime atrodas pilsētas ziemeļu daļā, pie Ķīšezera un Mīlgrāvja kanāla. Apkaimi veido Jaunmīlgrāvis apkaimes rietumu daļā un Aplokciems apkaimes austrumu daļā. Milgrāvi pa vidu sadala Rīgas – Saulkrastu dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase, tāpēc to ir grūti iedomāties kā vienotu telpu.

Vietvārds „Mīlgrāvis” cēlies no vācu valodas vārda Mühlen Graben jeb Dzirnavu grāvis. Dzirnavu grāvis bija kanāls, ko 13.gs. sākumā cisterciešu klostera mūki izraka, lai savienotu Daugavu ar Ķīšezeru, uz grāvja tika ierīkotas arī dzirnavas. 17.gs. kartēs uz grāvja dzirnavas vairs nav redzamas, bet ir redzama apdzīvota teritorija pie grāvja Ablock zeem jeb mūsdienu Aplokciems.

20.gs. 30. gados cenšoties latviskot dažādus vietvārdus – vācisko Mīlgrāvis jeb Mühlen Graben centās latviskot uz “Dzirnupe”. Vecmīlgrāvi centās pārdēvēt par Vecdzirnupe, bet Jaunmīlgrāvi par Jaundzirnupi. Tomēr šie nosaukumi neieviesās, bet saglabājās Vecmīlgrāvis un Jaunmīlgrāvis. Īsu brīdi 20.gs. 30. gadu beigās dzelzceļa staciju Jaunmīlgrāvī arī pārdēvēja par “Dzirnupi”, bet tad tā tika pārdēvēta par Mangaļiem, līdz ar to radot nelielu sajukumu.

Mīlgrāvja teritorija sāka strauji attīstīties 19.gs. otrajā pusē. Daugava šai vietā bija dziļāka un ziemā aizsala uz īsāku laiku nekā Rīgas osta, un Rīgas pilsētai tuvākajā krastā sāka veidoties Rīgas priekšosta un jauna apdzīvota vieta Jaunmīlgrāvis. Upes labajā krastā atradās muižiņa un tās apkārtni sauca par Vecmīlgrāvi. Jaunmīlgrāvja attīstībā liela nozīme bija dzelzceļam un ostai, kas šo teritoriju padarīja industriālu.

Jaunmīlgrāvī atradās arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kas pastāvēja jau kopš 1882. gada 16. augusta. Ugunsdzēsēju komandu veidoja divas stacijas un divas kolonas, tajā kopā bija 250 biedri. Biedrības vadībā atradās pārstāvji no apkārtnes rūpnīcu administrācijām, inženieri vai tehniķi, bet ierindas biedri bija apkārtnes iedzīvotāji.

Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā Jaunmīlgrāvi iekļāva tikai 1899. gadā. 20.gs. 20.–30. gadu mijā pie Carnikavas ielas, kas tagad daļēji iekļauta r/a "Apgaismes tehnika" teritorijā, neapbūvētajā teritorijā, tika ierīkoti ģimenes dārziņi "Carnikavas kolonija", 1930. gadā šeit bija tikai 13 dārziņi.

Vasarās satiksmi ar Rīgas centru nodrošināja kuģīšu satiksme, kas bija lētāka un ērtāka nekā dzelzceļš. 1931. gadā tika izbūvēts tramvaja sliežu ceļa pagarinājums no Aldara līdz Mīlgrāvim.

1930. gadu beigās tika uzcelts dzelzceļa tilts un pagarināta dzelzceļa līnija. Pēc 1. Pasaules kara radās ideja tiltu izbūvēt caur purvaino apkaimi aiz Ķīšezera, bet 1928. gada jūnijā Latvijas valdība pēc Rīgas Domes spiediena izlēma, ka labāk iztērēt 3 miljonus latu, bet apgūt pieguļošās pludmales un palīdzēt Vecmīlgrāvja un Vecāķu iedzīvotājiem tikt līdz Rīgai. Projekta autors bija inženieris Kārlis Dzenis. Tilta celtniecība aizsākās 1930. gada maijā, un 1933. gada 14. jūnijā ar koku klātais tilts tika atklāts. 2. Pasaules kara laikā tilts tika sagrauts, bet to atjaunoja jau ar asfalta segumu.

Līdz 1940. gadam šeit bija koncentrētas visas Rīgas šķidrās degvielas noliktavas. Arī tagad netālu no Mīlgrāvja apkaimes robežas Sarkandaugavā atrodas SIA “OVI”, kura darbības virzieni ir naftas produktu pārkraušana, naftas produktu vairumtirdzniecība Latvijā un ES valstīs, kā arī eļļu un piedevu ražošana.

1992. gadā pie Vecmīlgrāvja tilta tika atklāts “Piemiņas zīme – krusts 1991. gada janvārī nošautajam Robertam Mūrniekam”. Roberts Mūrnieks (1952-1991) bija viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem, kuru nošāva OMON – padomju armijas speciālo uzdevumu vienības karavīri uzbrukuma laikā Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem. Dažas stundas vēlāk, pēc barikāžu dalībnieka, kokapstrādes meistara Agņa Zariņa iniciatīvas, traģēdijas vietā tilta aizstāvji uzslēja koka krustu, kuru OMON karavīri iznīcināja. No betona lietais un Latvijas trešās Atmodas centienus simbolizējošais baltais krusts (tautā dēvēts – „auseklīšu krusts”) šajā vietā ar Latvijas Tautas frontes iniciatīvu atkārtoti uzstādīts 1992. gadā.


dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey