5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Burtnieku nams :: Kultūra :: Vecmīlgrāvis :: Cita Rīga
Burtnieku nams

Burtnieku nams

Burtnieku nams

1906. gadā, atjaunojot Ziemeļblāzmu, radās nepieciešamība to izveidot atšķirīgu no citām tā laika līdzīgām organizācijām, lai varētu nodrošināt ciešāku radošās inteliģences piesaisti gan ideju, gan līdzdzīvošanas līmenī. Jaunrades nama celšanas pirmos impulsus deva Jānis Kreicbergs, kas bija A. Dombrovska ģimenes notārs un Gustavs Škilters, tēlnieks. Par galveno jaunā nama iemītnieku bija iecerēts uzaicināt Krišjāni Baronu, kuru personīgi pazina J. Kreicbergs. Tikai pēc tam, kad A. Dombrovksis bija personīgi iepazinies ar Kr. Baronu, tika nolemts celt namu rakstniekiem un māksliniekiem. Sarunā ar Kr. Baronu radās arī nosaukums – Burtnieku nams. Ēkas būvplānus izstrādāja G. Škilters, realizējot A. Dombrovska idejas. Interesanti, ka ēkas mājas grāmatā minēti trīs zemes un trīs mājas īpašnieki – advokāti: F. Grosvalds, J. Kreicbergs un A. Dombrovskis. Abi juristi īpašnieku sarakstā bija nepieciešami tikai formāli, jo visu noteica tikai A. Dombrovskis. Sākotnēji „Burtnieku namā” bija astoņi dzīvokļi – četri trīsistabu ar virtuvi otrajā stāvā. Bija arī mākslinieku darbnīca, telpa izstādēm un dažādiem saviesīgiem pasākumiem. Visā ēkā bija centrālapkure.

Burtnieku nams

Burtnieku nams

Pirmie iemītnieki Burtnieku namā 1908. gada septembrī bija gleznotāji Jānis Zegners un Aleksandrs Štrāls, oktobrī viņiem pievienojās rakstnieki Kārlis Štrāls un Eduards Cālītis ar ģimeni. Burtnieku namā dzīvojuši arī J.Jaunsudrabiņš, K. Skalbe, J. Poruks, L. Paegle, mākslinieki P. Kalve, V. Zeltiņš, G. Šķilters, T. Zaļkalns. Gandrīz visu nama pastāvēšanas laiku šeit dzīvojis ari Krišjānis Barons (1909. - 1918.) ar sievu Dārtu Baroni.

Burtnieku nama iemītnieki sāka izklīst jau 1913. gada vasarā. Sākoties 1. Pasaules karam Mīlgrāvis vairs nav tā mierīgā vieta, kas bija pirms tam. 1915. gada 15. maijā Kr. Barons veica pēdējo ierakstu „Burtnieku nama” mājas grāmatā – atzīmēja šeit ievietotās Latvijas Palīdzības komitejas rezervistu bērnu patversmes sešas darbinieces un bērnu skaitu. 1915. gada 21. jūlijā bērnu patversme tika pārvietota uz pilsētas centru.

Burtnieku nams

Burtnieku nams

Īsajā laikā, kamēr māja pastāv kā jaunrades nams, šeit tapis daudz nozīmīgu darbu gan latviešu literatūras, gan mākslas vēsturē. J.Jaunsudrabiņa "Aija" un pirmie uzmetumi "Baltajai grāmatai" dzimuši Vecmīlgrāvī, viencēliens „Ansis Auns”, veltījums A. Dombrovskim „Dzīvās un nedzīvās puķes”. Te tapušas arī dažas no K. Skalbes pasakām, kā arī viņa kārtotā dainu izlase "Baltās lapas" - grāmata, kurā pausts emigrācijā pārdzīvotais. J. Poruka stāsti „Briesmu nakts”, apcere „Džordano Bruno”, „Lauku varonis”. Leons Paegle, strādādams par skolotāju Zaļajā skolā un dzīvodams Burtnieku mājā, rada savus pirmos dzejoļus. P. Kalve un V. Zeltiņš atstāj spilgtas pēdas latviešu glezniecībā. Burtnieku mājā Kr. Barons pabeidzis kārtot tautasdziesmas. Kā arī citi darbi.

Burtnieku nams 2004.gadā

Burtnieku nams 2004.g.
Foto: J. Sedols

Dzīvojot Vecmīlgrāvja jaunrades namā, daži no rakstniekiem un māksliniekiem piedalās "Ziemeļblāzmā" rīkotajās aktivitātēs, kas aptver ļoti plašas kultūras dzīves sfēras, sākot no lekcijām un priekšlasījumiem un beidzot ar teātra izrādēm.

1990. gadā Burtnieku mājā sāka darboties 2. mūzikas skola, un 1995. gada 31. oktobrī telpās, kur reiz dzīvoja Kr. Barons ar sievu Dārtu, tika atklāta ekspozīcija. Tā bija veltīta tiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, kas šeit reiz dzīvojuši, kā arī Kr. Barona dzīvei un veikumam Burtnieku namā. Ar nama pārtapšanu mūzikas skolā 20. gs. izskaņā ir piepildīts A. Dombrovska novēlējums – nodot to tautas izglītošanas vajadzībām. 2008. gadā Rīgas 2.mūzikas skola pārdēvēta par Augusta Dombrovska mūzikas skolu. Ēka atrodas Ziemeļblāzmas ielā 38.

Burtnieku nama atrašanas vieta Rīgas kartē






Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey