6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Vecrīgas ielu katalogs: J - M :: Vecrīga :: Vecrīgas ielas :: Infrastruktūra :: Cita Rīga
Vecrīgas ielu katalogs: J - M

Vecrīgas Jēkaba iela
Jēkaba iela

Jēkaba iela izveidojusies 13.gs. kā ceļš uz pilsētas ganībām, kas gāja par Sv. Jēkaba baznīcu. Rakstītajos avotos iela pirmo reizi minēta 1397. gadā. Līdz 17.gs. tā bija viena no platākajām Rīgas ielām. 1846. gadā iela tiek saukta par Lielo Jēkaba ielu. Šis nosaukums saglabājās līdz pat 1948.gadam kad tā tika pārsaukta par Komjaunatnes ielu. Savu vēsturisko nosaukumu - Jēkaba iela - tā atguva tikai 1991. gadā. Ielas garums ir 345 metri.

Vecrīgas Kalēju iela
Kalēju iela

Kalēju iela izveidojās 13.gs., bet savu tagadējo nosaukumu ieguva 17.gs., kad pēc pilsētas vaļņu uzbēršanas kalēju darbnīcas no tagadējās Rozena ielas pārcēlās uz Rīgas upes krastmalu pie vecā nocietinājuma mūra ārsienas. Tā kā ielā apmetās kalēji, tad iela arī ieguva Kalēju ielas nosaukumu. Rīgā bijušas astoņas dažādas Kalēju ielas. 19.gs. 20.g. sākumā iela tika nosaukta par Lielo Kalēja ielu. 1938. gadā to pārdēvēja par Kalēju ielu. Ielas garums ir 575 metri.

Kaļķu ielas
Kaļķu ielas

Kaļķu ielas nosaukums dokumentos ir saglabājies jau no 1407. gada. Savu nosaukumu iela saglabāja līdz pat 1950. gadam, kad tā kopā ar Brīvības bulvāri, ielu un gatvi tika pievienota Ļeņina ielai. Savu vēsturisko nosaukumu un garumu tā atguva 1990. gadā. Kaļķu iela kopā ar tās turpinājumu, Brīvības ielu, ir 13 km gara.

Vecrīgas Klostera iela
Klostera iela

Klostera iela izveidojās 16.gs. otrajā pusē. 1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942.-1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, daļu - par Bruņniecības laukumu. 1944. gadā visu ielu nosauca par Muzeju ielu. 1950. gadā tā bija Vēstures iela, bet 1990. gadā atguva nosaukumu Klostera iela. Ielas garums ir 180 metri.

Vecrīgas Krāmu iela
Krāmu iela

Krāmu iela pastāv no 14.gs ar nosaukumu Sīktirgotāju iela. No vācu valodas vārda Krämer - sīktirgotājs, arī veidojies pašreizējais nosaukums. 20.gs. sākumā saukta arī par Krāmera ielu. Uz ielas savulaik atradušās rātes vīna noliktavas. Ielas garums ir 60 metri.

Vecrīgas Kungu iela
Kungu iela

Kungu iela izveidojās 15.gs., kad daļa no tās, sākot ar 1439. gadu, tika saukta par Brdebekas ceļu, par godu Rīgas rātskungam. 1550. gadā tā tika saukta par Siļķu ielu, jo tur pārdeva siļķes, ar kurām nedrīkstēja tirgoties tirgus laukumā. 1802. gadā tā tika pārsaukta par Kungu ielu. 1941. gadā ielas jaunais nosaukums bija Daugavas iela. 1942.-1944. gadā ielu atkal sauca par Kungu ielu, bet no 1944. gada - par Daugavas ielu. Savu nosaukumu Kungu iela atguva 1991. gadā. Ielas garums ir 420 metri.

Vecrīgas Ķēniņu iela<br>Avots: wikimapia.org
Ķēniņu iela

Ķēniņu iela radusies 16.gs pēc nocietinājumu vaļņu uzbēršanas jaunizveidotajā priekšpilsētā. Rīgas pilsētas kartēs iela pirmo reizi minēta 1792. gadā ar nosaukumu Mazā iela, 1803. gadā iela tiek pārsaukta par Mazo Ķēniņu ielu. 1941. gadā tā tika pārdēvēta par Mazo Komunālo ielu. No 1987. gada iela tiek saukta par Ķēniņa ielu. Ielas garums 25 metri.

Vecrīgas Laipu iela
Laipu iela

Laipu iela izveidojusies 13.gs. 1258. gadā Laipu ielas malā tika ierīkots franciskāņu klosteris. Laipu iela savienoja Šķūņa ielu ar pelēko mūku vārtiem pilsētas aizsargmūrī ielas galā. Latviešu valodā ielu sauca par Steķu ielu un tikai 1923. gadā pārsauca par Laipu ielu. Ielas garums ir 70 metri.

Vecrīgas Mārstaļu iela
Mārstaļu iela

Mārstaļu iela pastāv no 13.gs. ar sākotnējo nosaukumu Rīgemundes iela, kas nozīmēja Rīgas upes ieteku Daugavā. 13.-15.gs. pie ielas veidojās lielas tirgotāju sētas, pateicoties ielas izdevīgajam novietojumam. 15.gs. sākumā iela tika saukta par Maršalka ielu, bet jau no 1415. gada tās nosaukums ir Mārstaļu iela, kas radies no vācu valodas vārda - zirgu stallis. Tieši Mārstaļu ielā no 14.gs. vidus atradās Rīgas rātes zirgu staļļi. Ielas garums ir 280 metri.

Vecrīgas Mazā Jaunavu iela
Mazā Jaunavu iela

Mazā Jaunavu iela iezīmēta jau 1650. gada Rīgas plānā. Latviešu valodā tās senākais nosaukums ir Mazā Jumpravu iela, kas radies no bijušā begīna sieviešu konventa, kas atradies netālu no tās. 1921. gadā iela pārsaukta par Jumpravu ielu. 1944. gadā iela iegūst Jaunavu ielas nosaukumu, bet 20.gs. 90-tajos gados atgūst nosaukumu Mazā Jaunavu iela. Ielas garums ir 40 metri.

Vecrīgas Mazā Jauniela
Mazā Jauniela

Mazā Jauniela pirmo reizi dokumentos minēta 15.gs. beigās, kā iela, kas veda no Rātslaukuma uz Doma baznīcu. 1599. gadā iela ieguva Mazās Jaunās ielas nosaukumu, bet 1923. gadā tika pārsaukta par Mazo Jaunielu. Ielas garums 85 metri.

Vecrīgas Mazā Miesnieku iela
Mazā Miesnieku iela

Mazās Miesnieku ielas senākais nosaukums Jaunavu šķērsiela, kas minēts jau 1456. gadā, nosaukums radies no ielas ziemeļos esošā Marijas Magdalēnas klostera. Tā bija Miesnieku ielas turpinājums aiz Pils ielas, tāpēc 17.gs. tā ieguva Miesnieku ielas nosaukumu. Sākot ar 1810. gadu to latviešu valodā sauca par Mazā Kītera ielu, bet no 1914. gada - par Mazo Miesnieku ielu. Ielas garums 45 metri.

Vecrīgas Mazā Monētu iela<br>Avots: wikimapia.org
Mazā Monētu iela

Mazā Monētu iela 13.gs. sākumā savienoja pirmo domkapitula sētu ar Pētera baznīcu. Pirmo reizi dokumentos iela minēta 1393. gadā kā Mazā Kurpnieku iela. 1846. gadā pirmo reizi kā ielas nosaukums parādās Mazā Monētu iela. Uz ielas atradās monētu kaltuve, kas pirmo reizi minēta 1434. gadā. Ielas garums 75 metri.

Vecrīgas Mazā Muzeja iela. 2011.g.<br>Avots: panoramio.com, kungs
Mazā Muzeja iela

Mazā Muzeja iela pastāv no 16.gs. Tās sākotnējais nosaukums bija Mazā Bīskapa iela. 1940. gadā iela tika pārsaukta par Mazo Darvina ielu. 1942.-1944. gadā iela atkal atguva savu vēsturisko nosaukumu Mazā Bīskapa iela, 1944. gadā - Mazā Darvina iela. Savu pašreizējo nosaukumu - Mazā Muzeja iela, tā ieguva 1950. gadā. Ielas garums ir 30 metri.

Vecrīgas Mazā Peitavas iela
Mazā Peitavas iela

Mazā Peitavas iela Rīgas pilsētas adrešu grāmatās parādās tikai 18.gs. ar nosaukumu Noliktavu iela, jo tā ieskāva nelielu kvartālu ar noliktavām. 1864. gadā iela tiek pārsaukta par Mazo Peitavas ielu. Ielas garums ir 73 metri.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Pasaules brīvo latviešu apvienba
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey