6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image
Latvian  
 
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Skanstes vēsture

Skanstes iela, 2009.g.<br>Avots: panoramio.com, Kamtzan
Skanstes iela

Apkaimes nosaukums cēlies par godu skanstei, kuru tagadējā Skanstes ielas rajonā uzcēla Aleksandrs Meņšikovs, ņemot vērā Pētera I norādījumus, bet pirmās ziņas par Skanstes apkaimi sastopamas jau 13. gs. vēstures avotos, kuros tiek minēts ceļš, kas gāja uz pilsētas ganībām. Līdz pat 17. gs. minētais ceļš sākās Vecrīgā, stiepās gar Jēkaba baznīcu, tālāk vijās cauri Jēkaba vārtiem, pāri Jēkaba tiltam līdz savienojās ar Ganību dambi. Jēkaba iela bija platākā iela Vecrīgā. Ganību dambja vecums nav precīzi zināms, bet jau pats nosaukums liecina par apkārtējās teritorijas izmantošanu. Viena no versijām ir, ka dambis pastāvējis jau 1550. gadā un stiepās gar Pilsētas ganībām līdz Sarkandaugavai. Tas bija augsts uzbērums, uz kura 17. gs. sāka veidot alejas. Laika gaitā tās kļuva par iecienītu pilsētnieku atpūtas vietu. Tomēr plašos apkārtnes paaugstināšanas un izlīdzināšanas darbos dambis vizuāli ir pazudis. Otra versija - tagadējo Ganību dambi sāka uzbērt un apstādīt ar kokiem tikai 1710. gadā, pēc krievu karaspēka ienākšanas Rīgā.

Moderno biroju ēkas bijušo ganību teritorijā. 2011.g.
Moderno biroju ēkas
bijušo ganību teritorijā

Pilsētas ganībās ganījās zirgi, govis, aitas, buļļi. Zirgu ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, bet aiz tām sākās mājlopu ganības. Vēl šodien Rīgas pilsētas kartē parādās vietvārds pilsētas ganības. Pilsētas ganībām bija arī savs uzraugs, kura māja atradās tagadējā Rūpniecības un Hanzas ielas krustojuma rajonā. Tautas valodā uzrauga namiņš tika saukts par „Buļļu muižu”.

Pilsētas ganības atradās Daugavas palieņu pļavās, kas pavasara plūdos applūda, tāpēc tās bija neapdzīvotas, purvainas salas. Izveidojot Rīgas pilsētā dambju sistēmu un veicot Daugavas padziļināšanas un tīrīšanas darbus, Daugavas attekas Skanstē pamazām aizaugušas, bet palieņu pļavu malas jau 19. gs. sāka pamazām apbūvēt ar pilsētnieku dārziem un arī fabrikām. Zināms, ka pilsētnieku sakņu dārzi ilgstoši atradās aiz Jēkaba vārtiem, paralēli ganību dambim, bet pašā Skanstē sakņu dārzi izveidojās relatīvi vēlu.

Krūmiņa iela Skanstes dārziņos, 2010.g.<br>Avots: panoramio.com, alinco_fan
Krūmiņa iela Skanstes dārziņos

Dārziņi. Masveidā dārziņi sāka veidoties 19. gs. Mazdārziņus pilsēta dāvināja mazpulkiem, pusaudžiem, kas aizrāvās ar dārzkopību, kā arī tos bija iespējams izīrēt visiem gribētājiem, slēdzot līgumus. Mazdārziņus, kas bija šajā teritorijā atradušies vairāk kā simts gadus, nolēma likvidēt 2002. gadā. Pēc hipodroma slēgšanas mazdārziņi atradās arī tā bijušajā teritorijā. Tie bija vairāk kā 1000 mazdārziņu, ko pārvaldīja trīs dārzkopības sabiedrības - Rīgas otrā jaunā dārzkopības apvienība, Lapeņu dārzu asociācija un Lapeņu kolonijas ģimenes dārzu apvienība.
Skanstes dārziņi, 2010.g.<br>Avots: panoramio.com, alinco_fan
Skanstes dārziņi
Visas šīs apvienības iestājās pret mazdārziņu likvidēšanu un teritorijas tālāku apbūvi, jo tie bija „vienīgā zaļā saliņa” Rīgas centrā, kas nodrošināja pilsētas centram tīrāku gaisu. Tomēr mazdārziņi, neskatoties uz to īpašnieku protestiem, tika likvidēti un to vietā tika uzcelta Arēna „Rīga”, kur notika 2006. gada pasaules hokeja čempionāts. Līdz ar Arēnas „Rīga” uzcelšanu sākās arī teritorijas tālākā apbūve, un no neapdzīvotas teritorijas tā pamazām kļūst par vienu no prestižākajām Rīgas apkaimēm.

Sporta biedrības ēka. 2011.g.
Sporta biedrības ēka

Hipodroms. Zirgu skriešanās sacensībām bija ļoti liela nozīme zirgkopībā, jo tās deva iespēju pārbaudīt zirgus, kas ilgu laiku bija galvenais pārvietošanās līdzeklis. Pirmo hipodromu Rīgā atklāja jau 1826. gadā pie Rīgas preču stacijas. 1891. gadā atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu Strēlnieku ielas galā, bet 1893. gadā Rīgas jāšanas sporta biedrības hipodromu pie Ganību dambja. Līdz ar preču stacijas būvi Jāšanas sporta biedrības hipodroms tika pārcelts uz Zolitūdi, bet Rikšošanas sporta biedrības hipodroms tika pārcelts 1904. gadā uz Grostonas ielu, kur tas darbojās līdz pat 1. Pasaules karam, kur bez jāšanas sacensībām notikušas sacensības arī vieglatlētikā, futbolā un autosportā. 1913. gadā sacensībās startējuši Krievijas II olimpisko sacensību dalībnieki. Abi hipodromi kara laikā tika nopostīti, bet 1925. gadā atjaunoja tika Grostonas ielas hipodromu. Tajā notika sacensības gan jāšanas, gan motosportā. Sacensības notika līdz pat 1965. gadam, kad to pārveidoja par sporta biedrības „Darba rezerves sporta kompleksu”. Hipodroma teritorijā kopš 1891. gada bija atļauti arī totalizatori. Tagad bijušajā hipodroma teritorijā atrodas Olimpiskais Sporta centrs un Arēna „Rīga”.


dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey