5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Sarkankalna slimnīca :: Slimnīcas :: Medicīna :: Sarkandaugava :: Cita Rīga
Sarkankalna slimnīca

Bijušās Sarkankalna slimnīcas korpuss 2008.g.

Bijušās Sarkankalna slimnīcas
korpuss 2008.g

Sarkankalna slimnīca ir uzskatāma par pirmo psihiatriskās dziedniecības iestādi Latvijā mūsdienīgā izpratnē, kas jau nodarbojās ar slimnieku ārstēšanu, nevis vienkāršu uzraudzību. Bez tam tā skaitījās paraugiestāde visā Krievijā. Tieši Rotenbergas iestāde bija vietējo Baltijas psihiatru kalve un tās ārsti daudz darījuši garīgo slimnieku dzīves apstākļu uzlabošanā. Sarkankala slimnīcu 1862.gada 24. decembrī atvēra Rīgas ārsts Gregors Brucers, kuras oficiālais nosaukums bija "Heilanstalt Rothenberg bei Riga" jeb "Asyl Rothenberg", jeb tautā sauktu vienkārši par "Bruceru".

Sākotnēji uz nopirktās zemes (2,3 ha) atradās parks, sakņu un augļu dārzs, dažas koka ēkas un šķūnis. Ēkas tika pārbūvētas, lai tās piemērotu slimnieku vajadzībām. Vienas mājas pirmajā stāvā uz sienas bija trīs gleznas - stāsts no grieķu mitoloģijas, krievu cīņa ar tatāriem un kalnu strauts. Šajā ēkā ievietoja mierīgos slimniekus. Nemierīgos slimniekus izmitināja mazā mājelē ar zemiem griestiem un trūcīgu iekšējo iekārtu. Iestāde bija paredzēta 20 slimniekiem, maksa par ārstēšanu bija ap 65 rubļiem mēnesī. Tomēr pirmajā gadā Rotenbergas iestādē ārstējās tikai 2 slimnieki, otrajā - 12, trešajā - 9. Tas sadārdzināja ārstēšanās izmaksas. 1863. gadā G.Brucers griezās pie Rīgas pilsētas ar lūgumu piešķirt viņam 23 000 sudraba rubļus, par šo naudu viņš apņēmās iekārtot slimnīcu ar 70 gultām un ārstēt 6 Rīgas trūcīgos pilsoņus bez maksas, kā arī citus rīdziniekus par zemāku maksu. Priekšlikums tika apspriests un aizdevums tika piešķirts.

Bijušās Sarkankalna slimnīcas korpuss 2008.g.

Bijušās Sarkankalna slimnīcas
korpuss 2008.g

Dr. G.Brucers bija labs organizators un nenogurstoši rūpējās par slimnīcas paplašināšanu. Tomēr visas jaunbūves un pārbūves prasīja ļoti daudz līdzekļu, bet slimnieku skaits nepieauga tā, kā bija cerēts. Pieauga trūcīgo slimnieku skaits, kas nedeva ienākumus. 1872. gadā Dr. G.Brucers pārdeva savu slimnīcu Rīgas pilsētai par 54 000 rubļu. Tas gan bija stipri zemāk par patieso vērtību, pēc G. Brucera domām īpašums bija 76 000 rubļu vērts. Saskaņā ar līgumu, Dr. G.Brucers palika par slimnīcas vadītāju nākamos piecus gadus, saņemot par brīvu dzīvokli un algu, kā arī procentus no privāto slimnieku ārstēšanās iemaksām slimnīcai. Dr. G.Brucers bija Rotenbergas iestādes direktors līdz pat savai nāvei 1883.gada 7. jūlijā.

Pēc slimnīcas nonākšanas Rīgas pilsētas īpašumā, slimnieku skaits strauji pieauga. Tajā vairāk iestājās trūcīgie psihiskie slimnieki, jo viņus ārstēja bez maksas. Drīz vien Rotenbergas iestādē sāka just vietu trūkumu. Slimnīcas administrācijai vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu par slimnīcas paplašināšanu, to uzņēmās pats Dr. G.Brucers. Viņš nopirka slimnīcai blakus esošu zemes gabalu ar ēku, kur agrāk atradās kareivju kazarma.

Bijušās Sarkankalna slimnīcas korpuss 2008.g.

Bijušās Sarkankalna slimnīcas
korpuss 2008.g

Vēlāk šis īpašums ieguva nosaukumu "Waldheim", un Dr. G.Brucers to izīrēja slimnīcai uz 3 gadiem. Slimnieku skaits pieauga, sāka trūkt vietu, un slimnīca pakāpeniski nopirka vai noīrēja blakus esošos zemes īpašumus, uzcēla vai pārbūvēja ēkas. 1888. un 1889. gadā pēc H. Šēla (1829-1909) projekta uzcēla divus mūra paviljonus un administratīvo korpusu.

Slimnīcas pastāvēšanas pirmajos gados režīms atgādināja mājas režīmu - ārsti un apkalpojošais personāls pusdienoja pie viena galda ar pacientiem. Mainoties ārstējamo slimību profilam, iestājoties nemierīgiem slimniekiem, režīms kļuva stingrāks. Slimniekus novietoja atsevišķās palātās vadoties pēc slimības rakstura, slimnieku dzimuma un materiālā stāvokļa. Rotenbergas iestādē bija slimniekiem vislabākie apstākļi ne tikai Baltijā, bet arī visā Krievijā. Tādi slimnieku savaldīšanas piederumi kā spaidu krekli un krēsli slimnīcā gan bija, bet tos izmantoja ļoti reti.

Pieminēšanas vērts ir arī Rotenbergas iestādes parks. Pēc lielās pārbūves un paplašināšanās 1889. gadā parku vajadzēja sakārtot, izveidot celiņus, apstādījumus. To uzticēja izdarīt toreizējam pilsētas dārzniekam Georgam Kufaltam. Nepārprotami svarīgākā persona Rotenbergas iestādē, no 1920. gada Sarkankalna slimnīcā, bija slimnīcas direktors, kas bija arī pirmais ārsts. Šo amatu ieņēmuši:

Bijušās Sarkankalna slimnīcas korpuss 2008.g.

Bijušās Sarkankalna slimnīcas
korpuss 2008.g

Pirmais slimnīcas direktors un dibinātājs Gregors Brucers pavadīja šajā amatā 21 gadu. Mūža nogalē ilgstoša slimība piespieda viņu pārtraukt darbu slimnīcā, lai gan viņš joprojām skaitījās direktors un galvenais ārsts. 1884. gadā par direktoru ievēlēja medicīnas doktoru Teodoru Tīlingu, kurš jau agrāk kā ārsts - asistents bija darbojies Rotenbergas iestādē.

Teodors Tīlings bija Rotenbergas iestādes direktors līdz pat savai nāvei 1913. gadā. Pēc Dr. Tīlinga nāves par Rotenbergas iestādes direktoru ievēlēja trešo ārstu Jūliju Šrēderu.

Dr. Šrēders strādāja Rotenbergas iestādē no 1900. gada. 1919. gada septembrī Latvijas valdība izdarīja izmaiņas pilsētas atbildīgo ierēdņu sastāvā, pievēršot uzmanību tam, vai ierēdņi prot latviešu valodu. Jūlijs Šrēders acīmredzot neprata to pietiekoši labi, tāpēc atstāja Rotenbergas iestādi un pārcēlās uz dzīvi Vācijā.

1919. gadā par nu jau Sarkankalna slimnīcas direktoru tika iecelts Hermanis Buduls - leģendāra personība Latvijas medicīnas vēsturē. Viņš bija pirmais latviešu profesors psihiatrs, pirmās psihiatrijas mācību grāmatas autors latviešu valodā, psihiatrijas kā augstskolas mācību priekšmeta izveidotājs Latvijā, Latvijas psihiatru zinātniskās skolas izveidotājs, izcils klīnicists un pētnieks.

Diemžēl slimnīcas uzplaukumam sekoja Otrais pasaules karš. 1942. gadā Sarkankalna slimnīca tika slēgta un tās vietā tika ierīkots kara hospitālis. 1946. gada 24. jūlijā slimnīcas telpās tika nodibināts Rīgas Ortopēdijas un reparatīvās ķirurģijas institūts, tagad - Valsts traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

Teksta avots - Iaptieka.lv
(http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=149),
(http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=163)





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey