Bišumuiža

Bišumuižas dzīvojamā kungu ēka

Sākotnēji tagadējās Bišumuižas teritorija tika uzskatīta par daļu no Katlakalna, kas bija daļa no Mazjumpravas muižas zemēm.

1773. gadā smilšainajos pauguros pie Bauskas ceļa, netālu no dzirnavām tika iekārtota neliela muižiņa, ko sauca tās īpašnieku vārdos par Šildera muižu, Hilzena muižu un Bišumuižu.

Knopa papīrfabrikas bijusi teritorija

1820. gadā J.Brandenburgs uzcēla līdz mūsdienām saglabājušos Bišumuižas kungu namu, un aptuveni tajā pašā laikā sāka veidot Bišumuižas parku. Bišumuižas parkā aug 10 koku sugas, tai skaitā otrs lielākais Rīgas dižozols, kurš varētu būt pat 500 – 600 gadus vecs, tā diametrs ir 160 cm. Par dižkokiem atzīti arī parka vecākie melnalkšņi.

19.gs. kroga māja Bišumuižā

Bišumuižā tāpat kā citās attālās Rīgas apkaimēs bija attīstīta rūpniecība - lenšu fabrika, sērkociņu fabrikas „Vulkāns” un „Komēta”, Knopa papīrfabrika.

Bišumuiža, Bišumuižas parks, 10.tramvaja galapunkts, sērkociņu fabrika „Komēta” tā ir tikai maza daļiņa no Bišumuižas burvības. Tāpēc iepazīstiet Bišumuižu kopā ar www.citariga.lv.