8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Sv. Jura baznīca :: Reliģija :: Vecrīga :: Cita Rīga
Sv. Jura baznīca

Sv. Jura baznīca

Sv. Jura baznīca

Svētā Jura baznīca ir visvecākā Rīgas mūra ēka, kas no 13. gs. sākuma saglabājusies līdz mūsdienām. Svētā Jura baznīcas vēsture sākās jau 1199. gadā ar pāvesta Inokentija III pasludināto Krusta karu pret Baltijas pagāniem. Bīskapa Alberta dibinātā Rīga nebija iedomājama bez divām pilīm – bīskapa un Zobenbrāļu ordeņa pils. Zobenbrāļu ordeņa pili sauc par Svētā Jura pili, bet pils pagalmu par Jura sētu. Tā kā zobenbrāļi bija ticīgi cilvēki, tad viņi nevarēja iztikt bez savas kapelas, un, spriežot pēc vēstures avotiem, Svētā Jura pilī kapela pastāvējusi no 1208. gada. Kapela atradusies pils dienvidu korpusā un saukta par Jura kapelu, par godu bruņinieku patronam - Svētajam Jurim.

Tā bija raksturīga romānikas stila konventa tipa celtne ar četriem korpusiem, kas ieskāva pagalmu un radīja cietokšņa iespaidu. Pils bija celta no Daugavas dolomīta radzēm, tāpēc tā ieguva nosaukumu balto akmeņu pils. Zobenbrāļu ordeņa pili rīdzinieki sagrāva 1297. gadā, cīnoties ar ordeni. Neskarta no Svētā Jura pils palika tikai tā daļa, kurā atradās Svētā Jura baznīca. Ordenis sev jauno pili cēla citā vietā. Uz bijušo Svētā Jura pili pārvietoja bīskapa Alberta dibināto viduslaiku hospitāli Svētā Gara Konventu, kas atradās jaunceļamās ordeņa pils teritorijā, un baznīca ieguva Svētā Gara baznīcas nosaukumu.

Lietišķās mākslas muzeja logs

Lietišķās mākslas muzeja logs

15. gs. beigās baznīcu izmantoja terciāru ordeņa mūki. 16. gs. Rīgā, sākoties reformācijai, pilsētnieki atbrīvojās no bīskapa un ordeņa varas, rīkoja baznīcu grautiņus un likvidēja katoļu baznīcas īpašumus. Arī Svētā Jura baznīca pārstāja kalpot kulta vajadzībām un 1554. gadā tai tika noņemti zvani. 17.gs. Konventa sēta beidza pastāvēt, likvidējās klosteris. Bijušajās sētas ēkās tika ierīkotas noliktavas, jo ēkas atradās stratēģiski izdevīgā vietā - tuvumā bija osta un tirgus laukums.

17.-18.gs. visās bijušās Konventa sētas ēkās notika būtiskas pārbūves, lai pielāgotu tās jaunajām prasībām. Baznīcai aizmūrēja vidusdaļas logus un durvis, iebūvēja četrus starpstāvus. Bijušās Svētā Jura baznīcas telpās saimnieki bija kaņepāju, linu un masta priežu tirgotāji. Kā noliktava Svētā Jura baznīca kalpoja līdz pat 20.gs. beigām. 1986.-1989. gadā ēkā veica restaurācijas darbus un tur ierīkoja Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju, kas tagad saucas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Muzejā ir iespējams aplūkot restaurētus vērtīgākos arhitektūras fragmentus no katra Svētā Jura baznīcas vēstures perioda.

Lietišķās mākslas muzeja atrašanas vieta Rīgas kartē






Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey