7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2009-11-30
Baltā baznīca :: Reliģija :: Vecmīlgrāvis :: Cita Rīga
Baltā luterāņu baznīca

Baltā luterāņu baznīca

Baltā luterāņu baznīca
Foto: J. Sedols

Daugavgrīvas Baltā baznīca ir pati vecākā vēsturiskā celtne Vecmīlgrāvī. Pirmo reizi baznīca Daugavgrīvā tiek minēta jau 1205. gadā, kad bīskaps Alberts uzcēla cisterciešu klosteri un pili Daugavas krastā. Klosteris atradies aptuveni tajā vietā, kur tagad atrodas Zviedru valnis un Skanstnieku mājas.

Pirmā luterāņu baznīca Vecmīlgrāvja teritorijā tika uzcelta 1640. gadā, tagadējā Vecbaznīcas ciemā. Tautā tā tika saukta par Skanstes baznīcu, lai gan tās oficiālais nosaukums bija Svētā Nikolaja baznīca. 1710. gadā Svētā Nikolaja baznīca tika nojaukta, tās materiālus izmantoja nocietinājumu celšanai kara vajadzībām. 1725. gadā tika uzcelta jauna baznīca, šoreiz tā bija no koka. Tomēr baznīca bija pārāk maza un nebija piemērota dievkalpojumiem. Jau 1775. gadā tika nolemts esošo baznīcu nojaukt un celt lielāku baznīcu tuvāk centram. Pēc neilga laika Rīnūžu ciemā sāka vest laukakmeņus, lai būtu iespējams uzcelt jaunu mūra baznīcu pašā Daugavas krastā. 1788. gadā septembrī Mangaļu un Bolderājas zvejnieki dāvināja baznīcai nelielas ērģeles. 1859. gadā baznīcā tika uzstādītas jaunas, modernākas ērģeles. Vēl tagad baznīcā kalpo 1859. gadā uzstādītās ērģeles. Baltās baznīcas altāra telpu rotā divi vitrāžas logi, kurus darinājis A.D. Kalherts. Baznīcai ir arī 19. gs. veidota altārglezna.

Baltā luterāņu baznīca

Baltā luterāņu baznīca

Daugavgrīvas Baltās baznīcas evaņģēliski luteriskajā draudzē bijuši 22 mācītāji, no kuriem tikai pēdējie astoņi noturējuši dievkalpojumus Baltajā baznīcā. Tikai četri no mācītājiem bijuši latvieši.

Jau sākot ar 1834. gadu, Daugavgrīvas draudzes baznīcu grāmatās nav nodalītas latviešu un vācu draudzes. 20. gs. sākumā Baltās baznīcas korī dziedāja tolaik jaunais rakstnieks Andrejs Upītis. No 1903. gada baznīcas draudzē ir arī Alfrēds Kukurs, kas 1904. gadā Vecmīlgrāvī atvēra pirmo grāmatveikalu. Baltajā baznīcā ir kristīts un iesvētīts arī rakstnieks Vilis Lācis.

Baltā luterāņu baznīca

Baltā luterāņu baznīca

Savu tagadējo izskatu Baltā baznīca ieguva 19. gs. otrajā pusē. 1. Pasaules kara laikā baznīca tika pārkrāsota aizsargkrāsā, lai pasargātu to no iznīcības.

Baltā baznīca nav tikai baznīca, tā ir vienīgā baznīca, kas vienlaicīgi ir arī bāka. 1788. gadā, uzceļot baznīcu pašā Daugavas krastā, tā pildīja arī bākas funkcijas, kuras saglabājusi vēl līdz mūsdienām. Bāka atrodas baznīcas zvanu tornī un iedegas ik uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm.

Baltās luterāņu baznīcas atrašanas vieta Rīgas kartē




dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey