4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2012-06-15

Mežaparka ielas (H - M)

Hamburgas iela. 2011.g.
Hamburgas iela

Hamburgas iela robežojas ar Kokneses prospektu, Gdaņskas, Lībekas, Pēterupes, Annas Sakses un Ezermalas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Hamburgas iela minēta 1900. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. Laika posmā no 1915. – 1917. gadam tās nosaukums bija Ladogas iela (ezers Krievijā), – bet 1917. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Hamburgas iela. 2011.g.
Hamburgas iela

Veidojot ielas Mežaparkā 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes.

Inčukalna iela. 2011.g.
Inčukalna iela

Inčukalna iela robežojas ar Meža, Siguldas un Visbijas prospektiem. Pirmo reizi Inčukalna iela minēta 1934. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies. 1960. gadā daļa no Inčukalna ielas pievienota Varoņu ielai.

Janševska prospekts. 2011.g.
Janševska prospekts

Janševska prospekts robežojas ar Meža prospektu un Atpūtas aleju. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā sastopams 1938. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Līdzīgi Atpūtas alejai, viena no zaļākajām ielām Rīgā, kas pilnībā atrodas Mežaparka zaļajā zonā. Iela nosaukta par godu rakstniekam Jēkabam Janševskim (1865-1931). J. Janševska zināmākais darbs ir romāns „Dzimtene”.

Kārļa Vatsona iela. 2011.g.
Kārļa Vatsona iela

Kārļa Vatsona iela robežojas ar Stokholmas, Klaipēdas, Gdaņskas, Sudraba Edžus un Hamburgas ielām un Kokneses prospektu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta jau 1911. gadā ar nosaukumu Elbingas iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums tika mainīts uz Eltonas ielu, bet jau 1917. gadā tā atguva savu pirmo nosaukumu Elbingas iela. 1923. gadā iela ieguva Vatsona ielas vārdu, bet 1950. gadā tā tika pārsaukta par Arāja-Bērces ielu, 1987. gadā – Augusta Arāja Bērces iela. Savu tagadējo nosaukumu Kārļa Vatsona iela ieguva 1990. gadā.

Iela nosaukta par godu Kārlim Frīdriham Vatsonam (1773-1826). K. Vatsons tiek uzskatīts par latviešu avīžniecības dibinātāju, 1822. gadā viņš Jelgavā izdeva pirmo latviešu politisko laikrakstu Latviešu Avīzes, 1817. gadā kopā ar Kēleru un Fogtu tulkoja Kurzemes zemnieku likumus, bet 1816. gadā sastādīja lasāmo grāmatu latviešu bērniem.

Ķīšezera iela. 2011.g.
Ķīšezera iela

Ķīšezera iela robežojas ar Gaujas, Rusova, Ezermalas un Vairoga ielu, kā arī ar Kokneses prospektu. Pirmo reizi adrešu grāmatās Ķīšezera iela minēta 1902. gadā ar nosaukumu Pletenberga iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1923. gadā, kas laika gaitā vairs nav mainījies. 1932. gadā daļa no Ķīšezera ielas tika pievienota Gaujas ielai.

Iela nosaukta par godu Ķīšezeram, jo atrodas tā tuvumā. Ezera vidējais dziļums ir 2,4 metri, bet maksimālais dziļums – 4,2 metri. Ezeram ir trīs salas, kuru kopējā platība ir 8 ha. Ezera platība ir 17,3 km2.

Klaipēdas iela. 2011.g.
Klaipēdas iela

Klaipēdas iela robežojas ar Kārļa Vatsona, Ernesta Glika un Stendera ielām. 1903/1908. gada Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Klaipēdas iela sastopama ar nosaukumu Mēmeles iela (senais Lietuvas pilsētas Klaipēdas nosaukums). Savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies, Klaipēdas iela ieguva 1950. gadā.

Veidojot ielas Mežaparkā, 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, tai skaitā arī Klaipēda. Savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes.

Kokneses prospekts. 2011.g.
Kokneses prospekts

Kokneses prospekts robežojas ar Atpūtas aleju, Meža un Siguldas prospektu, Pētera, Stokholmas, Pēterupes, Hamburgas, Gdaņskas, Kārļa Vatsona, Ernsta Glika, Mirdzas Ķempes, Ķīšezera un Rusova ielām. 1903. /1908. gada Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama ar nosaukumu Ketlera prospekts. Savu tagadējo nosaukumu Kokneses prospekts ieguva 1923. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Kokneses prospekts. 2011.g.
Kokneses prospekts

Veidojot ielas Mežaparkā 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes. Pilsētas tiesības Koknesei piešķirtas 1277. gadā., un kopš 14. gs. Koknese ietilpa Hanzas savienībā.

Lībekas iela. 2011.g.
Lībekas iela

Lībekas iela robežojas ar Ezermalas, Hamburgas un Sudraba Edžus ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Lībekas iela minēta 1906. gadā ar nosaukumu Lībekas iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Oņegas iela (ezers Krievijā), bet 1917. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. 1932. gadā Lībekas ielai tika pievienota Lībiešu iela.

Lībekas iela. 2010.g.<br>Foto: M.Strīķis, panoramio.com
Lībekas iela
Foto: M.Strīķis

Veidojot ielas Mežaparkā, 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes. Lībeka bija viena no lielākajām ostām Vācijas teritorijā. Lībeku kādreiz sauca par „Hanzas Savienības un Baltijas jūras karalieni”. No 1226. līdz 1937. gadam Lībeka saglabāja Hanzas brīvpilsētas statusu.

Līgatnes iela. 2011.g.
Līgatnes iela

Līgatnes iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama 1915. gadā ar nosaukumu Goslera iela. Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam iela tika saukta par Angāras ielu. 1917. gadā tā atguva Gosleras ielas nosaukumu. 1923.gadā Līgatnes iela ieguva savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela nosaukta par godu pilsētai Līgatne. Līgatne ir viens no vissenākajiem papīra ražošanas centriem Latvijā ar gandrīz 200 gadus senu vēsturi. Līgatni mēdz saukt arī par „alu pilsētu.” Līgatne atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, te izveidotas Līgatnes dabas takas.

Mātera iela. 2011.g.
Mātera iela

Mātera iela robežojas ar Stendera, Gdaņskas un Ernsta Bergmaņa ielām. Rīgas ielu sarakstos Mātera iela sastopama kopš 1929. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Iela nosaukta par godu Jurim Māteram (1876-1934). J. Māters bija tulkotājs, publicists un literāts. Tulkojis krievu literatūras klasiķu darbus latviešu valodā, veicinājis latviešu terminoloģijas veidošanos, kā arī sarakstījis latviešu vēstures grāmatu 1923. gadā.

Meža prospekts. 2011.g.
Meža prospekts

Meža prospekts robežojas ar Viestura, Janševska, Kokneses un Siguldas prospektiem, Varoņu, Stendera, Gdaņskas, Bergenas, Gatartas un Cimzes ielām, kā arī Atpūtas aleju. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Meža prospekts minēts 1911. gadā ar nosaukumu Ķeizara prospekts, 1923. gadā tas tika pārdēvēts par Meža prospektu. Laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam ielas nosaukums bija Ķeizarmeža prospekts, bet 1944. gadā atkal Meža prospekts, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Meža prospekts. 2011.g.
Meža prospekts

Iela ierīkota 20.gs. vienlaicīgi ar Mežaparka apbūves sākumu, un vienlaicīgi kalpoja arī kā robežšķirtne starp apkaimes apdzīvoto daļu un atpūtas zonu.

2010. gada maijā pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma sāka būvēt Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu šķērsojumu, kas būs Austrumu maģistrāles posms, kas savienos Gustava Zemgala gatvi ar Viestura prospektu. Divu līmeņu satiksmes pārvads būs aptuveni kilometru garš un šķērsos Meža prospektu tā krustojumā ar Varoņu ielu. Tam būs divas braukšanas joslas katrā virzienā. Šķērsojuma būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības TEN-T fonds.

Mirdzas Ķempes iela. 2011.g.
Mirdzas Ķempes iela

Mirdzas Ķempes iela robežojas ar Kokneses prospektu un Ezermalas ielu. Tā izveidota tikai 1980. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies.

Iela nosaukta par godu Mirdzai Ķempei (1907-1974). M. Ķempe bija dzejniece un tulkotāja, kuras dzīves laikā tika izdoti astoņi dzejoļu krājumi, kā arī viņas darbi atkārtoti publicēti izlasēs un Kopotos rakstos trīs sējumos (1981–1984). Īpaši izceļama M. Ķempes mīlas lirika, kā arī Indijas tēma dzejā. Viņa arī tulkoja darbus no krievu, angļu, vācu, spāņu un franču valodām.




dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2018 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey