Arhitektūra :: Sarkandaugava

Sarkandaugavas senāko apbūvi mēs varam redzēt J.K.Broces zīmejumos. Tās ir muižiņas un zemnieku sētas. Sarkandaugavas upīti devēja par gleznaināko atteku, pie kuras sāka veidot Otro Ķeizardārzu ar plašiem stadījumiem, strūklakām un lapenēm, bet 18.gadsimta vidū Aleksandra augstumos Otrā Ķeizardārza teritorijā, sāka celt lazareti. Pēc pusgadsimta, 1819.gadā, tika parakstīts dokuments par labdarības iestāžu celtniecību šajās vietās. 1824.gadā tika uzceltas arhitekta K.F.Breitkreica projektētā ēka, ar ko sākās Baltijā vecākās psihoneiroloģiskās slimnīcas kompleksa vēsture.

19.gadsimtā Sarkandaugava kļuva par rūpniecības rajonu, sākās lielu uzņēmumu celtniecība - "Waldschloschen" alus darītava 1865.gadā (tagad "Aldaris"), 1888.gadā "Provodņiks" gumijas izstrādājumu fabrika (tagad "RER") un citi mazāki uzņēmumi, bijušo manufaktūru vietā.

Sarkandaugavā šajos gados dominēja koka apbūve. Divstāvu mājiņas, kurās bija vienistabas dzīvoklīši ar mazu virtuvīti. Šajos namiņos mitinājās strādnieki.

Sarkandaugavas galvenā iela bija Tilta iela. Šajā ielā atradās lielākā daļa ienesīgu mūra namu un vislielākie veikali. Tilta un Sliežu ielas stūrī 1888.gadā tika uzcelta strādnieku savstarpējās palīdzības biedrība - biedrība "Pavasaris" (arhitekts K. Pēkšēns).

1897.gadā Sarkandaugavā tika uzcelta "Dauderu" villa (arhitekti F.Zeiberlihs, R.Holzermanis) "Waldschloshenas" alus darītavas īpašniekam - savdabīgais, no sarkaniem ķieģeļiem celtais nams ar saviem tornīšiem un kolonām, uzreiz piesaista uzmanību. 30.gados to lietoja prezidents K.Ulmanis, tagad ēkā atrodas Latvija Kultūras muzejs.

20.gadsimta sākums Sarkandaugavas arhitektūrā būtiskas izmaiņas neienesa. Sarkandaugavā pamatā tika celti īres nami, samēra daudz saglabājās koka apbūve.

Izmaiņas Sarkandaugavas ainavā ienesa padomju laiki. Daļēji tika nojaukta vecā koka apbūve, sakās daudzdzīvokļu māju celtniecība. Sarkandaugavā pamatā ienāca piecstāvu mājas.

Sarkandaugavas ielā tika uzcelts piecstāvu māju puduris, padomju armijas virsnieku ģimenēm. Tautā šīs mājas sauca par "oficieru mājām".

Viestura prospektā, smilšu kalnu un mazdārziņu vietā tika uzceltas pirmās deviņstāvu celtnes.

Mūsdienu Sarkandaugavas arhitektūra. 21.gadsimts Sarkandaugavā ir ienesis daudz pārmaiņu. Hāpsalas ielā 1/1, bijusī kopmītņu ēka ir pārveidota astoņu stāvu dzīvojamā mājā ar mansardu, kuras pamanāmākā iezīme ir logi. Šī ēka celta pagājušā gadsimta 60.gados kā dienesta viesnīca ar šaurām kāpņu telpām, maziem lodziņiem, bez lifta. Rekonstrukcijas projekts tapis ar arhitektu birojā "Depo projekts" (arhitekti Uldis Zanders un Mikus Grende) un ieguvis nosaukumu "Hāpsalas nams".

Rekonstruētas pirmskara celtnes Duntes ielā 56 un Allažu ielā 4, kā arī rekonstruēta māja Ziemeļu ielā 3.

Kā viena no Sarkandaugavas dominantēm kļuvis 2007.gadā jaunuzceltais "Duntes Ozoli" nams (arhitekts Viktors Ugrimovs, SIA "LPL"). Sešpadsmit stāvu māja uz paugura - viens no reti sastopamiem ainaviskās būvniecības piemēriem līdzenajā Rīgas ainavā. Šis ir gadījums, kad ne tikai vieta izceļ ēku, bet arī ēka rotā apkārtējo teritoriju. Kādam mājas siluets atgādinās vējā piepūstu buru, citam - augšupejošas kāpnes. Šis projekts iemantojis vārdu - "kāpnes uz debesīm".