Dzegužkalns

Dzegužkalns

Dzegužkalns, saukts arī par Jēru kalnu, ir 1 km gara un 0,3 km plata vaļņveida kāpa Rīgā. Tas ir augstākais Rīgas kalns, kas atrodas 28 m virs jūras līmeņa. Relatīvais augstums 16—18 m. Kāpa izstiepta ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā, veidojusies pirms 10 000—9000 gadiem Joldijas jūras piekrastē, valdot ziemeļrietumu vējiem vēsa un sausa klimata apstākļos. Dzegužkalnā aug aptuveni piecpadsmit vietējo kokaugu sugu un četrdesmit divas introducēto koku sugu – Zviedrijas pīlādzis, baltsārtais Tatārijas sausserdis, parastā līcija, sirmā spireja u.c.

Dzegužkalns

Kalna nosaukums cēlies no Dzeguzes (seggus) mājām, kas atradās uz Piņķu muižas zemes.

Līdz pat 1875. gadam šeit darbojusies vārdā nenosaukta sekta, kas šeit noturējusi savus rituālus un saiešanas. Iespējams, šīs sekta šeit iebraukusi no Rīgas pilsētas, un iespējams, tieši ar šo sektu saistās otrs Dzegužkalna nosaukums – Jēru kalns. Tikai ar laiku, tās izspiedušas latviešu dziedāšanas un labdarības biedrības ar savām regulāri rīkotajām sabiedrības norisēm. Šajā nekoptajā kalna teritorijā nāca atpūsties apkārtnes strādnieki pēc darba. 19. gs. beigās skaisto skatu dēļ atpūtas vieta pamazām tiek iecienīta Rīgas iedzīvotāju vidū.

Dzegužkalna estrāde

1893. gadā G. Kufalts izstrādā parka ierīkošanas projektu. Līdz pat 1911. gadam notiek parka ierīkošanas darbi. Īpaši parka vajadzībām bija jāpielāgo neauglīgā kāpa, līdzīgi kā Vecmīlgrāvī, lai vispār būtu iespējams, tur izveidot parku. 1929. gadā tiek turpināta parka labiekārtošana pēc A. Zeidaka projekta, amfiteātra veidā izbūvēja skatītāju laukumu ar 2000 vietām un uz kalna virsotni veda izbūvētas cementa kāpnes. Brīvdabas estrāde sava improvizētā izpildījuma dēļ saglabājusies vēl līdz mūsdienām. Dzegužkalns ir viens no tiem retajiem Rīgas parkiem, kura ierīkošana tā arī nekad nav tikusi pabeigta.

Bij. kapsēta Dzegužkalnā

1940. gadā tieši Dzegužkalnā tika iedegts viens no pirmajiem pionieru ugunskuriem Rīgā. Par godu šim notikumam 1982. gadā kalna lielākās nogāzes pakājē, pēc arhitekta A.Bisenieka projekta, izveidota pionieru ugunskura vieta, kas apskatāma vēl šodien. Tomēr šis celiņu labirints labi iekļaujas ainavā, un nezinātājam to stāsts nav zināms.

Dzegužkalna piekājē kādreiz bija visvecākā Pārdaugavas kapsēta, kas slēgta tikai 1907. gadā un te atradusies jau 17.gs. 1845. gadā Rīgas Rāte te nolēma ierīkot kapsētu pilsētas visu kristīgo konfesiju trūcīgajiem iedzīvotājiem, kur par kapa vietu nebija jāmaksā.

Dzegužkalns

Jau 18.gs. Dzegužkalns ir minēts kā iemīļota rīdzinieku līgošanas vieta. Sākot ar 2009. gadu, šī vēsturiskā tradīcija ir atjaunota, Dzegužkalns kļūst par tradicionālo Jāņu svinēšanas vietu Rīgā, kur tiek ievērotas latviešu tautas senās tradīcijas: vainagu pīšanu, zīlēšanu, līgošanu un aplīgošanu, uguns svētīšanu, Jāņu godināšanu, papardes zieda meklēšanu, saules pavadīšanu un sagaidīšanu.

Dzegužkalns

Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija

5000

Ievelciet attēlus (maks 5)

Paziņot man uz e-pastu par jaunajiem komentāriem

Atcerēties mani šajā datorā

Es izlasīju un sapratu privātuma politiku

Es izlasīju un piekritu portāla lietošanas noteikumiem

x

Insert Bullet List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Numeric List

Please enter at least one item.

Item:

Item:

Item:

Item:

Item:

x

Insert Link

Please enter the link of the website

Optionally you can add display text

x

Insert Email

Please enter the email address

Optionally add any display text

x

Insert Image

Please enter the link of the image

x

Insert YouTube Video

Please enter the link of the video

x

Image Upload

x

Privātuma politika

Privātuma politika satur informāciju par Jūsu datu izmantošanu portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat, ka saprotat portāla privātuma politiku:

• Jūsu vārds, pilsēta, valsts, novads un komentārs būs publiski pieejams.
• Bez minētas informācijas, arī cita informācija par Jūsu komentāru tiek saglabāta:
  • Jūsu IP adrese (netiek parādīta),
  • Komentāra pievienošanas datums un laiks (parādīts).
• Jūsu e-pasta adrese nebūs publiski pieejama. Tā tiek ievākta divu iemeslu dēļ:
  • Administratīvajiem nolūkiem, ja vajadzēs ar Jums sazināties.
  • Informēt Jūs par jaunajiem komentāriem, ja Jūs parakstījāties.
• Jūsu interneta pārlūks saglabās papildus cookie failus. Tas ir nepieciešams, lai atcerētos Jūsu ievadīto informāciju. Ar laiku cookie faili tiks izdzēsti automātiski.

Privātuma politika var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.

x

Portāla lietošanas noteikumi

Portāla lietošanas noteikumi satur komentāru pievienošanas noteikumus portālā Cita Rīga. Pievienojot komentāru, Jūs piekrītat šiem noteikumiem:

• Kaut arī administrators cenšas pārbaudīt visus komentārus, nav iespējams operatīvi pārbaudīt visus komentārus.
• Visi komentāri satur tikai komentāru autoru viedokli, bet ne portāla Cita Rīga autoru vai administratoru viedokli.
• Jūs piekritāt nepublicēt komentāros jebkāda veida apmelojošu, nelikumīgu, draudošu, aizskarošu, pornogrāfisku, naidu kurinošu vai privāto dzīvi aizskarošo informāciju.
• Portāla administratoram ir tiesības rediģēt, pārvietot vai dzēst komentārus, ja tie neatbilst šiem portāla lietošanas noteikumiem.

Noteikumu neievērošanas dēļ lietotājam var būt limitēta iespēja pievienot komentārus portālā.

Noteikumi var mainīties jebkurā laikā bez brīdinājuma.