Bastejkalns ir īpašs ar šaurajām taciņām, kas vijas vairākos līmeņos, koku alejām, savu akmensdārzu, ūdens kaskādi un blakus esošo pilsētas kanālu; šajā vietā var izbaudīt vienu no jaukākajām pastaigām Rīgas centrā. Blakus atrodas Brīvības piemineklis, vienā malā ir kanāls, otrā – Z.Meierovica bulvāris. Bastejkalna vēsture saistāma ar Aleksandra II rīkojumu par Rīgas nocietinājumu vaļņu nojaukšanu 1857. gadā. Pēc J.D. Felsko un O. Dīces projekta ... >> lasīt vairāk

Esplanādes parks atrodas pašā Rīgas centrā un aizņem 8.75 ha. Parku ierobežo Kalpaka bulvāris, Elizabetes, Kr. Valdemāra un Brīvības ielas. Sākotnēji šajā vietā atradies Kubes kalns, kuru noraka laikā starp 1783. un 1784. gadu, lai izveidotu smilšainu laukumu Rīgas garnizona karaspēka apmācībām un parādēm. Kad 19.gs. 2.pusē nojauca pilsētas vaļņus, esplanādes zemes joslu nodeva pilsētas rīcībā, bet karaspēka mācībām un parādēm tika atvēlēta neliela parka... >> lasīt vairāk

Kanālmalas apstādījumus sāka ierīkot uzreiz pēc fortifikācijas nojaukšanas, pārveidojot nocietinājuma grāvi par kanālu un uzceļot pirmos kapitālos tiltus pāri kanālam. Kanālmalas apstādījumu platība ir 10,5 hektāri. Līdz 1880. gadam kanālmalas apstādījumus veidoja A. Vendts, bet pēc tam tos papildināja pēc G.F.F. Kūfalta projekta. 1892. gadā koka tiltiņu nomainīja pilsētas galvenā inženiera Ā. Agtes projektētais mūra tilts. Nākamajā gadā tilta ... >> lasīt vairāk

Kronvalda parks ir viens no tiem parkiem, kas pirmsākumos bija slēgta tipa parks un parastajiem Rīgas iedzīvotājiem tur nebija ļauts iekļūt. Parks atrodas pie kanālmalas, un to norobežo Elizabetes un Kr. Valdemāra ielas, kā arī Kronvalda un Kalpaka bulvāri. Pilsētas kanāls parku sadala divās daļās. Parka platība ir 11.92 hektāri. Parka pirmsākumi saistāmi ar pilsētas vaļņu nojaukšanu, kad Krievijas imperators Aleksandrs II 1862. gadā uzdāvināja Rīgas Vācu strēlnieku apvienībai... >> lasīt vairāk

Vērmanes dārzs ir viens no krāšņākajiem Rīgas parkiem un ir vecākais Rīgas publiskais parks. Tas atrodas pašā Rīgas centrā, no visām malām to ierobežo Kr. Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielas. Tā platība ir 5ha. Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota „Priekšpilsētas apstādījumu komiteja”, Kurzemes ģenerālgubernators F. Pauluči del Ronkole ... >> lasīt vairāk

Ierīkots 1967. gadā pēc K.Barona projekta. Rekonstruēts 1974. gadā pēc G.Baumaņa priekšlikuma. Skvēra platība ir 0,08 ha. Aug āra bērzi, ošlapu kļava, divirbuļu vilkābele (rozā pildītiem ziediem), parastais un Ķīnas ceriņš un rietumu tūja. 1999. gadā veikta skvēra rekonstrukcija pēc A.Briedes un M.Erdmanes projekta. Ierīkota ziemciešu dobe 45 m2 platībā, kurā aug Japānas astilbes, viļņainā hosta, biezlapu bergēnija, vidējai īriss, krāšņā rudbekija un parastā čīkstene. 1997. gadā skvērā uzstādīta piemiņas zīme Krišjānim Valdemāram.

Ierīkots 1957. gadā pēc K.Barona projekta. Platība ir 0,3 ha. Šeit aug āra bērzs, platlapu liepa, piramidālais ozols, saldais parastais pīlādzis “Edulis”; krūmu sugas: spožā klintene, strautu sniegoga, baltais grimonis, alpu vērene, parastais ceriņš, parastais filadelfs. 1999. gadā veikta skvēra rekonstrukcija. Rekonstruēta ziemciešu dobe 60 m2 platībā. Papildināti krūmu stādījumi – parastais ceriņš, strautu sniegoga, Alpu vērene, iestādīti vīteņaugi – pieclapiņu mežvīns.

Svērs tika ierīkots 1958. gadā pēc K.Barona projekta. Skvēra platība ir 0,5 ha. Skvērā aug platlapu liepa, Alpu zeltlietus, piramidālais ozols, rietumu tūjas, asās egles un ošlapu kļavas. No krūmu sugām – spožā klintene, parastais ceriņš, zelta jāņoga un parastais jasmīns.