4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2017-10-15

Spilves vēsture

Augs spilve
Augs spilve

Spilves apkaime teritoriāli sastāv no divām daļām – Spilves pļavām un Podraga. Ar vārdu “spilve” apzīmē grīšļu dzimtas augu, kas līdzinās meldriem un niedrēm. Latvijā spilves ir tipiski purvu augi. Vēl joprojām šejienes mitrajās pļavās ir sastopams daudz niedrāju. Tiek uzskatīts, ka akmens laikmetā Spilves pļavas vēl klāja ūdeņi, kamēr citur Rīgas teritorijā bija zvejnieku un mednieku apmetnes. Tiek uzskatīts, ka caur Spilves pļavām Lielupe kādreiz ieplūda Daugavā. Kad Lielupe sāka ieplūst tieši jūrā, šeit izveidojies ir plašs purvājs.

Podrags pirmo reizi avotos minēts 1656. gada Piņķu muižas revīzijas protokolā, runājot par pļaušanas tiesībām Spilves pļavās. Vadoties pēc 17. gs. beigu Rīgas patrimonālapgabala kartes, Spilves plašumus rietumos ieskāvis Buļļu jeb Kuršu ceļš, bet Daugavas pusē – ceļš uz Daugavgrīvu, starp tiem bija izvietojušās namnieku pļavas un muižas. 17. gs. Spilve galvenokārt bija apdzīvota gar Daugavas krastu un pie Voleriem. 18. gs. retās zemnieku mājas, kas atradās Spilvē, skaitījās pie Piņķu draudzes.

Spilves vārds saistīts arī ar Ziemeļu karu (1701 – 1721). Spilves kauja notika starp Saksijas un Zviedrijas karaspēku 1701. gada 9. jūlija rītā, kad zviedru karaspēks dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un 3 stundu ilgajā kaujā sakāva Saksijas karaspēku. Uzvara Spilves kaujā nostiprināja Zviedrijas armijas pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā.

Spilves apkaimē pie Apakšgrāvja ielas Latvijas Brīvības cīņu laikā, 1919. gada novembra sākumā, noritēja smagas kaujas starp 7. Siguldas pulka un Dzelzsdivīzijas 1. pulka vienībām. Pie Šmitiem atrodas Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta Bumbukalns, kur 1939. gada 1. janvārī svinīgi atklāja piemiņas akmeni. Vara plāksnē bija attēlota karte ar Latgales divīzijas uzbrukumu virzieniem un uzrakstu “No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris plkv. Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1. novembrī 1919. gada galvaspilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka”. Piemiņas zīmi izpostīja 1969. gadā, bet piemiņas zīmi saglabāja Šmitu mājas saimnieka meita Ērika. 1989. gadā plāksni atjaunoja, bet 20.gs. 90-tajos gados to nozaga.


dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey