6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Vecrīgas ielu katalogs: M - P :: Infrastruktūra :: Vecrīga :: Vecrīgas ielas :: Cita Rīga
Vecrīgas ielu katalogs: M - P

Vecrīgas Mazā Pils iela
Mazā Pils iela

Mazā Pils iela ir izveidojusies jau 13.gs. kā ceļš no Rīgas pilsētas uz Svētā gara konventu. Tieši tāpēc arī ielas senākais nosaukums bija Svētā Gara iela. Starp pilsētas mūriem un Mazo pils ielu atradās Jēkaba baznīca un Marijas Magdalēnas klostera teritorija. Ielas garums ir 190 metri.

Vecrīgas Mazā Smilšu iela
Mazā Smilšu iela

Mazā Skolas iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. Ielas nosaukums cēlies no Domskolas, kas 13.gs. sākumā sāka darbu vienā no Doma klostera korpusiem. Ielas garums ir 45 metri.

Mazā Smilšu iela pirmo reizi minēta 1409. gadā. Sākotnēji iela gāja līdz Rīgas upei, bet 17.gs. tā tika pagarināta līdz Vaļņu ielai. Ielas garums ir 170 metri.

Vecrīgas Mazā Trokšņa iela
Mazā Trokšņu iela

Mazā Trokšņu iela izveidojusies Krievu sētas rajonā. Laika gaitā ieguvusi nosaukumu no paralēli ejošās Lielās Trokšņu ielas. Ielas garums ir 55 meitri.

Mazā Vaļņu iela pirmo reizi dokumentos minēta 18.gs. beigās kā īss strupceļš bez nosaukuma. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 1862. gadā to savienoja ar Vaļņu ielu un nosauca par Mazo Vaļņu ielu. 1974. gadā iela beidza pastāvēt, jo atradās tagadējās Galerijas Centrs teritorijā. Ielas garums 30 metri.

Vecrīgas Meistaru iela
Meistaru iela

Meistaru iela izveidojusies 16.gs. ar nosaukumu Mazā Kalēju iela, jo uz ielas dzīvoja tikai kalēji. 1938. gadā iela tiek pārsaukta par Meistaru ielu, tomēr laika posmā 1942.-1944. gadam tā atguva nosaukumu Mazā Kalēju iela. Pēdējo reizi ielai nosaukums mainīts 1944. gadā - Meistaru iela. Ielas garums ir 240 metri.

Vecrīgas Miesnieku iela
Miesnieku iela

Miesnieku iela sāka veidoties jau 13.gs. sākumā, kad šo teritoriju ieguva bīskaps Alberts, un tā gāja gar tā saucamo Bīskapa sētu. Miesnieku ielas nosaukums radies 14.gs. no pilsētas lopkautuves, kas atradusies ielas galā. 19.gs. Miesnieku iela latviešu valodā saukta par Kītera ielu, savu tagadējo nosaukumu tā atguva 20.gs. 20-os gados. Ielas garums ir 140 metri.

Vecrīgas Minsterejas iela
Minsterejas iela

Minsterejas iela pastāv no 17.gs. ar savu tagadējo nosaukumu. Vienīgi 1921. gadā tā īslaicīgi tika pārsaukta par Klosterbaznīcas ielu, bet 1923. gadā atguva savu agrāko nosaukumu. Nosaukums radies no tā, ka uz ielas atradusies rātes kareivju nodaļas - minsterejas mītne. Ielas garums ir 130 metri.

Vecrīgas Mucenieku iela
Mucenieku iela

Mucenieku iela izveidojusies 17.gs. pēc pilsētas vaļņu uzbēršanas paplašinoties pilsētas teritorijai. Ielā dzīvojuši mucenieki, pateicoties kam iela ieguva savu nosaukumu. Ielas garums ir 75 metri.

Noliktavas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta 1876. gadā kā Paku iela. 1921. gadā tā tika pārsaukta par Noliktavas ielu. 1942.-1944. gadā tā tika saukta par Šlagetera ielu, bet 1944. gadā atguva Noliktavas ielas vārdu.

Vecrīgas Palasta iela
Palasta iela

Palasta iela izveidojusies 16.gs. beigās. Ielas nosaukums radies 18.gs., jo ēku, ko Rīgas pilsētas rāte 1711. gadā uzdāvināja Pēterim I, sauca par palastu. No sākuma latviešu valodā tā tika saukta par Palejas ielu, bet 20.gs. 20. gados tā tika pārsaukta par Palasta ielu. Ielas garums ir 125 metri.

Vecrīgas Pasta iela
Pasta iela

Pasta iela izveidojās 18.gs. sākumā pāri aizbērtajai Rīgas upes gultnei. Sākotnēji ielu sauca par Lielo Dzirnavu ielu, bet daļu no tagadējās 13. janvāra ielas par Mazo Dzirnavu ielu. 1860. gadā abas dzirnavu ielas apvienoja ar nosaukumu Pasta iela. Ielas garums ir 85 metri.

Vecrīgas Peitavas iela
Peitavas iela

Peitavas ielas senākais nosaukums ir Rēzes vai Rēzenes iela. Iela pastāv no 1568. gada. Nosaukums radies no dzimtas, kam ielas galā piederēja Rēzes sēta, vārda. Blakus tai esošos aizsargmūra vārtus un torni sauca par Rēzes vārtiem un Rēzena torni. Nosaukums Peitavas iela pastāv no 1577. gada. 16./17.gs. Rīgā vienlaicīgi pastāvēja trīs Peitavas ielas. 20.gs. 20. gados latviešu valodā ielu pārsauca par Peitau ielu, bet no 1923. gada ielu atkal sauca par Peitavas ielu. Ielas garums ir 105 metri.

Vecrīgas Peldu iela
Peldu iela

Peldu ielas pirmsākumi meklējami jau 13.gs., ar nosaukumu Cūku iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva pateicoties, tam, ka cūkas aizliedza turēt pilsētā un ielas nosaukumu vajadzēja mainīt. Bet, lai nebūtu jāmaina visa plāksnīte ar ielas nosaukumu, centās nosaukumā izmainīt tikai dažus burtus, tā Cūku iela pārtapa par Peldu ielu (Swyne - Schwim). 19. gs. - saukta par Lielo Peldu ielu. 20.gs. 60. gados, kad tika uzcelta 3. vidusskolas ēka, iela tika saīsināta. Arheoloģiskajos izrakumos atklāts, ka šī ir viena no vissenāk apdzīvotajām vietām Vecrīgas teritorijā.

Pēterbaznīcas iela iet gar Pētera baznīcas dienvidu sienu. Pirmo reizi dokumentos tā ir minēta 1846. gadā. 1940.-1941. gadā tā tika iekļauta Pētera baznīcas laukuma teritorijā. Ielas garums ir 155 metri.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey