1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Rīgas nami 17.gs. :: Arhitektūra :: Vecrīga :: Cita Rīga
Rīgas nami 17.gs.

17.gs. arhitektūras piemērs

17.gs. arhitektūras piemērs

Aplūkojot 17.gs. Rīgas panorāmu redzams, ka gandrīz visas pilsētas ēkas bija ar pakāpjveida jumtgalēm, pie kam ēkas novietotas ar gala sienu pret ielu. Līdzīgi kā vecākais no "Trim brāļiem" savos pirmsākumos.

17.gs. arhitektūru Vecrīgā raksturo divas lietas – noliktavu celtniecība un bagāto tirgotāju dzīvojamo ēku celtniecība.

17.gs. strauji attīstījās tirdzniecība un Rīgas tirgotāju peļņa strauji auga. Lai arī gandrīz visiem Rīgas tirgotājiem māju bēniņi bija četru un piecu stāvu augsti, tomēr jaunajai ekonomiskajai situācijai tas bija krietni par maz. Tas noveda pie situācijas, ka Vecrīgā sāka nojaukt vecās dzīvojamās ēkas un šķūņus, un veseliem kompleksiem sāka celt noliktavu ēkas. Noliktavas bija lielas, no ķieģeļiem un laukakmeņiem celtas, mūra ēkas ar kārniņu jumtiem, novietotas ar galu pret ielu. Jumta segumu noliktavām parasti balstīja stipra stabu rinda gareniski cauri visai ēkai. Noliktavas pirmais stāvs i bija daudz augstāks kā pārējie. Noliktavā varēja ieiet pa smagām ozolkoka durvīm, virs kurām atradās skulpturāls cilnis. Noliktavas nebija īpaši rotātas, tikai to zelmiņos bija iemūrēti dzelzs enkuri un krusti. Vecrīgā vēl šodien ir saglabājušās divdesmit četras 17.gs. noliktavas.

17.gs. iezīmēja arī lielas pārmaiņas dzīvojamo namu arhitektūrā. Bagātie tirgotāji sāka izcelties uz pārējo fona - ceļot jaunas lepnas dzīvojamās mājas ar vairākām istabām, kas bija kas jauns un iepriekš nebijis. Kā raksturīgākās šī laika posma dzīvojamās ēkas minamas - Reiterna nams un Dannenšterna nams.

Reiterna nams

Reiterna nams

Reiterna nams atrodas Mārstaļu ielā 2. Reiterna nama projekta autors ir Rīgas pilsētas būvmeistars R. Bindenšū, kas pats 1685. gadā namu arī ceļ. Nama pirmajā stāvā atradās tirdzniecības telpas, otrajā stāvā bija ēkas īpašnieka apartamenti, bet trešajā stāvā dzīvoja veikala darbinieki un zeļļi. 12 metrus augstajos bēniņos ierīkotas noliktavas. Nams ir baroka arhitektūras piemineklis. Ēkas zelminī ir mākslinieciski savīts ēkas īpašnieka iniciālis un celšanas gads, kuru tur rokās akmenī cirsts puisēns. Visu ēkas fasādi vertikāli šķel seši pilastri. Ieeju ietver akmenī cirsts portāls ar kolonām, kuru autors ir akmeņkalis A. Šmīsels. Virs portāla atrodas grezna puķu vija. Skaista akmens kaluma frīze noslēdz visu ēkas augšdaļu.

Dannenšterna nams

Dannenšterna nams

Dannenšterna nams atrodas Mārstaļu ielā 21. Tas ir ievērojams baroka arhitektūras piemineklis Latvijā, celts pēc Zviedrijas baroka paraugiem. Sastāv no trim savstarpēji savienotiem korpusiem – galvenā ielas korpusa un diviem pagalma korpusiem, kas savienoti ar caurbrauktuvi. Galvenās ēkas pirmo stāvu aizņēma liela halle, kantoris un tirdzniecības telpas, otrajā stāvā bija saimnieka dzīvojamās telpas, pazeminātajā trešajā stāvā un 16 metrus augstajā jumtā un lielākajā daļā pagraba ierīkotas noliktavas. Nama fasādi rotā astoņi pilastri ar grezniem kapiteļiem, bet jumta stūros novietotas fantastiskas dzīvnieku galvas. Namam ir divi portāli ar akmenī cirstiem rotājumiem.

Barokālo portālu autors ir tēlnieks D. Valters. Nams celts 1696. gadā un tajā laikā bija lielākā savrupmāja Rīgā. Nama īpašnieks bija holandiešu tirgotājs Ernests Metsū, un pastāv divas versijas kā viņš ieguvis uzvārdu don Danneršterns – Zviedrijas karalis piešķīris titulu, vai arī, kļūstot bagātam, viņš nopērk titulu un jaunu uzvārdu.

Vēl kā ievērojami 17.gs. arhitektūras šedevri, kas pārstāv baroku jāmin Sv. Pētera baznīcas un Rīgas Doma baznīcu torņu smailes, kā arī Sv. Pētera baznīcas rietumu portāli.

17. gs. jaunu veidolu reizēm ieguvuši arī šaurie gotiskie nami. Piemēram, ēka Miesnieku ielā 8, kuru 17.gs. beigās, 18. gs sākumā cēlis H. Henike. Ēkas fasādi rotā pilastri, stūru rusti, zelminī redzamas barokam raksturīgas akmens volūtas ar akanta lapas motīvu. Līdzīgi ir arī citi Vecrīgas nami.




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey