3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Mežaparka vēsture

Villa Wasa 20.gs. sākumā<br>Avots: forum.myriga.info
Villa Wasa 20.gs. sākumā

Apkaimes nosaukums Mežaparks ir relatīvi jauns, tas sastopams tikai kopš 1923. gada. Sākot ar 17.gs., tagadējā Mežaparka apkārtne tika saukta par Ķēniņa mežu, jo 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs teritorijā starp Jaunmīlgrāvi un Ķīšezeru izveidoja karaspēka apmetni mežiem aizaugušā teritorijā. Laika gaitā tautas valodā nosaukums transformējās no Ķēniņu meža par Ķeizarmežu, kas arī saglabājās līdz pat 1923. gadam.

Grāves muižas ēka, 05.07.2012<br>Foto: Олег Малахов
Grāves muižas ēka
Foto: Олег Малахов

Apdzīvotība. Senākās ziņas par apdzīvotību šajā apkaimē ir jau no 14.gs., kad šeit atradās muižiņas, zemnieku un zvejnieku mājas, kas ar savu produkciju apgādāja arī Rīgas pilsētu. 16.gs. pie Ķīšezera atradies Buļļu zemnieku pagasts, kas bija iekļauts Rīgas fogtejā, vēlāk līdz pat 18.gs. vidum šeit bija Ezermalas pagasts, kas piederēja Jumpravmuižai. Sākot ar 17.gs., tagadējā Saules dārza vietā ir atradusies Grāves muižiņa.

Grāves muižas ēkas dienvidu puse, 05.07.2012<br>Foto: Олег Малахов
Grāves muižas ēkas dienvidu puse
Foto: Олег Малахов

Senākais zināmais Grāves muižas īpašnieks ir J. Hillebolds, kam tā piederējusi 1678.gadā, 1693.gadā muižiņas īpašnieks bija jau prefekts Gerhards Grēns, bet 1725.gadā Valentīns Grāve, kura vārdā muižiņa tiek saukta vēl šodien. Interesanti, ka 1791. gada izdotajā kartē ir norāde, ka šeit atradusies lopu „muižiņa” vai arī lauku saimniecība, bet tā nav bijusi izpriecu muiža. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā tā ir bijusi Ricu ģimenes īpašums.

Grāves muiža 1930-jos gados<br>Avots: ambermarks.com
Grāves muiža 1930-jos gados
Avots: ambermarks.com

1913.gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, kas ātri iemantoja popularitāti. 1. Pasaules kara laikā šeit tika ierīkota karavīru bērnu patversme.

Grāves muižas bij. lapene, 05.07.2012<br>Foto: Олег Малахов
Grāves muižas bij. lapene
Foto: Олег Малахов

No 1945. gada līdz 1963. gadam Saules dārzs tika pārdēvēts par Bērnu parku, bet 1963. gadā šeit darbu sāka - Centrālā jauno naturālistu stacija „Saulesdārzs”. Tieši padomju varas gados parka teritorija tika nolaista arvien vairāk un kādreizējais parka skaistums aizgāja bojā.

Grāves muiža Saules dārzs 2012.g.
Grāves muižas Saules dārzs

Pēc neatkarības atjaunošanas Saules dārzs tika nodots Latvijas mazpulkiem, bet jau 2000. gadā īpašums tika privatizēts. Tagad bijušajā muižas ēkā atrodas jaunatnes futbola centrs „Skonto”.

Ar Grāves muižas norietu saistās arī leģenda – īsi pirms muižas ēku atstāja tās pēdējais īpašnieks uzziedēja agave, kas bija vairāk kā piecpadsmit gadus veca. Zinot, ka agaves pēc savas noziedēšanas aiziet bojā, šī ziedēšana simboliski ievadījusi muižas norieta sākumu.

Bērnu laukums Mežaparkā, 01.05.2009<br>Foto: Алышев Сергей
Bērnu laukums Mežaparkā
Foto: Алышев Сергей

Izklaides vieta. 18.gs. šeit jau sāka veidoties pirmās atpūtas un izklaides vietas. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas pilsētas 700 gadu jubileju, Rīgas dome ierosināja izveidot sabiedrisku parku un daļu teritorijas nodot vasarnīcu apbūvei. Līdzīgu ideju jau 19.gs. beigās bija pauduši Rīgas plānotājs Gustavs Ādolfs Agte un ainavu arhitekts Georgs Kufalts, kas ierosināja Ķīšezeram piegulošo meža un kāpu teritoriju izveidot par atpūtas parku Rīgas iedzīvotājiem un radīt vietu, kurā ģimenes varētu kopā pavadīt laiku, atpūsties un izklaidēties. Parku bija plānots izveidot, ņemot Vācijas un Lielbritānijas parkus par paraugu.

Dzelzceļa cisternas uz Woodison terminālu Mežaparkā 2000.g. sākumā<br>Avots: forum.myriga.info
Cisternas uz Woodison terminālu Mežaparkā 2000.g. sākumā

Rūpniecība. 19.gs. otrajā pusē, strauji attīstoties rūpniecībai, daži uzņēmumi arī šeit mēģināja izveidot kādas nelielas fabriku filiāles, tomēr tā neiegājās kā tradīcija, un pilsētas būvvalde izdeva rīkojumu 20.gs. pašā sākumā, kas aizliedza fabriku un rūpniecības uzņēmumu veidošanu Mežaparkā.

Piemineklis deportētajiem bērniem. 2012.g.
Piemineklis deportētajiem bērniem

Deportācijas. 1941. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti 143 Mežaparka iedzīvotāji, tomēr liela daļa no iedzīvotājiem, kas netika izsūtīti, devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu. Militāristi izdemolēja lielu daļu no mājām, 1941. gadā te apdzīvotas bija mazāk kā 1/3 no visām dzīvojamām mājām.



Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey