Vecmīlgrāvja arhitektūras piemērs

Vietām Vecmīlgrāvī sastopamas daudzstāvu mājas, vietām nelielas privātmājas, kas asi kontrastē savā starpā. Vecmīlgrāvja teritoriju intensīvāk sāka apdzīvot tikai 19.gs. otrajā pusē. Līdz tam šeit atradās tikai zvejnieku nami. 1909. gadā Vecmīlgrāvī atradās tikai aptuveni 200 zvejnieku un kuģinieku viendzīvokļa ēkas. Izmaiņas rajona attīstībā, kad tas no zvejniekciema sāka pārtapt par strādnieku rajonu saistāmas ar A. Dombrovska darbību. 1900. gadā viņš Mīlgrāvī atvēra elementārskolu un bērnudārzu, kā arī pats galvenais - iedzīvotajiem deva lētus kredītus, lai viņi varētu būvēt savas ģimenes mājas. Dzīvojamajai apbūvei bija raksturīgas 1-2 stāvu koka dzīvojamās ēkas. Tomēr ar nožēlu jāsecina, ka līdz šodienai ir saglabājusies tikai neliela daļa no rajonam sākumā raksturīgās apbūves. 20.gs. 50-gados, lai atbrīvotu vietu daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecībai, vecā apbūve tika nodedzināta.

Vecmīlgrāvja arhitektūras piemērs

Vecmīlgrāvja, līdzīgi kā citu Rīgas pilsētas daļu, tālāko attīstību izstrādāja 1963. gadā Rīgas ģenerālplāna birojā, arhitekti V. Dorofejevs, M. Medinskis un K. Alksnis. Vecmīlgrāvja attīstības plānā bija iekļauta arī bijusī Rīnūžu teritorija. Projekta detaļplānojums tika vēl koriģēts 1977. gadā institūtā „Pilsētprojekts” arhitektes R. Peikunes vadībā. Gala rezultātā Vecmīlgrāvja apbūve sastāv no 3 mikrorajoniem un sabiedriskā centra, kas iet gar 4. Vecmīlgrāvja līniju. Mikrorajonā, kas atrodas starp A.Dombrovska, Emmas, Meldru un Kreimeņu ielām, kā arī ap Baltāsbaznīcas ielu galvenokārt ir daudzstāvu dzīvojamā apbūve, kamēr pārējos, kas atrodas Rīnūžos starp Atlantijas ielu un Rīgas brīvostas teritoriju, kā arī starp Gāles un Emmas ielām pārsvarā ir jaukta tipa apbūve, kur daudzdzīvokļu nami mijas ar nelielām privātajām dzīvojamajām ēkām.

Padomju arhitektūras piemēri Vecmīlgrāvī

Sabiedriskajā centrā tika saglabāti lieli priežu masīvi. Vecmīlgrāvja apbūves projektu izstrādājuši T. Francmane, R.Peikune, T. Kotoviča un K. Alksnis.

Ja sākotnēji Vecmīlgrāvis bija ļoti latvisks rajons, tad situācija mainījās līdz ar jauno daudzdzīvokļu namu izveidi, jo darbam uz kuģiem ieradās cilvēki no visas Padomju Savienības, kam ierādīja dzīvokļus jaunajos namos.

Rīgas Kuģu satiksmes vadības centra ēka

Vecmīlgrāvja arhitektūrā īpaši izdalās trīs celtnes: Baltā baznīca, kas ir vienīgā baznīca, kuras zvanu tornī atrodas bāka, kas iedegas ik uz 2 sekundēm ik pēc 2 sekundēm. Kā arī Ziemeļblāzmas komplekss, tagadējā Ziemeļblāzmas pils ēka celta 1913. gadā par A.Dombrovska līdzekļiem, kā pretalkohola biedrības nams un 1998. gada decembrī atklātā Latvijas Jūras administrācijas Rīgas Kuģu satiksmes vadības centra ēka, kas nodrošina drošu kuģu ienākšanu Daugavā jebkuros laika apstākļos.