8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Sv. Pētera baznīca :: Reliģija :: Vecrīga :: Cita Rīga
Sv. Pētera baznīca

Sv. Pētera baznīca

Sv. Pētera baznīca

Pētera baznīca jau no pašiem saviem pirmsākumiem piederējusi pilsētai. Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās izveidot arī savu baznīcu, lai tā būtu lielāka un prestižāka par citām. Tā bija cīņa starp Doma un Pētera baznīcu Rīgā.

Pirmo reizi ēka dokumentos minēta 1209. gadā, tomēr nav zināms vai tā ir atradusies savā tagadējā vietā. 14.gs. beigās un 15.gs. sākumā Rīgas rāte izvairījās pildīt tai uzspiestās saistības un kļuva uz vairākiem gadu desmitiem patstāvīgāka. Šīs pārmaiņas politiskajā situācijā vislabāk atspoguļojas arī Pētera baznīcā. Tagadējā trīsjomu bazilika radusies pārbūvju rezultātā 15. gadsimtā.

Sv. Pētera baznīca

Sv. Pētera baznīca

Tās altāra daļu 15.gs. sākumā pēc Rostokas Sv.Marijas baznīcas parauga uzcēla dižgotikas stilā no turienes ataicinātā būvmeistara Johana Rumešotela vadībā.

Baznīcas pārbūves un paplašināšanās darbi turpinājās visu 15.gs, it sevišķi gadsimta otrajā pusē.

Pulksteņi viduslaikos bija retums, Pētera baznīcas tornī 1352. gadā tika uzstādīts pirmais publiskais pulkstenis Rīgā. Baznīcas tornī stāvēja sargs, kas brīdināja par draudošajām briesmām pilsētai vai ugunsgrēku.

Sv. Pētera baznīca

Sv. Pētera baznīca

Pirmais tagadējā izskata tornis tika uzcelts 1491. gadā (1456. gadā), bet 1666.gada 11.martā vairāk nekā 130 m augstais tornis vētrā nogāzās. Tā vietā uzcēla jaunu torni, bet tas vēl nebija pabeigts, kad 1677. gadā gāja bojā lielajā Rīgas ugunsgrēkā. 1690. gadā Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū uzcēla jaunu torni. R. Bindenšū torņa smaili veidoja kopā ar latviešu namdariem, no unikālām koka konstrukcijām. Pēc savas formas šī smaile atšķirās no iepriekšējām, tajā dominēja baroka formas, taču tajā pašā laikā tās bija labi saskaņotas ar visas celtnes gotiskajām formām. 1721. gadā baznīcas tornī iespēra zibens un tas nodega.

Jaunu torni būvmeistars Johans Vilberns uzcēla tikai 1746.gadā, jaunais tornis stāvēja līdz pat 2. Pasaules kara beigām, kad Sv. Pētera baznīca tika nopostīta - nodega tornis, jumts, aizgāja bojā visa baznīcas iekārta.

Sv. Pētera baznīca

Sv. Pētera un
Doma baznīca

Sistemātiskus baznīcas atjaunošanas darbus uzsāka 1954. gadā. Vispirms atjaunoja kārniņu jumtu, 1967. gadā sākās unikālā torņa rekonstrukcija. Atšķirībā no iepriekšējiem torņiem jauno uzcēla metāla konstrukcijā, iebūvējot liftu, lai galerijas varētu izmantot par skatu platformām. Tornis ir 123,25 m augsts. Apmeklētājus paceļ līdz otrajai galerijai 72 m augstumā. Torņa atjaunošanas darbus pabeidza 1973. gada 29. jūnijā. 1975. gada jūlijā tika iedarbināts arī atjaunotais torņa pulkstenis, kam pēc vecās tradīcijas ir tikai viens - stundu rādītājs. Telpu restaurācija pilnībā pabeigta 1983. gadā.




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey