Rīgas nami 18.gs. :: Arhitektūra :: Vecrīga :: Cita Rīga
1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian Russian
/
Apkaimju vēsture
ĀgenskalnsAndrejsalaAtgāzeneAvotiBerģiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDārziņiDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJaunciemsJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPļavniekiPurvciemsRumbulaSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecāķiVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2008-12-22
Rīgas nami 18.gs. :: Arhitektūra :: Vecrīga :: Cita Rīga
Rīgas nami 18.gs.

18.gs. arhitektūras piemērs

18.gs. arhitektūras piemērs

18. gs, kad pilsēta tika atjaunota pēc krievu armijas postījumiem, nojauca lielāko daļu pilsētas vienstāvu ēkas, lai to vietā celtu jau divstāvu ēkas ar jumta stāvu, kas vairāk atbilda tā laika prasībām. Celtniecība Vecrīgā turpinājās visu 18.gs. Tomēr 18.gs. celtās ēkas vairs nav tik raksturīgas kā 17.gs. celtās.

Jauns posms celtniecībā sākās no 1775.-1825.gadam, ko veicināja straujā pilsētas attīstība un pilsētnieku turības vairošanās. Līdz 18.gs. pilsētā tika turēti arī mājlopi, tad tagad, izņemot zirgus, Rīgas namnieki citus dzīvniekus vairs neturēja. Kā rezultātā nevajadzīgas palika daudzas vecās saimniecības ēkas. To vietā tika celti jauni dzīvojamie nami, arī mājas plānojums bija mainījies. Turīgie rīdzinieki tagad savās mājas nodalīja istabas – rodas viesistabas, ēdamistabas, guļamistabas, bērnu istabas un citas istabas.

Ēkas tad cēla no ķieģeļiem ar plakaniem griestu segumiem, tikai pagraba telpām griestus vēl velvēja. Ēkas galveno fasādi izcēla kolonas un smalki ģipša rotājumi, kuru formas patapinātas no antīkās pasaules. Vecrīgas arhitektūrā ienāca klasicisms. Tomēr arhitektūrā saglabājas iezīmes arī no baroka. Namnieki īpašu uzmanību pievērsa ēku portāliem, ko tagad apvienoja kopējā kompozīcijā ar galvenā stāva centrālo logu un balkonu. Viens no autoriem, kas Rīgā izstrādāja šādu namu portālus bija K. Haberlands. Viņa celtie nami atrodas Pils ielā 9, Smilšu ielā 5, Šķūņu ielā 17, Vecpilsētas ielā 11 un citur. 18.gs. celto ēku savdabība ir tā, ka kalpotājiem ēkā nebija pašiem savu dzīvojamo telpu, tās atradās sētā blakus ratnīcai un zirgu stallim. Šajā laikā Rīgā bez Haberlanda aktīvi darbojās arī citi meistari- piemēram, A. Vāgensens, K. Valters, J. Krāmers un citi. Viņu celtajām mājām parasti bija trīs stāvi un mansarda jumts ar iebūvētiem dzīvokļiem.

18.gs. tika celtas arī sabiedriskās celtnes, tomēr tās harmoniski iekļāvās pilsētas apbūvē - no dzīvojamās apbūves tās dažreiz atšķīrās tikai ar lielāku stāvu augstumu un mazliet bagātāku ārējo apdari.




Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas apkaimēs
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
SIA ExsoBalt
IP24 - Live Webcams

© 2007-2020 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt portālā | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey