3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Vēsturiskā centra vēsture

Rīga vēsturiski ir bijusi tirdzniecības, tranzīta un rūpniecības pilsēta, savukārt tās saimnieciskā darbība vairāk aktivizējās 18. gadsimta vidū, kad Rīgas osta kalpoja kā tilts starp Krieviju un Rietumvalstīm. Tā kā pieauga iedzīvotāju skaits, bija nepieciešama jaunu ēku būvniecība. Jaunās ēkas sāka celt priekšpilsētā (vēl pirms vēsturisko aizsardzības mūru nojaukšanas), jo tagadējā Vecrīgas teritorija bija pārapdzīvota un antisanitāra.

Priekšpilsēta attīstījās kopš 1784. gada; to noteica 1769. gada Rīgas izbūves projekts – regulārs ielu tīklojums, kam paralēli gāja ceļi un koka dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem. Tieši koka apbūve bija par iemeslu postošiem ugunsgrēkiem, kas faktiski nopostīja visu priekšpilsētu. Viens no tādiem bija 1812. gadā, kad Napoleona armija tuvojās Rīgai; tas iezīmēja kardinālas izmaiņas priekšpilsētas apbūvē. Liela daļa zemes īpašnieku savas dzīvojamās un tirdzniecības ēkas būvēja uz tiem pašiem gruntsgabaliem, taču, sekojot modernākajām arhitektūras tendencēm.

19. gs. vidū Rīgas pilsētas nocietinājumu sistēma bija morāli novecojusi un traucēja pilsētas attīstību. Sekojot līdzi arhitektūras tendencēm Eiropā, kā arī cenšoties pilsētu izveidot kā vienotu organismu, 1856. gadā Krievijas valdība atcēla Rīgai cietokšņa statusu. Šāda tendence iepriekš bija notikusi jau citās lielākajās Eiropas pilsētās – Gēteborgā, Brēmenē, Vīnē, Krakovā u.c. un nebija nekas neparasts.

Vaļņi tik norakti laikā no 1857.-1863. gadam un pie brīvās joslas labiekārtošanas projekta strādāja arhitekti J. Felsko un O.Dīce. Projekta ietvaros tika izstrādāta parku un sabiedrisko ēku apbūve, kas piemērota šīs joslas konfigurācijas īpatnībām.

Tā kā Rīga jau no pašiem pirmsākumiem bijusi tirdzniecības pilsēta, tad loģiska ir pilsētas apbūves papildināšana ar tirdzniecībai nepieciešamām būvēm. Pirmā tirgus vieta Rīgā meklējama pie Skārņu ielas. Tirgum izplešoties, tas pārcēlās uz Rātslaukuma teritoriju, kur atradās līdz pat 20. gs. sākumam. 20. gadsimta sākumā Rīgā tika uzbūvēts tam laikam viens no modernākajiem tirgiem Eiropā – Rīgas Centrāltirgus. Priekšpilsētā, vēl pirms fortifikācijas nojaukšanas, tirdzniecība norisinājās kvartālā starp Elizabetes, Dzirnavu un Marijas ielām, kas bija, un arī šodien ir t.s. Berga bazārs.



Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey