8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2017-10-15

Spilvas muižas

Esenes muiža, 01.06.2012<br>Avots: panoramio.com, EricRenc
Esenes muiža

Pārdaugavā starp pļavām jau no 15. gs. sāka veidoties arī namnieku un garīgo iestāžu muižiņas un Spilve nebija izņēmums.

Beķermuiža
Beķermuiža (Beckershof, Беккерсгофъ) atradusies starp Daugavgrīvas šoseju (Усть-Двинской дороги) un Beķera grāvi. Līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tā ir bijusi viena no vecākajām un lielākajām Spilves muižiņām, tur apstrādāts ļoti daudz zemes – 71 ¼ mucvietu tīruma. Muižas zemi 1586.gadā pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers par 3000 Rīgas markām ieķīlāja Hermanim Bekeram. Viņa mantinieks bija Vilhelms Bekers. Vēlāk muižas īpašnieki mainījās, taču tā saglabāja pirmo īpašnieku nosaukumu. Tā saukta arī par Pālenes muižu un Purvāju muižu. Kā lielā daļā muižiņu, kas atradušās satiksmes maģistrāļu tuvumā, arī šeit ir bijis ierīkots krogs. Bekera muižas teritorija joprojām ir saglabājusi savu vietvārdu, kas tagad tiek saukta par Beķermuižu.

Esenes muiža, 29.01.2009<br>Foto: Gatis Pāvils, ambermarks.com
Esenes muiža
Foto: Gatis Pāvils

Esenes muiža
Esena vai Esenes muiža (Essenhof, Эссенгофъ) atradusies Spilves pļavās, Dzirciema ielas ziemeļu galā. Pirmās ziņas par Esenes muižas teritoriju ir jau no 1615. gada, kad lauku īpašumu pie Spilves 1615.gadā iegādājās rātskungs Kaspars Drēlings. Dzimtas pēcnācēja Ģertrūde Drēlinga apprecējās ar rātskungu Andreasu Gotānu un šeit ierīkoto muižiņu sāka dēvēt par Gotāna muižiņu. Muižiņu mantoja abu dēls rātskungs Pauls Gotāns. Viņš 1774.gadā to pārdeva māsasvīram Imanuelam Justam Esenam, Doma un Pētera draudžu mācītājam. Esens bija izcils sprediķotājs, kurš svinīgos gadījumos pārstāvēja Rīgas luterticīgos garīdzniekus.

Esenes muiža pēc ugunsgrēka, 17.08.2014<br>Avots: foursquare.com, Juris
Esenes muiža pēc ugunsgrēka

18.gs. otrajā pusē, muižu jau dēvēja par Esena muižu un šādi to dēvēja vēl līdz 19.gs. otrajai pusei, kad tā bija krievu tirgotāja Popova atraitnes īpašums. Lai arī tās īpašnieki gadsimtu laikā vairākkārt ir mainījušies, vēl 1927. gada Rīgas plānā tā tiek saukta par Esena muižu. Šodien bijušās muižas teritorijas kartē ir apzīmētas kā “Lielā muiža”.

21.gs. Усадьба Essenhof izskatās nožēlojami, tās apkaime ir piedrazota. 2009. gada februārī muižas ēka vēl bija daļēji apdzīvota. 2012. gadā tā vairs nav apdzīvota un ir iekonservēta. Vienā lielās koka ēkas galā ir redzamas ugunsgrēka sekas, taču postījumi ir novērsti un cietusī jumta daļa salabota. 2015. gadā, pusotru gadu pēc ugunsgrēka, muižas ēku nojauca. Tagad muižas teritorijā ir saglabājušies tikai ainaviskie apstādījumi.

Esenes muiža atrašanas vieta pēc nojaukšanas, 14.09.2016<br>Avots: lv.wikipedia.org, GreenZeb
Esenes muiža atrašanas vieta
pēc nojaukšanas

Hapaka muiža
Hapaka muiža (Hapackshof, Гаппаксгофъ) ir bijusi viena no lielākajām Spilves muižiņām. Ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet pastāvēja līdz 20.gs. sākumam. Tā atradās Daugavgrīvas šosejas (Усть-Двинской дороги) dienvidu pusē dienvidos no Hapaka grāvja dambja. Galvenokārt tā izmantota kā vasaras mītne, tomēr šeit ir bijusi izvērsta arī lauksaimniecība. Ir zināms, ka zviedru laikos Hapaka muižā ir apstrādātas 12 ¾ mucvietas (1 mucvieta – 0.4936 ha) tīruma. Muižas vārds cēlies no tās pārvaldītāja Johana Timoteja Hapaha 17.gs. sākumā. Līdz 1920. gada zemes reformai muiža piederēja Pēterburgas ierēdnim un diplomātam Kārlim fon Bukshēvdenam (vāc. Karlos Matthias Ludwig Konstantin Freiherr von Buxhoeveden). 1924. gadā agrākās Hapaka muižas teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās.

Koku muiža
Koku muiža (Kockeshof) kādreiz atradās Spilves pļavās, Hapaka grāvja kreisajā pusē. Muižas zemi pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1572. gadā izīrēja Francim Oldhevelingam. Muižas nosaukums cēlies no vēlākā īpašnieka Karstena Kokes, latviskojot uz Koku muižu. Līdz mūsdienām muižas ēkas nav saglabājusies.

Ruperta muižiņa
Gothards Ketlers 16.gs. vidū piešķīra Ruperta vai Rupēna muižiņas (Rupertshof, Рупертсгофъ) saviem piekritējiem īpašumā. 18.gs. (1736-1761) tā piederēja turīgajam latviešu mastu šķirotājam un vēlākajam rūpniekam Jānim (Johanam) Šteinhaueram (vāc. Johann Steinhauer). Pļavas Podragā šai dzimtai piederēja vēl līdz 1780.gadam. 20.gs. sākumā muižiņa piederēja fon Bukshevdenu dzimtai, savukārt 20.gs. 20-to gadu beigās muižiņas zemi savā īpašumā ieguva Baltāsmuižas tā brīža īpašnieks Universs. 20.gs. 30-to gadu beigās tā nonāca valsts īpašumā.


dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey