1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Mežaparka ielas (A - G)

Annas Sakses iela. 2011.g.
Annas Sakses iela

Annas Sakses iela robežojas ar Pēterupes, Hamburgas, Bernātu un Ezermalas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā satopama jau 1902. gadā ar nosaukumu Samsona iela. Samsons bija superintendants zviedru laikos 17. gs. 1923. gadā vācisko Samsona ielas nosaukumu nomaina pret neitrālo Jahtkluba iela, bet kopš 1938. gada – Mazpulku iela. 1940. gadā nosaukums tika nomainīts uz Bērnudārza iela, bet laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam atpakaļ uz Jahtkluba iela. 1944. gadā atkal atguva nosaukumu Bērnudārza iela. Savu tagadējo nosaukumu Annas Sakses iela ieguva tikai 1983. gadā.

Anna Sakse (Abzalone) (16.01.1905 – 02.03.1981). Īpaši pazīstama kā literāro pasaku un prozas darbu bērniem autore, viņa rakstījusi arī romānus, stāstus un humoreskas, darbus parakstījusi arī ar pseidonīmiem Austra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja.

Aizsaules iela. 2011.g.
Aizsaules iela

Aizsaules iela robežojas ar Gaujas un Varoņu ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā satopama 1932. gadā ar nosaukumu Aizsaules iela, 1950. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Bērzu aleja. Savu vēsturisko nosaukumu Aizsaules iela atguva 1990. gadā. Ielai vienā pusē atrodas Meža kapi, bet otrā Raiņa un Miķeļa kapi. Tāpēc arī ielas nosaukums saistās ar dzīvi pēc nāves. Senie latvieši ticēja, ka Viņā Saulē jeb Aizsaulē turpina dzīvot velis, pēc tam, kad mirušais ir apglabāts kapsētā. Veļi apciemo dzīvos tumšās, miglainās rudens naktīs un nes mājai svētību, tādēļ rudeņos tika rīkoti veļu mielasti. Mūsdienās šī tradīcija ir pārtapusi tradīcijā rudenī rīkot mirušo piemiņas dienas kapsētās.

Atpūtas aleja. 2011.g.
Atpūtas aleja

Atpūtas aleja robežojas ar Janševska, Ostas un Viestura prospektiem. Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Atpūtas iela sastopama 1984. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Atpūtas aleja ir viena no zaļākajām ielām Rīgā. Iela visā savā garumā atrodas Mežaparka zaļajā zonā un ir radīta sportiskām aktivitātēm – šeit ir gan veloceliņš, gan atzīmēta skriešanas trase, kā arī regulāri notiek dažādas sacensības un publiskie treniņi, kuros var piedalīties visi interesenti.

Bernātu iela. 2011.g.
Bernātu iela

Bergenas iela robežojas ar Meža, Siguldas un Visbijas prospektiem. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos ar savu tagadējo nosaukumu tā sastopama 1911. gadā. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Beļinska ielu, bet 1990. gadā atguva savu vēsturisko nosaukumu. Iela tiek saukta arī par Berģenes ielu.

Bernātu iela robežojas ar Sudraba Edžus un Annas Sakses ielām. Rīgas ielu sarakstā Bernātu iela ir no 1935. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Cimzes iela. 2011.g.
Cimzes iela

Cimzes iela robežojas ar Meža prospektu un Ezermalas ielu. Rīgas ielu sarakstā Cimzes iela ir kopš 1932. gada. Iela nosaukta par godu Jānim Cimzem. Jānis Cimze (1814. — 1881.) J. Cimze bija pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs, pirmais latviešu tautas dziesmu apdarinātājs. Tomēr pats lielākais J. Cimzes devums bija skolotāju seminārs. Vidzemes skolotāju seminārs bija pirmā latviešu profesionālā skolotāju mācību iestāde. Četrdesmit divu gadu darbības laikā skolotāju seminārā J. Cimze sagatavojis 431 tautskolotāju — diriģentu. Seminārā mācījušies Baumaņu Kārlis, Apsīšu Jēkabs, Auseklis, Indriķis Zīle, un citi.

Emīla Dārziņa iela. 2012.g.
Emīla Dārziņa iela

Emīla Dārziņa iela robežojas ar Velmes un Viļa Olava ielām. Emīla Dārziņa iela Rīgas ielu sarakstos ir kopš 1932. gada, ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies. Iela nosaukta par godu komponistam Emīlam Dārziņam (03.11.1875. – 31.08.1910). Viņš bija no latviešu kora un solo dziesmas klasiķiem, komponists un mūzikas kritiķis. Rakstījis operas, simfonisko mūziku, dziesmas jauktajiem, vīru, sieviešu un bērnu koriem, solo dziesmas. Sarakstījis vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies tikai „Melanholiskais valsis”. E. Dārziņa liktenis bija traģisks – viņu nobrauca vilciens Zasulauka stacijā, Rīgā, negadījuma apstākļi vēl joprojām nav skaidri.

Ernesta Glika iela. 2011.g.
Ernesta Glika iela

Ernesta Glika iela robežojas ar Stokholmas un Klaipēdas ielām, kā arī ar Kokneses prospektu. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1911. gadā ar nosaukumu Vismāras iela, laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums ir Kubaņas iela, 1917. gadā – Vismāras iela. 1923. gadam, kad iela iegūst savu tagadējo nosaukumu Ernesta Glika iela, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Iela nosaukta par godu Johanam Ernstam Glikam (1652-1705). E. Gliks bija vācu tautības luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, kas pirmais iztulkoja Bībeli latviešu valodā. Tāpat kā daudzas citas Mežaparka ielas, arī Vismāras iela nosaukta vācu pilsētas vārdā.

Ernsta Bergmaņa iela. 2012.g.
Ernsta Bergmaņa iela

Ernsta Bergmaņa iela robežojas ar Gdaņskas un Mātera ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā sastopama 1929. gadā ar nosaukumu Bergmaņa iela, laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam ielas nosaukums bija Šveinfurta iela. Šveinfurts bija ievērojams vācbalts, ģeogrāfs un Āfrikas pētnieks, ģimene apglabāta Lielajos kapos. 1944. gadā tā atgūst nosaukumu Bergmaņa iela, bet 1987. gadā iela iegūst savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.

Iela nosaukta par godu Ernstam Bergmanim (1836-1907), pilnā vārdā Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis. E. Bergmanis ir aseptiskās ķirurģijas pamatlicējs, medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.

Ezermalas iela. 2011.g.
Ezermalas iela

Ezermalas iela robežojas ar Ķīšezera un Viskaļu ielu. Pirmo reizi ielu sarakstos Ezermalas iela minēta 1902. gadā ar nosaukumu Vazas jeb Vaza iela par godu Zviedrijas karaliskajai dinastijai. Savu tagadējo nosaukumu Ezermalas iela ieguva 1923. gadā. Ielas nosaukums vairāk laika gaitā nav mainījies. Līdz 1 Pasaules karam Ezermalas ielā 2 atradās Linu un Džutas manufaktūra. Līdz 90-to gadu sākumam - Rīgas aviācijas inženieru augstākā kara skola.

Gatartas iela. 2012.g.
Gatartas iela

Gatartas iela robežojas ar Meža un Siguldas prospektiem. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā sastopama jau 1915. gadā ar nosaukumu Brigges iela, bet jau tajā pašā gadā ielas nosaukums mainīts uz Rionas iela, kas saglabājies līdz 1917. gadam. 1917. gadā iela atkal pārsaukta par Brigges ielu. 1923. gadā iela ieguva jaunu nosaukumu – Amatas iela. Kopš 1961. gada tās nosaukums ir Gatartas iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Gaujas iela. 2009.g.<br>Foto: Ģirts Konstants, panoramio.com
Gaujas iela
Foto: Ģirts Konstants

Gaujas iela ir robežiela starp Mežaparku un Čiekurkalnu. Gaujas iela robežojas ar Aizsaules, Tēraudlietuves, Ķīšezera un Rusova ielu, kā arī Čiekurkalna 1.,2.,3. un 4. šķērslīniju. Pirmo reizi ielu sarakstos Gaujas iela minēta jau 1902. gadā ar nosaukumu Meinharda iela. Savu tagadējo nosaukumu Gaujas iela ieguva 1923. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. 1932. gadā Gaujas ielai tika pievienota daļa no Kīšezera ielas.

Iela nosaukta par godu Gaujai, kas ir Latvijas garākā upe, vidustecē robežupe ar Igauniju. Gaujas garums – 452 km, bet kritums – 234 m. Gauja sākas Vidzemes augstienē, Skujenes pagastā pie Elkas kalna, ietek Baltijas jūras Rīgas līcī pie Carnikavas.

Gdaņskas iela. 2012.g.
Gdaņskas iela

Gdaņskas iela robežojas ar Siguldas, Visbijas, Kokneses un Meža prospektiem, Ernsta Bergmaņa, Mātera, Stokholmas, Šcecinas, Kārļa Vatsona, Sudraba Edžus un Hamburgas ielām. Pirmo reizi Rīgas telefongrāmatās tā minēta jau 1910. gadā ar nosaukuma Dancigas iela (tāds bija Polijas pilsētas Gdaņskas tā laika nosaukums). Laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam ielas nosaukums bija Dņepras iela, bet jau 1917. gadā tā atkal tika pārsaukta par Dancigas ielu. 1950. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu Gdaņskas iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Gdaņskas iela. 2012.g.
Gdaņskas iela

Veidojot ielas Mežaparkā 20.gs. sākumā tika izveidota tradīcija ielas nosaukt Hanzas pilsētu vārdos. Hanza izveidojās 14. gs. vidū pēc Lībekas, Brēmenes un Hamburgas iniciatīvas. Izmantodama stipru valstu trūkumu Baltijas jūras reģionā un Ziemeļeiropā vispār, Hanza 13. ­ 14. gs. turēja savās rokās Ziemeļeiropas tirdzniecisko monopolu, tāpat Austrumbaltijas, Skandināvijas un pat Anglijas tirgus. Hanzas pamatu veidoja vairāk kā 70 pilsētas, bet savienības galva bija Lībeka, kur notika pilsētu pārstāvju sanāksmes. Gdaņska (Danciga) ir pilsēta Polijā ar senu vēsturi. Pirmo reizi vēstures avotos to pieminējis jau Sv. Adalberts no Prāgas 997.gadā, kad viņš devās uz Prūsiju, lai ieviestu tur kristietību. Veidojusies kā tirdzniecības osta vācu, kašūbu un poļu kultūru mijiedarbībā. 1361.gadā pilsēta iestājas Hanzas savienībā.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey