1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Vēsturiskā centra ielu katalogs (С - M)

Citadeles iela, 13.10.2013
Citadeles iela

Citadeles iela robežojas ar Muitas, Eksporta un Miķeļa ielām, kā arī ar Republikas laukumu un Kronvalda bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta jau 19.gs. beigās ar nosaukumu Pētera Pāvila iela (Петропавловская улица), jo uz ielas atradās arī Pētera un Pāvila baznīca. 1923. gadā iela tika pārsaukta par Citadeles ielu. Vācu okupācijas laikā tā bija H. Fon Manteiļfeļa iela (Hans von Manteuffel Straße), bet 1944. gadā tā atguva Citadeles ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Aleksandra Čaka iela, 13.10.2013
Aleksandra Čaka iela

Aleksandra Čaka iela savieno Avotu un Ieriķu; Bērzaunes, Braslas un Dzelzavas ielas, bet Grīziņkalna robežās – Avotu un Zemitāna ielu. Lai cik paradoksāli tas būtu, Aleksandra Čaka iela ir viena no jaunākajām Grīziņkalna ielām, jo tā tika atdalīta no Marijas ielas tikai 1989. gadā. Marijas iela pirmo reizi minēta jau 1860. gadā (Мариинская улица). 1885. gadā tai pievienoja Jaunās ielas daļu. No 1942. līdz 1944. gadam to sauca par Pliskavas ielu (Pleskauer Straße), bet 1944. gadā tā atguva nosaukumu Marijas iela. 1950. gadā tā atkal tika pārsaukta par Suvorova ielu, bet 1989. gadā sadalīta Aleksandra Čaka un Marijas ielā.

Dainas iela robežojas ar Artilērijas un Krišjāņa Barona ielām. Tā ir izveidota tikai 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Dzirnavu iela, 13.10.2013
Dzirnavu iela

Dzirnavu iela savieno Maskavas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tā šķērso trīs apkaimes – Maskavas forštati, Avotus un Centru. Dzirnavu iela ir viena no vecākajām apkaimes ielām, kas saglabājusi savu sākotnējo nosaukumu. Dzirnavu iela izveidojusies jau 18.gs. pirmajā pusē Dzirnavu dīķa vietā, kas pastāvēja 16.-17.gs. Tieši no dzirnavām, kas atradušās ielas tuvumā, tā ieguvusi arī savu nosaukumu. 1885. gadā Dzirnavu ielai pievienota arī Lielā Riepnieku iela un Dzirnavu dambis. Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Riharda Vāgnera ielu (Richard Wagner Straße), bet 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Rihards Vāgners (Richard Wagner, 1813-1883) bija vācu komponists, eseju autors un mūzikas teorētiķis.

Elizabetes iela, 13.10.2013
Elizabetes iela

Elizabetes iela robežojas ar Eksporta, Ausekļa, Vīlandes, Rūpniecības, Pulkveža Brieža, Strēlnieku, Nikolaja, Antonijas, J. Alunāna, Jeruzalemes, Kr. Valdemāra, Skolas, Baznīcas, Brīvības, Tērbatas, Kr. Barona, Marijas, Satekles un Dzirnavu ielām, kā arī ar Kalpaka bulvāri. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta jau 1812. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Елизаветинская улица). Iela tika nosaukta par godu Krievijas imperatora Aleksandra 1 sievai – Elizabetei.

Elizabetes iela, 13.10.2013
Elizabetes iela

1940. gadā iela tika pārsaukta par Kirova ielu (улица Кирова). Vācu okupācijas laikā tā bija Valtera fon Pletenberga gatve (Wolter von Plettenberg Ring). 1944. gadā tā atkal tika pārsaukta par Kirova ielu (улица Кирова). 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Sergejs Kirovs (Сергей Киров, 1886-1934) bija politisks darbinieks, padomju funkcionārs.

Valters fon Pletenbergs (Wolter von Plettenberg, 1450-1535) bija Vācu ordeņa Livonijas ordeņa mestrs.

Ēveles iela, 10.10.2012
Ēveles iela

Ēveles iela robežojas ar Miera, Kr. Valdemāra, Tomsona un Vesetas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā ir minēta jau 1860. gadā ar nosaukumu Jaunā Mazā Mirušo iela (Новая Малая улица Усопших), jo tā bija viena no ielām, kas veda uz Lielajiem kapiem. 1903. gadā ielas nosaukums tika mainīts uz Torgeles ielu (Торгельская улица). 1938. gadā tā pirmo reizi tika nosaukta par Ēveles ielu. 1974. gadā tā tika pārsaukta par Eduarda Zandreitera ielu (улица Эдуарда Зандрейтера), bet 1990. gadā tā atguva Ēveles ielas nosaukumu.

Ēveles iela, 28.10.2007<br>Avots: panoramio.com, murlokatam
Ēveles iela

Eduards Zandreiters (1885-1938) – revolucionāro notikumu dalībnieks Latvijā. 1904. gadā bija viens no LSDSP dibinātājiem, 1917. gadā – Iskolata loceklis. No 1930. gada dzīvojis PSRS teritorijā, kur arī ticis represēts un vēlāk nošauts.

Ganu iela robežojas ar Dzirnavu un Lenču ielām. Rīgas ielu sarakstos sastopama kopš 1885. gada ar savu tagadējo nosaukumu (Пастушья улица). Ielas nosaukums tiek saistīts ar blakus esošajām pilsētas ganībām.

Ģertrūdes iela, 12.10.2013
Ģertrūdes iela

Ģertrūdes iela savieno Valmieras un Kr. Valdemāra ielas. Tā robežojas ar Valmieras, Ādmiņu, Kurbada, Avota, A. Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Akas, Brīvības, Baznīcas, Skolas un Kr. Valdemāra ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Ģertrūdes iela minēta jau 1754. gadā ar nosaukumu Lielā Kalēju iela (Большая Кузнечная улица); 1876. gadā ielas nosaukums jau bija Kalēju iela (Кузнечная улица). Tās nosaukums saistāms ar kalējiem, kas bija šeit apmetušies uz dzīvi. 1885. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Ģertrūdes ielu (Гертрудинская улица, Gertrudstrasse). Tās nosaukuma izcelsme tiek saistīta ar Ģertrūdes baznīcas laukumu pie krustojuma ar Baznīcas ielu. 1950. gadā iela tika pārsaukta par K. Marksa ielu. 1990. gadā iela atguva Ģertrūdes ielas nosaukumu.

Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx, 1818-1883) – ebreju izcelsmes vācu žurnālists, filozofs, politekonomists un revolucionārs. Kopā ar Fridrihu Engelsu ir marksisma teorijas pamatlicējs.

Hanzas iela, 13.10.2013
Hanzas iela

Hanzas iela robežojas ar Eksporta, Valkas, Rūpniecības, Pulkveža Brieža, Skanstes, Vesetas, Stabu un Kr. Valdemāra ielām. Hanzas iela pirmo reizi ielu sarakstos minēta jau 1902. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Ганзейская улица). Tomēr iela nebija tik gara, kāda tā ir šodien. 1914. gadā Hanzas iela tika pagarināta līdz Nikolaja ((Николаевская улица) tagadējai Kr. Valdemāra) ielai.

Jeruzalemes iela, 13.10.2013
Jeruzalemes iela

Jeruzalemes iela robežojas ar Elizabetes un Dzirnavu ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos redzama jau 18.gs. vidū ar nosaukumu Mazā Lazaretes iela (Малая Лазаретная улица), 1885. gadā ielas nosaukums tika mainīts, nosaucot to par Lazaretes ielu (Лазаретная улица). Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva tikai 1998. gadā, par godu Izraēlas galvaspilsētai Jeruzalemei.

Alfrēda Kalniņa iela, 13.10.2013
Alfrēda Kalniņa iela

Alfrēda Kalniņa iela robežojas ar Marijas un Kr. Barona ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1861. gadā ar nosaukumu Mazā Parka iela (Малая Парковая улица). 1885. gadā ielas nosaukums tika izmainīts uz Parka ielu (Парковая улица). 1951. gadā iela pēc komponista nāves ieguva savu tagadējo nosaukumu – Alfrēda Kalniņa iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Alfrēds Kalniņš (1879-1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas „Baņuta” autors. Radījis daudz skaņdarbu balsij un klavierēm, kora dziesmas un tautasdziesmu apdares.

Kalpaka bulvāris, 13.10.2013
Kalpaka bulvāris

Kalpaka bulvāris robežojas ar Elizabetes, Pulkveža Brieža, Strēlnieku, Antonijas, Jura Alunāna, Kr. Valdemāra, Reimersa un Brīvības ielām. Pirmo reizi Kalpaka bulvāris Rīgas ielu sarakstos minēts jau 1885. gadā ar nosaukumu Totlēbena bulvāris (бульвар Тотлебена). 1923. gadā tas pirmo reizi tika pārsaukts par Kalpaka bulvāri. 1941. gadā ielas jaunais nosaukums bija Komunāru bulvāris; vācu okupācijas laikā atkal tā bija Kalpaka iela (Kalpakstraße). 1944. gadā iela atgūst Komunāru bulvāra nosaukumu, bet 1991. gadā – pārsaukta par Kalpaka bulvāri.

Oskars Kalpaks (1882-1919) bija izcils latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris.

Kronvalda bulvāris, 13.10.2013
Kronvalda bulvāris

Kronvalda bulvāris robežojas ar Kr. Valdemāra, Muitas, Miķeļa, Citadeles un Elizabetes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Kronvalda bulvāris minēta 1875. gadā ar nosaukumu Lielā Jēkaba iela (Большая Яаковлевская улица). 19.gs. pašās beigās iela tika pārsaukta par godu Puškinam – tā kļuva par Puškina bulvāri (Пушкинский бульвар). 1923. gadā iela pirmo reizi ieguva Kronvalda bulvāra nosaukumu, bet 1942. gadā to atkal pārsauca par Kronvalda gatvi (Kronwaldsring). Ielas nosaukums pēdējo reizi tika mainīts 1944. gadā, kad tā atguva Kronvalda bulvāra nosaukumu.

Kronvalda bulvāris, 13.10.2013
Kronvalda bulvāris

Aleksandrs Puškins (Александр Пушкин, 1799-1837) – krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors; dzimis 1799. gadā. Iela Puškina vārdā tika pārsaukta par godu viņa dzimšanas simtgadei.

Atis Kronvalds (1837-1875) – latviešu publicists, valodnieks un pedagogs.

Lāčplēša iela, 13.10.2013
Lāčplēša iela

Lāčplēša iela šķērso trīs apkaimes – Maskavas forštati, Avotus un Centru. Lāčplēša iela savieno Kr. Valdemāra ielu un Salu tiltu. Lāčplēša iela robežojas ar Salu tiltu, Krasta, Maskavas, Dagdas, Gogoļa, F. Sadovņikova, Abrenes, Spīdolas, Rūsiņa, Kalupes, Satekles, E. Birznieka – Upīša, Avotu, A. Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Akas, Brīvības, Baznīcas, Skolas un Kr. Valdemāra ielām.

Lāčplēša iela, 13.10.2013
Lāčplēša iela

Lāčplēša ielas pirmsākumi meklējami 19.gs. 60-tajos gados, kad tika apvienotas Mazā Smilšu un Lielā Smilšu iela. 1867. gadā ielas nosaukums bija Smilšu iela (Песочная улица). 1885. gadā Smilšu ielu kopā ar Kārļa ielu jeb Romanovku pārsauca par Romanova ielu (Романовская улица). 1923. gadā iela pirmo reizi ieguva savu tagadējo nosaukumu – Lāčplēša iela. Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Kārļa Širrena ielu (Carl Schirren Straße), bet 1944. gadā tā atguva Lāčplēša ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Kārlis Širrens (Carl Schirren, 1826-1910) – baltvāciešu vēsturnieks, baltvāciešu 19.gs. ideoloģijas galvenais formulētājs, kura vārdā nosaukta vēl aizvien Vācijā pastāvošā baltvāciešu kultūras biedrība Carl-Schirren-Gesellschaft.

Lielgabalu iela, 13.10.2013
Lielgabalu iela

Lielgabalu iela robežojas ar Tērbatas un Kr. Barona ielām. Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Lielgabala iela redzama jau 1867. gadā ar nosaukumu Šķūņu iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1885. gadā (Пушечная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Maiznīcas iela, 13.10.2013
Maiznīcas iela

Maiznīcas iela savieno Šarlotes un Miera ielas. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama jau 19.gs. sākumā ar nosaukumu Blieķu Vārtu iela. 1861. gadā ielas nosaukums bija jau Beķerejas iela (Пекарная улица), bet kopš 1921. gada – Maiznīcas iela.

Marijas iela, 13.10.2013
Marijas iela

Marijas iela robežojas ar Satekles, Merķeļa, A. Kalniņa, Elizabetes, Dzirnavu, Pērses un Blaumaņa un A. Čaka ielām. Marijas iela izveidojās 1860. gadā pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas. Tiek uzskatīts, ka iela tika nosaukta par godu Krievijas imperatora Aleksandra II sievai Marijai. 1885. gadā ielai tika pievienota Jaunās ielas daļa. Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Pliskavas ielu (Pleskauer Straße). 1944. gadā tā atguva savu nosaukumu Marijas iela. 1950. gadā ielas nosaukums atkal mainījās – tā kļuva par Suvorova ielu. 1989. gadā tiek atgūts Marijas ielas nosaukums, bet vienlaicīgi no tās kā jauna iela tika atdalīta A. Čaka iela.

Aleksandrs Čaks (1901-1950) – latviešu dzejnieks un rakstnieks, kam par godu Ziedoņdārzā ir uzstādīts piemineklis.

Aleksandrs Suvorovs (Александр Суворов, 1730-1800) – krievu karavadonis un militārais teorētiķis, ģenerālisimuss.

Martas iela, 11.04.2012<br>Foto: Ткаченков Владимир, panoramio.com
Martas iela
Foto: Ткаченков Владимир

Martas iela robežojas ar Tērbatas un Kr. Barona ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta jau 1860. gadā ar nosaukumu Pirts iela. Savu tagadējo nosaukumu Martas iela ieguva 1885. gadā (Марфинская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Matīsa iela, 13.10.2013
Matīsa iela

Matīsa iela robežojas ar Pērnavas, Vagonu, Valmieras, Pļavas, Mūrnieku, Avotu, Krāsotāju, A.Čaka, Kr. Barona, Tērbatas un Brīvības ielām. Matīsa iela ir izveidota 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Матвеевская улица, Matthäistraße), apvienojot Lēģeru un Palisādu ielas. 1950. gadā ielu pārsauca par Revolūcijas ielu, bet 1990. gadā tā atguva Matīsa ielas nosaukumu.

Mālpils iela robežojas ar Skanstes, Grostonas, Vesetas, Tomsona un Kr. Valdemāra ielām. Mālpils iela izveidota 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, 13.10.2013
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris

Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris savieno Kr. Valdemāra ielu ar Aspazijas bulvāri. Bulvāris tika izveidots 1861. gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un to nosauca par Basteja bulvāri (Бастионный бульвар). 1929. gadā to pārsauca par godu Latvijas Republikas pirmajam ārlietu ministram Z. A. Meierovicam. 1941. gadā bulvāri pārsauc par Padomju bulvāri; vācu okupācijas laikā tas kļūst par Vācu Ordeņa gatvi (Deutschordensring). 1990. gadā tiek atjaunots nosaukums Basteja bulvāris, bet 2008. gadā speciāli tika izmainīti noteikumi par ielas nosaukumu garumu, lai varētu to pārsaukt par Z.A. Meierovica bulvāri. Tas ir Rīgas vecākais bulvāris.

Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) – Latvijas Republikas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents.

Emiļa Melngaiļa iela, 13.10.2013
Emiļa Melngaiļa iela

Emiļa Melngaiļa iela robežojas ar Strēlnieku, Zaļo, Antonijas un Kr. Valdemāra ielām. Pirmo reizi iela minēta Rīgas ielu sarakstos jau 18.gs. beigās kā Mazā Kalēju iela (Малая Кузнечная улица), jo uz tās bija apmetušies kalēji. 1885. gadā ielas nosaukums tika mainīts, pārsaucot to par Ķieģeļu ielu (Кирпичная улица), bet 1954. gadā tā tika nosaukta par godu Emīlam Melngailim.

Emilis Melngailis (1874-1954) bija latviešu komponists, folklorists, kora dziesmu meistars. Bijis vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents. Miris 1954. gadā.

Merķeļa iela, 13.10.2013
Merķeļa iela

Merķeļa iela robežojas ar Marijas, Kr. Barona, Arhitektu, Inženieru ielām un Brīvības bulvāri. Merķeļa iela izveidota 1860. gadā līdz ar pilsētas aizsargmūru nojaukšanu, un tās nosaukums bija Lielā Parka iela (Большая Парковая улица). 1885. gadā iela tiek pārsaukta par Pauluči ielu (улица Паулуччи). Vācu okupācijas laikā tā bija Bismarka iela (Bismarkstraße). 1944. gadā tā atguva Merķeļa ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Merķeļa iela, 20.06.2010<br>panoramio.com, vipe
Merķeļa iela

Garlībs Merķelis (Garlieb Helwig Merkel, 1769-1850) – vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā. Viņam ir izcila nozīme dzimtbūšanas atcelšanā Baltijā.

Filipo Pauluči (Филипп Паулуччи, 1779-1849) – Baltijas ģenerālgubernators, marķīzs. Dzimis Itālijas ziemeļos, Modēnā.

Oto fon Bismarks (Otto Eduard Leopold von Bismarck-Schönhausen, 1815-1898) – pirmais apvienotās Vācijas kanclers.

Miķeļa iela, 13.10.2013
Miķeļa iela

Miķeļa iela robežojas ar Eksporta un Citadeles ielām, Republikas laukumu un Kronvalda bulvāri. Rīgas ielu sarakstos Miķeļa iela jau sastopama 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Михайловская улица). Laika posmā no 1942.-1944. gadam ielas nosaukums bija Majora Bišofa iela (Major Bischoff Straße), bet 1944. gadā tā atguva Miķeļa ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Jozefs Bišofs (Josef Bischoff, 1872-1948) – vācu virsnieks, 1919. gadā kā brīvprātīgo Dzelzs divīzijas komandieris piedalījās Latvijas Brīvības cīņās pret Padomju Latvijas armiju.

Muitas iela, 13.10.2013
Muitas iela

Muitas iela robežojas ar Eksporta, Kr. Valdemāra, Citadeles un Noliktavas ielām, kā arī ar Kronvalda bulvāri. Rīgas ielu sarakstos Muitas iela jau sastopama 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Таможная улица). Laika posmā no 1942.-1944. gadam ielas nosaukums bija Majora Flečera iela (Major Fletcher Straße), bet 1944. gadā tā atguva Muitas ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

R. Flečers – Vācijas impērijas armijas majors, Latvijas Brīvību cīņu dalībnieks, Baltijas landesvēra komandieris.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey