2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Vēsturiskā centra ielu katalogs (A - B)

Akas iela, 21.02.2009<br>Foto: Ģirts Konstants
Akas iela
Foto: Ģirts Konstants

Akas iela robežojas ar Lāčplēša, Ģertrūdes un Tērbatas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1763. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Колодезная улица, Brunnenstraße), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas nosaukums tiek saistīts ar dzeramā ūdens aku, kas uz tās atradusies.

Alberta iela, 13.10.2013
Alberta iela

Alberta iela robežojas ar Antonijas un Strēlnieku ielām. Alberta iela tika izveidota tikai 1900. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Альбертовска улица). 1941. gadā ielas nosaukumu mainīja, nosaucot to par Friča Gaiļa ielu. Laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam ielas nosaukums bija Holandera iela (Hollanderstraße). 1944. gadā tā atkal tika pārsaukta par Friča Gaiļa ielu. 1990. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Alberta iela.

Alberta iela, 13.10.2013
Alberta iela

Alberts jeb pilnajā vārdā Alberts fon Bukshēvdens (Albrecht von Buxthoeven, ~1165-1229) tiek uzskatīts par Rīgas pilsētas dibinātāju 1201. gadā. Alberts bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Livonijas bīskaps un pirmais Rīgas bīskaps.

Nams Alberta ielā, 13.10.2013
Nams Alberta ielā

Fricis Gailis (1911-1933) bija revolucionārās kustības dalībnieks Rīgā, pēc apcietināšanas izdarījis pašnāvību, izlecot pa logu, bet pēc padomju versijas, nomocīts līdz nāvei.

Alberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796-1868) bija vācbaltiešu pedagogs 19. gs. vidū, Jēnas Universitātes goda doktors.

Alojas iela, 10.10.2012
Alojas iela

Alojas iela robežojas ar Tomsona, Kr. Valdemāra un Miera ielām. Pirmo reizi Rīgas pilsētas ielu sarakstos Alojas iela ir minēta 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Iela ir nosaukta par godu Alojai, kas ir sena apdzīvota lībiešu teritorija, kas saukta par Ale. Vēstures avotos Aloja pirmo reizi ir minēta 1449. gadā. Pilsētas tiesības Alojai piešķirtas tikai 1992. gadā.

Jura Alunāna iela, 13.10.2013
Jura Alunāna iela

Jura Alunāna iela robežojas ar Kalpaka bulvāri, A. Pumpura un Elizabetes ielām. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā redzama jau 1876. gadā ar nosaukumu Jura iela (Георгиевская улица). 1923. gadā tā tika pārsaukta par Jura Alunāna ielu, vācu okupācijas laikā tās nosaukums bija Pulkveža Laša iela (Oberst Lasch Straße). 1944. gadā tā tika pārsaukta par Jura Alunāna ielu, nosaukums laika gaitā vairāk nav mainījies.

Annas iela, 12.10.2013
Annas iela

Juris Alunāns (1832-1864) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, tiek uzskatīts par latviešu nacionālās valodniecības pamatlicēju.

Annas iela robežojas ar A. Briāna un Miera ielām. Rīgas adrešu grāmatās Annas iela pirmo reizi minēta 1880./ 1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Аннинская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Antonijas iela
Antonijas iela

Antonijas iela robežojas ar Kalpaka bulvāri, N. Rēriha, A. Pumpura, Elizabetes, Alberta, Dzirnavu un E. Melngaiļa ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Antonijas iela sastopama jau 1867. gadā ar nosaukumu 1. Ganību iela, jo iela atradās pie pilsētas ganību robežām. 1885. gadā iela pirmo reizi tiek minēta ar nosaukumu Antonijas iela (Антонинская улица). 1941. gadā ielas nosaukums tiek izmainīts uz Leona Paegles iela. Laika posmā no 1942. Līdz 1944. gadam ielas nosaukums bija Ernsta fon Bergmaņa iela (Ernst von Bergmann Straße). 1944. gadā tā atguva nosaukumu Leona Paegles iela. Kopš 1994. gada ielas nosaukums atkal ir Antonijas iela.

Antonijas un Elizabetes ielu krustojums, 10.07.2006<br>Foto: Вадим Животовский, vadimpl.ru
Antonijas un Elizabetes
ielu krustojums

Leons Paegle (1890—1926) – latviešu skolotājs, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Par darbošanos LKP 1921. gadā Paegli apcietināja un notiesāja ar izsūtīšanu no Latvijas, tomēr spriedums tika atcelts.

Ernsts fon Bergmanis (Ernst Gustav Benjamin von Bergmann, 1836-1907) jeb pilnajā vārdā Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs.

Arhitektu iela robežojas ar Raiņa bulvāri un Merķeļa ielu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā minēta jau 1867. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Архитектурная улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Artilērijas iela, 13.10.2013
Artilērijas iela

Artilērijas iela robežojas ar Brīvības, Tērbatas, Kr. Barona, Dainas, A. Čaka, Krāsotāju un J. Asara ielām. Rīgas ielu plānā tā parādījās 1844. gadā ar nosaukumu Jaunā Artilērijas iela, lai gan tautā to mēdza dēvēt arī par Artilērijas šķūņu ielu, Atslēdzniecības ielu un Atslēdznieku darbnīcas ielu. Ap 1859. gadu iela ieguva savu oficiālo nosaukumu - Artilērijas iela (Артиллерийская улица). Nosaukumu tā ieguva no artilērijas kazarmām un šķūņiem, kas atradās šobrīd jau nojauktās Sporta pils vietā. 19. gadsimta 70. gados Artilērijas iela tika pagarināta pāri Krāsotāju ielai līdz pat smilšu kalniem, kas bija tagadējās J. Asara ielas vietā.

Aspazijas bulvāris, 13.10.2013
Aspazijas bulvāris

Aspazijas bulvāris robežojas ar Kaļķu, Teātra, Audēju un Satekles ielām, kā arī ar Z. A. Meierovica bulvāri. Aspazijas bulvāris izveidojās pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas 1858. gadā, un tā nosaukums bija Teātra bulvāris. 1920. gadā iela tika pārsaukta par Aspazijas bulvāri. Vācu okupācijas laikā tā bija Fon der Golca gatve (Von der Goltz Ring). 1944. gadā iela atguva Aspazijas bulvāra nosaukumu. 1950. gadā tika apvienoti Aspazijas un Basteja bulvāri, kā rezultātā izveidota jauna iela - Padomju bulvāris. 1989. gadā atkal tika nodalīts Basteja un Aspazijas bulvāris. 2008. gadā sākās jaunas diskusijas par to, ka Aspazijas un Z. A. Meierovica bulvārus būtu nepieciešams apvienot vienā ielā, tai piešķirot Z. A. Meierovica bulvāra nosaukumu, bet pagaidām jautājums palicis tikai diskusiju līmenī.

Aspazijas bulvāris, 13.10.2013
Aspazijas bulvāris

Aspazija (1865-1943) bija viena no vislabāk zināmajām latviešu literātēm un politiķēm. Aspazija saņēmusi arī Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un Tēvzemes balvu.

Rīdigers fon der Golcs (Rüdiger Graf von der Goltz, 1865-1946) bija vācu armijas ģenerālis, grāfs.

Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) – Latvijas Republikas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs un otrais Latvijas Republikas Ministru prezidents.

Ausekļa ielas sākums pie Elizabetes ielas, 13.10.2013
Ausekļa ielas sākums

Ausekļa iela robežojas ar Kronvalda bulvāri, Elizabetes, Sakaru, Vidus un Hanzas ielām. Pirmo reizi Ausekļa iela minēta jau 1860. gadā ar nosaukumu 2. Ķeizardārza iela (Вторая Царско Садовая улица). 1885. gadā ielas nosaukums jau ir Ķeizardārza iela (Царско Садовая улица). 1923. gadā iela pirmo reizi tiek nosaukta par Ausekļa ielu. Laika posmā no 1942.līdz 1944. gadam ielas nosaukums bija Vilhelma Purvīša iela (Wilhelm Purvitis Straße). 1944. gadā iela atguva Ausekļa ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Ausekļa iela, 13.10.2013
Ausekļa iela

Auseklis jeb īstajā vārdā Miķelis Krogzemis (1850-1879) bija latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs.

Vilhelms Purvītis (1872-1945) – bija viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē, ainavu gleznotājs un pedagogs, kā arī viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem.

Krišjāņa Barona iela, 13.10.2013
Krišjāņa Barona iela

Krišjāņa Barona iela robežojas ar Aspazijas un Raiņa bulvāri; Audēju, Radio, Merķeļa, A. Kalniņa, Elizabetes, Dzirnavu, Pērses, Blaumaņa, Lāčplēša, Ģertrūdes, Martas, Stabu, Bruņinieku, Matīsa, Lielgabalu, Dainas, Artilērijas, Tallinas, Ērgļu, Pērnavas, Zemitānu un Brīvības ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Kr. Barona iela ar nosaukumu Pirts iela minēta jau 19.gs. sākumā. 1858. gadā tā tika pārsaukta par Suvorova ielu (улица Суворова), bet savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies, Kr. Barona iela ieguva jau 1923. gadā.

Baznīcas iela, 13.10.2013
Baznīcas iela

Baznīcas iela robežojas ar Elizabetes, Dzirnavu, Lāčplēša, Ģertrūdes, Stabu un Bruņinieku ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Baznīcas iela minēta jau 1813. gadā ar nosaukumu Jaunās Baznīcas iela, jo 1813. gadā tika apstiprināts Rīgas priekšpilsētu atjaunošanas plāns, kur ielas vidū bija paredzēts celt jaunu baznīcu. 1869. gadā ielas nosaukums jau bija Baznīcas iela (Церковная улица), jo bija jau uzcelta Vecā Ģertrūdes baznīca. 1941. gadā iela tika pārsaukta par E. Veidenbauma ielu. Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Laudona iela (Laudonstraße). 1944. gadā iela atkal tika pārsaukta par E. Veidenbauma ielu. 1994. gadā iela atguva Baznīcas ielas nosaukumu.

Baznīcas iela, 13.10.2013
Baznīcas iela

Eduards Veidenbaums (1867-1892) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Vairums viņa darbu ir publicēti pēc nāves.

Ernests Gideons fon Laudons (Ernst Gideon von Laudon, 1717-1790) bija Latvijā dzimis karavadonis, viens no slavenākajiem 18. gs. militārajiem stratēģiem.

Rudolfa Blaumaņa iela, 13.10.2013
Rudolfa Blaumaņa iela

Rudolfa Blaumaņa iela robežojas ar Avotu, A. Čaka, Kr. Barona, Tērbatas un Brīvības ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta jau 19.gs. sākumā ar nosaukumu Lielā Fūrmaņu iela. 19.gs. beigās ielas nosaukums bija Ņevas iela (Невская улица). 1923. gadā iela tika pārsaukta par godu Rūdolfam Blaumanim; tās nosaukums laika gaitā vairāk nav mainījies.

Rūdolfs Blaumanis (1863-1908) tiek uzskatīts par spilgtāko latviešu rakstnieku 19./20.gs. mijā.

Aristīda Briāna iela, 12.10.2013
Aristīda Briāna iela

Aristīda Briāna iela robežojas ar Kr. Valdemāra, Šarlotes, Annas, Palīdzības un Tallinas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1808. gadā ar nosaukumu Blieķu iela. 1933. gadā iela pirmo reizi tika pārsaukta par Aristīda Briānu ielu, bet nosaukums nesaglabājās ilgi. 1941. gadā tā tika pārsaukta par Anrī Barbisa ielu. Laika posmā no 1942.-1944. gadam ielas nosaukums bija Vilhelma Ostvalda iela (Wilhelm Ostvald Straße). 1944. gadā tā atkal tika pārsaukta par Anrī Barbisa ielu (Улица Анри Барбюса). 1992. gadā iela uz īsu brīdi atguva Blieķu ielas nosaukumu. Kopš 1996. gada ielas nosaukums ir Aristīda Briāna iela.

Maikapara nams Briāna ielā 3, 12.10.2013
Maikapara nams Briāna ielā 3

Aristīds Briāns (Aristide Briand, 1862-1932) bija Francijas sociāldemokrātu politiķis. 1926. gadā par miera atjaunošanu Eiropā un sadarbības veicināšanu starp tautām saņēma Nobela miera prēmiju kopā ar Vācijas kancleru Gustavu Štrēzemani. 1921. gadā viņš parakstīja Sabiedroto valstu vēstuli, kurā tika atzīta Latvijas Republikas de jure neatkarība, saukta arī par Briāna notu.

Vilhems Ostvalds (Wilhelm Ostwald, 1853-1932) bija vācbaltiešu ķīmiķis un filozofs. V. Ostvalds 1909. gadā saņēma Nobela prēmiju. Viņš ir vienīgais Latvijā dzimušais un strādājušais Nobela prēmijas laureāts, kas to saņēmis par pētījumiem ar katalīzi, ķīmisko līdzsvaru, ķīmiskās reakcijas ātrumu.

Anrī Barbiss (Henri Barbusse, 1873-1935) – franču rakstnieks, žurnālists, Francijas komunistiskās partijas loceklis.

Pulkveža Brieža iela, 13.10.2013
Pulkveža Brieža iela

Pulkveža Brieža iela robežojas ar O. Kalpaka, Strēlnieku, Elizabetes, Mednieku, Dzirnavu, Hanzas, Rūpniecības, Pētersalas ielām un Ganību dambi. Sākotnēji Pulkveža Brieža iela bija daļa no Ganību dambja, kas pirmo reizi dokumentos minēts jau 16. gs. 19.gs. sākumā ielas posmu no Elizabetes līdz Pētersalas ielai nosauca par 1. Ganību Dambja ielu. 1885. gadā iela ieguva nosaukumu 1. Ganību dambis, 1923. gadā – Pulkveža Brieža iela – par godu latviešu strēlnieku pulkvedim Frīdriham Briedim.

Latvenergo ēka Pulkveža Brieža ielā, 15.07.2012<br>Foto: Alek Sandrs
Latvenergo ēka
Pulkveža Brieža ielā

1940. gadā tā ieguva atkal jaunu nosaukumu – Sverdlova iela par godu revolūcijas darbiniekam Jakovam Sverdlovam. Laika posmā no 1942.–1944. gadam tā atkal tika saukta par 1. Ganību dambi (1. Weidendamm), bet kopš 1944. gada – atkal par Sverdlova ielu. 1991. gadā iela atguva nosaukumu 1. Ganību dambis, bet kopš 1995. gada – Pulkveža Brieža iela.

Pulkveža Brieža iela, 02.08.2012<br>Foto: Jeļena Plinta
Pulkveža Brieža iela
Foto: Jeļena Plinta

Frīdrihs Briedis – latviešu strēlnieku pulkvedis. Plaši pazīstams ar personīgu izlūkgājienu vadīšanu. Viņam bija ļoti negatīva attieksme pret strēlnieku piesliešanos boļševiku idejām. 1998. gada 28. augustā pie Rīgas 13. vidusskolas, Pulkveža Brieža un Hanzas ielas krustojumā, uzstādīts piemineklis pulkvedim Briedim.

Jakovs Sverdlovs (Яков Свердлов) – politiķis un sabiedriskais darbinieks. J. Sverdlovs apglabāts Sarkanajā laukumā 1919. gadā, viņam bija pirmā atsevišķā kapa vieta Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas.

Brīvības iela, 12.10.2013
Brīvības iela

Brīvības iela ilgu laiku bijusi Rīgas vai Rīgas priekšpilsētas galvenā iela, kuras nosaukums nepārtraukti ir bijis politizēts un saistīts ar pastāvošo politisko varu. 18.gs zīmētā Rīgas priekšpilsētu plānā kā galvenā iela minēta Lielais Smilšu ceļš, kas sākās pie pilsētas nocietinājumiem, līdz Lielajai Kalēju ielai un beidzās pie Raunas vārtiem. 1815. gadā, kad pārplānoja nodedzināto priekšpilsētu, paplašinot esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija, Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā līdz Gaisa tiltam. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Brīvības iela ar nosaukumu Aleksandra Iela minēta 1818. gadā, kad ielas galā atklāja Triumfa jeb Aleksandra arku. 19.gs. tā bija vistālāk apbūvētā Rīgas iela. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas Aleksandra ielu (Александровская улица) pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā pārsauca par Lielā Aleksandra ielu (Большая Александровская улица).

Brīvības iela, 13.10.2013
Brīvības iela

1923. gadā iela pirmo reizi ieguva nosaukumu – Brīvības iela, 1942.-1944. gadā ielas nosaukums bija Ādolfa Hitlera aleja (Adolf Hitler Straße), 1944. gadā uz īsu brīdi tā atguva Brīvības ielas nosaukumu. 1950. gadā kopā ar Kaļķa ielu, Brīvības gatvi un Brīvības bulvāri iela ieguva nosaukumu Ļeņina iela (улица Ленина). Savu tagadējo nosaukumu Brīvības iela atguva tikai 1990. gadā. Iela ir nosacīti sadalīta trīs posmos – Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve.

Brīvības iela, 13.10.2013
Brīvības iela

Aleksandrs II (Александр II) bija Krievijas imperators no 1855. līdz 1881. gadam, kā arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs u.t.t. 1861. gadā izsludināja likumu par dzimtbūšanas likvidēšanu Krievijā pēc Baltijas guberņu parauga. Uzsāka plašas tieslietu, izglītības sistēmas, pilsētu, zemes un reformas. Ierobežoja cenzūru.

Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler) bija NSDAP līderis, 1933.- 1945. gadam Vācijas kanclers, valdības galva, valsts galva un diktators. Hitlera centieni izveidot Lielvāciju, anektējot Austriju un iebrūkot Čehoslovākijā un Polijā, bija viens no 2. Pasaules kara izcelšanās iemesliem.

Bruņinieku iela
Bruņinieku iela

Bruņinieku iela sākas pie Kr. Valdemāra ielas un stiepjas līdz pat Vagonu ielai, beidzoties pie dzelzceļa sliedēm. Daļa no šodienas Bruņinieku ielas 18.gs. saukta par Karātavu ielu (Виселичная улица), bet 19. gs. 30.—40. gados posms gar 1. slimnīcu saukts par Botāniskā dārza ielu (улица Ботанического сада). 1859. gadā, apvienojot šīs abas ielas, tika izveidota Bruņinieku iela (Рыцарская улица). 1935. gadā tā tika pārsaukta par Aizsargu ielu. 1940. gadā iela iegūst nosaukumu Sarkanās Armijas iela (Красноармейская улица). Vācu okupācijas laikā iela tika pārsaukta par Jorka ielu (Yorkstraße), bet 1944. gadā tā atkal kļuva par Sarkanarmijas ielu (Красноармейская улица). 1990. gadā tā atguva Bruņinieku ielas nosaukumu.




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey