8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Vēsturiskā centra ielu katalogs (N - Z)

Nītaures iela, 13.10.2013
Nītaures iela

Nītaures iela robežojas ar Tomsona un Kr. Valdemāra ielām. Rīgas ielu sarakstos Nītaures iela sastopama kopš 1918. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Noliktavas iela robežojas ar Torņa, Kr. Valdemāra un Muitas ielām. Noliktavas iela atrodas divās Rīgas apkaimēs – Vecrīgā un Centrā. Pirmo reizi Rīgas ielu plānos Noliktavas ielu var atrast jau 19.gs. 70-tajos gados ar nosaukumu Paku iela (Пакгаузская улица). 1921. gadā iela tiek pārsaukta par Noliktavas ielu. Vācu okupācijas laikā tā bija Šlagetera iela (Schlageterstraße), bet 1944. gadā atkal atgūst Noliktavas ielas nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Palīdzības iela, 13.10.2013
Palīdzības iela

Palīdzības iela robežojas ar Šarlotes, A. Briāna, Miera un Cēsu ielām. Palīdzības ielas nosaukums (Вспомогательная улица) laika gaitā nav mainījies, kopš ielas izveides 1867. gadā.

Pērses iela robežojas ar Kr.Barona un Marijas ielām. Tā ir viena no īsākajām apkaimes ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Pērses iela minēta 1869. gadā ar nosaukumu Mazā Fūrmaņu iela (Малая Фурманская улица). 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Mazā Ņevas iela (Малая Невская улица). Kopš 1923. gada ielas nosaukums ir Pērses iela.

Iela ir nosaukta par godu Daugavas labā krasta pietekai Pērsei. Pirms Pļaviņu HES uzcelšanas tās lejtecē atradās Pērses ūdenskritums.

Andreja Pumpura iela, 13.10.2013
Andreja Pumpura iela

Andreja Pumpura iela robežojas ar Antonijas, Jura Alunāna un Kr. Valdemāra ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās A. Pumpura iela minēta jau 1877. gadā ar nosaukumu Andreja iela (Андреевская улица). 1923. gadā ielas nosaukums tika nomainīts – Andreja Pumpura iela. Laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam tās nosaukums bija Ullerspergera iela (Ullerspergerstraße). 1944. gadā tā atguva savu nosaukumu Andreja Pumpura iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Andrejs Pumpurs (1841-1902) bija latviešu dzejnieks, kas rakstīja galvenokārt nacionālā romantisma stilā. Viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis".

Raiņa bulvāris, 13.10.2013
Raiņa bulvāris

Raiņa bulvāris robežojas ar Kr. Valdemāra, Reimersa, Inženieru, Arhitektu, Kr. Barona un Marijas ielām, kā arī Brīvības bulvāri. Raiņa bulvāris tika izveidots tikai 1861. gadā, pēc pilsētas aizsardzības mūra nojaukšanas; tā nosaukums bija Troņmantinieka bulvāris (бульвар Наследника). 1920. gadā tas tika pārsaukts par Raiņa bulvāri, bet vācu okupācijas tiek saukts par Alfrēda Rozenberga gatvi (Alfred Rosenberg Ring). 1944. gadā bulvāris atguva savu kādreizējo nosaukumu – Raiņa bulvāris, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Rainis jeb īstajā vārdā Jānis Pliekšāns (1865-1929) – izcils latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, žurnālists, teātra darbinieks un politiķis.

Reimersa iela, 13.10.2013
Reimersa iela

Reimersa iela savieno Raiņa un Kalpaka bulvārus. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Reimersa iela parādās jau 19.gs. beigās ar šo nosaukumu. 1923. gadā ielas nosaukums jau bija Reimersa iela. Vācu okupācijas laikā tā tika pārsaukta par Moltkes ielu (Moltkestraße). 1944. gadā iela atgūst nosaukumu Reimersa iela, bet jau 1950. gadā nosaukums tika nomainīts uz Komunāru ielu. 1988. gadā iela tika pārsaukta par R. Endrupa ielu, bet 1994. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Reimersa iela.

Rūdolfs Endrups (1878–1942) – latviešu marksists un revolucionārs.

Republikas laukums, 13.10.2013
Republikas laukums

Helmuts fon Moltke (Helmuth von Moltke, 1800-1891) – prūšu feldmaršals, kara teorētiķis un Prūsijas armijas ģenerālštāba priekšnieks.

Republikas laukums robežojas ar Citadeles ielu. Tas ir viens no jaunākajiem Rīgas laukumiem, kas izveidots tikai 1991. gadā.

Rūpniecības iela, 13.10.2013
Rūpniecības iela

Rūpniecības iela robežojas ar Pētersalas, Pulkveža Brieža, Hanzas un Elizabetes ielām. Rīgas ielu sarakstos pirmo reizi Rūpniecības ielu var atrast ap 1861. gadu, kad tā minēta kā Ķeizardārza Aizmugures iela, jo tā gāja gar vienu no Ķeizardārza malām. 1885. gadā iela tika pārsaukta par Industrijas ielu (Промышленная улица), jo gar ielas malu atradās virkne rūpniecības uzņēmumu, bet 1921. gadā ielu pārsauc par Rūpniecības ielu. Vācu okupācijas laikā tā tika pārsaukta par Zemessargu ielu (Landeswehrstraße), bet 1944. gadā atguva nosaukumu Rūpniecības iela, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Skolas iela, 13.10.2013
Skolas iela

Skolas iela robežojas ar Elizabetes, Dzirnavu, Lāčplēša, Ģertrūdes, Stabu un Bruņinieku ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta jau 1754. gadā ar savu tagadējo nosaukumu – Skolas iela (Школьная улица). Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Kārļa Ernesta fon Baijera iela (Karl Ernst von Baer Straße). 1944. gadā ielu atkal sauc par Skolas ielu. 1971. gadā tā tiek pārsaukta par Andreja Upīša ielu. Savu vēsturisko Skolas ielas nosaukumu tā atguva 1990. gadā.

Stabu iela, 12.10.2013
Stabu iela

Stabu iela robežojas ar Valmieras, Ādmiņu, Avotu, A.Čaka, Kr. Barona, Tērbatas, Brīvības un Kr. Valdemāra ielām. Stabu iela izveidota 18.gs. sākumā. Ielas nosaukums (Столбовая улица, Säulenstrasse) cēlies no kauna staba, kas 17.gs. tika uzcelts „Karātavu” kalnā un pastāvēja līdz pat 1849. gadam. 1950. gadā ielu pārsauca par Fridriha Engelsa ielu; savu vēsturisko nosaukumu tā atguva 1990. gadā.

Fridrihs Engelss (Friedrich Engels, 1820-1895) – vācu filozofs, uzņēmējs, politiķis. Kopā ar Kārli Marksu ir marksisma teorijas pamatlicējs.

Stacijas laukums, 13.10.2013
Stacijas laukums

Stacijas laukums robežojas ar Satekles, Marijas un Merķeļa ielām. Stacijas laukums ir izveidots 1861. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Привокзальная площадь), kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Stacijas laukums izveidojās pie dzelzceļa stacijas, ko atklāja 1861. gadā. Tagad tā ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija visā Latvijā.

Strēlnieku iela, 13.10.2013
Strēlnieku iela

Strēlnieku iela robežojas ar Elizabetes, Pulkveža Brieža, Mednieku, Dzirnavu, Alberta, Lenču, E. Melngaiļa un Hanzas ielām, kā arī ar O. Kalpaka bulvāri. Rīgas kartēs Strēlnieku ielu var saskatīt jau 19.gs. sākumā ar nosaukumu Ganību iela (Выгонная улица), bet 19.gs. vidū ar nosaukumu Lielā Ganību iela (Большая Выгонная улица); 1869. gadā – Ganību Robežu iela, jo tā stiepās gar pilsētas ganību robežām. 1885. gadā iela tiek pārsaukta par Strēlnieku ielu (Стрелковая улица). 1940. gadā neilgu laiku to sauca par Edvarda Virzas ielu, bet 1940. gada beigās tā atgūst nosaukumu Strēlnieku iela. Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Schützenstraße.

Šarlotes iela, 12.10.2013
Šarlotes iela

Šarlotes iela robežojas ar Kr. Valdemāra, Palīdzības, A. Briāna, Maiznīcas un Miera ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstā tā minēta 1885. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Шарлотинская улица). 1985. gadā tā tika pārsaukta par Lilitas Bērziņas ielu, bet 1990. gadā tā atguva savu vēsturisko Šarlotes ielas nosaukumu.

Tallinas iela, 13.10.2013
Tallinas iela

Tallinas iela robežojas ar A. Briāna, Miera, Cēsu, Brīvības, Tērbatas, Kr. Barona, A. Čaka, Zvaigžņu, Vārnu, Krāsotāju, Lauku, J. Asara, Valmieras un A. Deglava ielām. Tallinas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta jau 1885. gadā ar nosaukumu Rēveles iela (Ревельская улица). 1939. gadā tā tiek pārsaukta par Tallinas ielu. Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums atkal bija Rēveles iela (Revaler Straße), bet kopš 1944. gada tās nosaukums nemainīgi ir Tallinas iela.

Iela nosaukta par godu Igaunijas Republikas galvaspilsētai Tallinai. Līdz Igaunijas Republikas nodibināšanai 1918. gadā Tallinas oficiālais nosaukums bija Rēvele.

Tērbatas iela, 13.10.2013
Tērbatas iela

Tērbatas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama 1810. gadā ar nosaukumu Kaļķu iela (Известковая улица). 1885. gadā tā pārsaukta par Tērbatas ielu (Дерптская улица), bet 1919. gadā īsu laika sprīdi tā bija Rozas Luksemburgas iela; pēc tam atkal atgūst Tērbatas ielas nosaukumu. 1955. gadā iela tika pārdēvēta par Pētera Stučkas ielu, bet 1990. gadā tā atguva nosaukumu Tērbatas iela.

Tērbata jeb igauņu valodā Tartu ir Igaunijas otra lielākā pilsēta. Šeit tika dibināta pirmā Baltijas guberņu universitāte, kur izglītību ieguva daudzi jaunlatvieši.

Tomsona iela
Tomsona iela

Tomsona iela robežojas ar Nītaures, Mālpils, Alojas un Ēveles ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama kopš 1932. gada ar nosaukumu Tomsona iela. 1950. gadā ielas nosaukums tika nomainīts uz Mičurina ielu, bet 1990. gadā tā atguva Tomsona ielas nosaukumu, kas vairāk nav mainījies.

Krišjāņa Valdemāra iela, 13.10.2013
Krišjāņa Valdemāra iela

Krišjāņa Valdemāra iela savieno Kalnciema un Duntes ielas. Tā robežojas ar Kalnciema, Slokas, Daugavgrīvas, Citadeles, Noliktavas, Jēkaba, Vingrotāju, A. Pumpura, Elizabetes, Dzirnavu, Lāčplēša, E. Melngaiļa, Ģertrūdes, Hanzas, Stabu, Sporta, Bruņinieku, Zaubes, Nītaures, A. Briāna, Mālpils, Alojas, Ēveles, Zirņu, Ierēdņu, Kareivju, Skanstes, Upes un Duntes ielām, kā arī ar 11. novembra krastmalu, Pils laukumu, Raiņa un Kalpaka bulvāriem.

Krišjāņa Valdemāra iela, 12.10.2013
Krišjāņa Valdemāra iela

Rīgas ielu sarakstos Kr. Valdemāra iela minēta jau 18.gs. ar nosaukumu Lazaretes iela (Лазаретная улица), jo veda uz Kara hospitāli. 19.gs. sākumā ielas nosaukums bija Eifonijas iela, par godu biedrībai „Eifonija” (Euphonie), kas atradās Lazaretes ielā. 1858. gadā tā tika pārsaukta par Nikolaja ielu (Николаевская улица), par godu Krievijas imperatoram Nikolajam I.

1923. gadā iela tika pārsaukta par Valdemāra ielu. Vācu okupācijas laikā ielas nosaukums bija Hermaņa Gēringa iela (Herman Göring Straße). 1944. gadā tā atkal tika pārsaukta par Valdemāra ielu. 1953. gadā iela tika pārsaukta vēlreiz, šoreiz tās nosaukums bija Gorkija iela (улица Максима Горького). 1990. gadā iela pirmo reizi ieguva savu šodienas nosaukumu Kr. Valdemāra iela.

Krišjāņa Valdemāra iela, 12.10.2013
Krišjāņa Valdemāra iela

Hermanis Gērings (Herman Göring, 1893-1946) – Trešā Reiha laika politiķis, viens no NSDAP līderiem.

Krišjānis Valdemārs (1825-1891) – viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, publicists un politiķis. Kr. Valdemārs tiek uzskatīts par vienu no latviešu nacionālās literatūras veidotājiem.

Maksims Gorkijs (Максим Горький, 1868-1936) – krievu rakstnieks, sociālistiskā reālisma literatūras žanra dibinātājs.

Valkas iela, 13.10.2013
Valkas iela

Valkas iela robežojas ar Ausekļa, Veru, Vīlandes un Hanzas ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Valkas iela ir sastopama jau 1867. gadā ar nosaukumu Mazā Palisādes iela. 1885. gadā tā ieguva Valkas ielas nosaukumu (Валкская улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Valka ir Latvijas – Igaunijas robežpilsēta, kas pēc neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanās 20.gs, sākumā tika sadalīta divās daļās starp Latviju un Igauniju.

Vašingtona laukums
Vašingtona laukums

Vašingtona laukums robežojas ar Eksporta, Ausekļa, Hanzas un Valkas ielām. 20.gs. sākumā šo vietu sauca par Hanzas laukumu (Ганзейская площадь), jo atradās Hanzas ielas malā. 1931. gadā laukums tika pārsaukts par godu ASV prezidentam Džordžam Vašingtonam, jo blakus laukumam, Ausekļa ielā 22, 20.gs. 30-tos gados atradās ASV vēstniecība. Vācu okupācijas laikā to pārsauc par Lundendorfa laukumu (Ludendorffplatz), bet 1944. gadā tas atkal kļuva par Vašingtona laukumu. 1950. gadā laukums tiek nosaukts Fabriciusa vārdā, bet 1991. gadā atgūst nosaukumu Vašingtona laukums.

Džordžs Vašingtons (George Washington, 1732-1799) – pirmais ASV prezidents, Neatkarības kara laikā Kontinentālās armijas virspavēlnieks.

Vesetas iela, 13.10.2013
Vesetas iela

Vesetas iela robežojas ar Sporta, Olimpiešu, Mālpils un Zirņu ielu. Vesetas iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos sastopama jau no 1932. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Iela ir nosaukta par godu Aiviekstes labā krasta pietekai Vesetai. Veseta iztek no Kālezera Kuilīšu līča Vestienas pagastā.

Vidus iela, 13.10.2013
Vidus iela

Vidus iela robežojas ar Ausekļa, Veru, Vīlandes un Rūpniecības ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Vidus iela minēta jau 1861. gadā ar nosaukumu 1. Vidus iela. 1885. gadā ielas nosaukums jau bija Vidus iela (Средняя улица). Laika posmā no 1942. Līdz 1944. gadam ielas nosaukums bija Brīvkorpusa iela (Freikorpusstraße). 1944. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Vidus iela.

Vingrotāju iela<br>Avots: panoramio.com, GunZ
Vingrotāju iela

Vingrotāju iela robežojas tikai ar Kr. Valdemāra ielu. Rīgas kartogrāfiskajā materiālā Vingrotāju iela minēta jau 1880.-1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu (Гимнастический переулок), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Vīlandes iela, 13.10.2013
Vīlandes iela

Vīlandes iela robežojas ar Elizabetes, Vidus un Valkas ielām. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta jau 1808. gadā ar nosaukumu Lielā Palisādu iela. Palisāde bija dažāda augstuma stāvkoku siena vai sēta, ko izmantoja kā aizsardzības būvi. 1885. gadā ielu pirmo reizi nosauca par Vīlandes ielu (Феллинская улица). 1960. gadā iela tika pārsaukta par godu Jankam Kupalam, bet 1991. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Vīlandes iela.

Vīlandes iela, 13.10.2013
Vīlandes iela

Vīlande (Viljandi) – Igaunijas sestā lielākā pilsēta ar aptuveni 20 000 iedzīvotāju; atrodas Igaunijas dienvidu daļā pie gleznainā Vīlandes ezera. Vīlande ir bijusī Hanzas savienības locekle, kur vēl joprojām tiek atzīmētas lokālās Hanzas dienas.

Janka Kupala (Янка Купала, 1882-1942) jeb īstajā Ivans Lucevičs – baltkrievu dzejnieks un dramaturgs. Baltkrievu literatūras klasiķis, viens no baltkrievu literāras valodas pamatlicējiem.

Zaļā iela, 13.10.2013
Zaļā iela

Zaļā iela robežojas ar Dzirnavu un E. Melngaiļa ielām. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta jau 1846. gadā ar nosaukumu Mazā Kalēju iela (Малая Кузнечная улица). 1868. gadā ielas nosaukums jau bija 2. Ganību iela (2 Выгонная улица). 1885. gadā iela ieguva savu tagadējo nosaukumu Zaļā iela (Зеленая улица), kas laika gaitā vairāk nav mainījies.

Zaubes iela, 13.10.2013
Zaubes iela

Zaubes iela robežojas ar Vesetas un Kr. Valdemāra ielām. Pirmo reizi Rīgas ielas sarakstos Zaubes iela minēta 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu Zaubes iela. 1966. gadā ielu pārsauc par Alfrēda Amtmaņa-Briedīša ielu. 1990. gadā Zaubes iela atguva savu nosaukumu.

Alfrēds Amtmanis-Briedītis (1885-1966) jeb īstajā vārdā Alfreds Amtmanis – latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs.

Zaube ir apdzīvota vieta Amatas novada Zaubes pagastā.





Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Pasaules brīvo latviešu apvienba
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey