7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaJuglaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksMīlgrāvisPurvciemsSarkandaugavaSkansteSpilveTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
2008-12-22
Rīdziņas osta :: Ostas :: Vecrīga :: Cita Rīga
Rīdziņas osta

Vieta, kur atradās Rīdziņas osta

Vieta, kur atradās Rīdziņas osta

To, ka Rīdziņa kā osta saglabājās, apliecina arī vēstures dokumenti. No 1297.gada ir saglabājušās senākās ziņas par upes krastu nostiprināšanu, iedzenot krastos pāļus 7 pēdu (2,13 metru) dziļumā. 13. gs. beigās tika uzcelts tilts pāri Rīdziņai, kuras vidū tika atstāts brīvs laukums lielajiem kuģiem.

Par to, ka Rīdziņas ostu un pašu upi centās saglabāt kuģojamu, liecina arī 13./14.gs. mijā izdotie pilsētas aizliegumi – mest upē atkritumus un gružus. Tas nenoliedzami liecināja, ka, neskatoties uz visiem pasākumiem, kas tika veikti, upe aizsērēja. 15.-17.gs. periodiski veica upes tīrīšanas darbus. Bieži vien šo darbu laikā atrada nogrimušus kuģus un laivu atliekas. 16. gs. Rīgas pilsētā tika uzcelti jauni zemes nocietinājumi. 8 metrus augstie zemes vaļņi Rīdziņas ieteku šķērsoja pie Daugavas. Zem vaļņiem 40 pēdu garumā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja lokveida velvi - tā saucamos, ostas vārtus. Vārti bijuši aptuveni 8 metrus plati, velve bija aptuveni 2,5 metrus virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā upes vārtus noslēdza ar aizsprostiem, lai ceļoties ūdens līmenim tā neappludinātu pilsētu. Ostas vārti bija ļoti zemi, tālab Rīdziņā varēja iebraukt tikai laivas un strūgas.

Pēc jauno zemes vaļņu uzcelšanas Rīdziņa atradās gandrīz pašā iekšpilsētā. 17.gs. pāri upei tika izbūvēti seši jauni tilti, kas ietekmēja arī kuģniecību. Tagad kā ostu varēja izmantot tikai pašu upes lejteci. Par laivu piestātni upi izmantoja līdz pat 18.gs. sākumam. Pēdējās liecības par senās ostas izmantošanu ir no Ziemeļu kara, kad pilsētas aplenkuma laikā senajā ostā patvērumu meklēja Rīgas kuģi un laivas.

1733. gadā upi sāka oficiāli aizbērt, jo tajā uzkrājušies pilsētas atkritumi radīja nepatīkamu smaku un apdraudēja pilsētnieku veselību. 1820. gadā upē laivas vairs iebraukt nevarēja straujās aizsērēšanas dēļ. 19.gs. 60. gados izzuda pēdējās upes liecības dabā. Senie ostas vārti pazuda zem ielas līmeņa, jo zemo Daugavas krastmalu vajadzēja uzbērt tik augstu, lai pavasaru palu ūdeņi neappludinātu pilsētas ielas.



dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Pasaules brīvo latviešu apvienba
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey