Sarkandaugavas iedzīvotāji

Darbinieki veikalā Limbažu ielā 1930-ie gadi
Darbinieki veikalā Limbažu ielā
1930-ie gadi

Sarkandaugavas teritorijā senākie iedzīvotāji bija zemnieku sētu un muižiņu iemītnieki. 19. gadsimta vidū Sarkandaugavā sāka celt lielākās fabrikas Rīgā, un priekšpilsētā strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Laiki mainījās, bet Sarkandaugava saglabāja strādnieku rajona statusu. Padomju laikā, nojaucot veco apbūvi, iedzīvotāji tika pārcelti uz citiem pilsētas rajoniem. Tā cilvēki, kas bija pat vairākās paaudzēs dzīvojuši Sarkandaugavā bija spiesti pārcelties, neatkarīgi no viņu vēlmēm.

Šodien vēsturiskā strādnieku rajona veidols pamazām sāk mainīties atbilstoši mūsdienu prasībām – tiek sakārtota infrastruktūra un sākta vairāku jaunu dzīvojamo māju celtniecība, kā arī renovētas agrāk celtās mājas, kas jau tuvākajā nākotnē ievērojami ietekmēs iedzīvotāju struktūras izmaiņas, jo šajos namos uz dzīvi pārceļas vidēji turīgi cilvēki.

Ar Sarkandaugavu saistītie cilvēki

Sarkandaugavas iela, vieta, kur šodien atrodas Puškina licejs
Sarkandaugavas iela, vieta,
kur šodien atrodas Puškina licejs

• Gaidis Graudiņš – kolekcionārs, kultūras mecenāts. Dzimis 1926. gadā un kopš 1944. gada dzīvoja Vācijā, savācis plašu kolekciju par latviešu kultūru un vēsturi, izveidojis Latviešu muzeju Grethemā. 1989. gadā Gaidis Graudiņš dāvināja Latvijas valstij savu Letonikas privātkolekciju – vairāk kā 7000 dažādu priekšmetu, kas, galvenokārt, saistīti ar Latviju starpkaru periodā, kā arī ar latviešu kultūras dzīves izpausmēm trimdā. Uz šīs kolekcijas bāzes, 1990. gada 27. jūnijā durvis vēra Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi".

• Pēteris Ugrjumovs – riteņbraucējs, "Tour de France" dalībnieks. Dzimis 1961.gada 12.janvārī, Rīgā. Šeit dzīvo arī viņa vecāki un māsa. 1978.gadā viņš pabeidza Rīgas 28.vidusskolu. Kopš 1975.gada aktīvi nodarbojas ar velosportu. Vairākkārt pārstāvējis Latvijas PSR starptautiskās un PSRS sacensībās. Trīskārtējs PSRS čempions riteņbraukšanā. 1984.gadā atzīts par Latvijas labāko sportistu. Kopš 1989.gada dzīvo Itālijā. No 1989.gada startēja profesionālajā riteņbraukšanā. Vairākkārt pārstāvējis Latviju prestižās starptautiskās sacensībās kā profesionāls riteņbraucējs. 1993.gadā izcīnīja 2 vietu kopvērtējumā daudzdienu velobraucienā "Tour de France".

Sv. Trīsvienības draudzes mācītāji

Viestura prospekts 1940.g.
Viestura prospekts 1940.g.

• Kārlis Froms 1871.-1896. gads;
• Paulis Treijs 1898.-1919. gads;
• Kārlis Irbe 1920.-1946. gads un 1957.-1966. gads (no 1946.-1957. gadam mācītājs Kārlis Irbe atrodas izsūtījumā Blagoveščenskā);

• Miervaldis Ķemers 1924.-1929. gads un 1938.-1969. gads. Miervaldis Ķemers, bija arī profesionāls gleznotājs ainavists, V. Purvīša izcilākais skolnieks. Viņa sniegums padomju varas gados apzināti noklusēts. M. Miervaldis Ķemers daudz gleznojis Rīgas priekšpilsētas, arī Sarkandaugavu;

• Jānis Melnbārdis 1967.-1968. gads;

• Ēriks Mesters 1968.-1986. gads, līdz viņš tiek iesvētīts par LELB arhibīskapu. Mācītāja Mestera vadībā notiek plašākie Sv. Trīsvienības baznīcas remontdarbi pēckara laikā;

• Viesturs Pirro 1986.-1989. gads;

• Austris Rāviņš Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē kalpo kopš 1990. gada.

Rotenbergas iestādes galvenie ārsti

Skolnieces pēc sporta dienas Sarkandaugavas iela 1966.g.
Skolnieces pēc sporta dienas
Sarkandaugavas iela 1966.g.

Rotenbergas iestādē, no 1920. gada Sarkankalna slimnīcā, svarīgākā persona bija slimnīcas direktors, kas bija arī pirmais ārsts. Šo amatu ieņēmuši:

• Gregors Brucers 1862. - 1883. gads. Pirmais slimnīcas direktors un dibinātājs Gregors Brucers pavadīja šajā amatā 21 gadu.

• Teodors Tīlings 1884 - 1913. gads. Medicīnas doktors, pirms ievēlēšanas direktora amatā darbojās kā ārsts - asistents Rotenbergas iestādē. Teodors Tīlings bija Rotenbergas iestādes direktors līdz pat savai nāvei 1913. gadā.

• Jūlijs Šrēders 1913 - 1919. gads. 1919. gada septembrī Latvijas valdība izdarīja izmaiņas pilsētas atbildīgo ierēdņu sastāvā, pievēršot uzmanību tam, vai ierēdņi prot latviešu valodu. Jūlijs Šrēders neprata to pietiekoši labi, tāpēc atstāja Rotenbergas iestādi un pārcēlās uz dzīvi Vācijā.

• Hermanis Buduls 1919 - 1942. gads. 1919. gadā par nu jau Sarkankalna slimnīcas direktoru tika iecelts H. Buduls – leģendāra personība Latvijas medicīnas vēsturē. Viņš bija pirmais latviešu profesors psihiatrs, pirmās psihiatrijas mācību grāmatas autors latviešu valodā, psihiatrijas kā augstskolas mācību priekšmeta izveidotājs Latvijā, Latvijas psihiatru zinātniskās skolas izveidotājs, izcils klīnicists un pētnieks. Profesors H. Buduls 1944. gadā emigrēja uz Vāciju. H. Buduls nomira 1954. gada 10. novembrī un ir apglabāts Vīslohā.

Комментарии

Комментариев пока нет. Будьте первым!

Добавить комментарий

* Обязательные поля
5000
Перетащите сюда изображения (макс. 5)
изображение Captcha