5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 

Torņakalna ielas

Akmeņu iela.<br>Avots: panoramio.com
Akmeņu iela

Adulienas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās sastopama jau 1902. gadā ar nosaukumu Adlienas iela. Savu nosaukumu Adulienas iela oficiāli ieguva 1923. gadā. Sākot ar 20. gs. 80-tajiem gadiem, ielu šķērso Ulmaņu gatves satiksmes pārvads. Ielas garums ir tikai 220 metri.

Akaču iela izveidojusies tikai 1937. gadā, kad tās nosaukums bija Nomaļu iela. Savu tagadējo nosaukumu Akaču iela tā ieguva tikai 1961. gadā. Uz ielas atrodas vairākas savrupmājas. Ielas garums - 91 metrs.

Torņakalna Akmeņu iela. 2010.g.<br>Foto: Laurijs Svirskis
Akmeņu iela

Akmeņu iela izveidojusies jau 1714. gadā (Каменная ул.) ar savu tagadējo nosaukumu, kas oficiāli tā arī nav mainījies 3 gadsimtu gaitā. Iela izveidota pēc Plosta tilta ierīkošanas. Pa Akmeņu ielu un Elefantu tiltu pāri grāvim varēja nokļūt uz 1764. gadā ierīkoto Jelgavas lielceļu. 18.gs. iela paralēli vēl tika saukta par Lielo ielu un Galveno ielu. Uz Akmeņu ielas 1809. gadā nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā. 1868. gadā uzbūvēja Rīgas—Jelgavas dzelzceļa pasažieru staciju. Izteikta hipotēze par ielas nosaukuma izcelsmi, Akmeņu iela bijusi pirmā bruģētā iela Pārdaugavā. Ielas garums 360 metri.

Torņakalna Altonovas iela.<br>Avots: panoramio.com
Altonovas iela

Altonovas iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās sastopama jau 1868. gadā ar nosaukumu Mazā Altonovas iela. Savu tagadējo nosaukumu Altonovas iela ieguva tikai 1985. gadā. Altanova bija tautā iemīļota rīdzinieku atpūtas vieta. Ielas garums tagad ir 600 metri, bet to uz pusēm sadala Rīgas – Tukumu dzelzceļa līnija.

Torņakalna Āpšu iela. 2010.g.
Āpšu iela

Armitsteda iela oficiāli izveidota 1930. gadā ar nosaukumu Armitsteda iela par godu Rīgas tirgotājam Džeimsam Ārmitstedam, kas savā testamentā novēlēja 200 000 rubļi bērnu slimnīcas ierīkošanai. 1950. gadā iela ieguva nosaukumu Lovates iela, kas saglabājās līdz pat 1996. gadam, kad tā atkal tika pārsaukta par Armisteda ielu. Ielas garums - 94 metri.

Āpšu iela sastopama jau 1880/1883. gada Rīgas kartogrāfiskajā materiālā ar savu tagadējo nosaukumu. Sākotnēji tā pastāvēja tikai posmā no Koka līdz Tipogrāfijas ielai, vēlāk tika pagarināta līdz Telts ielai. Ielas garums - 550 metri.

Torņakalna Bauskas iela.<br>Avots: panoramio.com
Bauskas iela

Bauskas iela ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām Pārdaugavas ielām, kas minēta jau 18.gs. - tā bija vecais tirdzniecības ceļš uz Lietuvu. Pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās tā sastopama 1846. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Pēc Pārdaugavas pievienošanas Rīgas pilsētai Bauskas iela stiepās līdz pilsētas robežai, bet no pilsētas robežas līdz Bišumuižai to sauca par Bauskas ceļu. 1968. gadā Bauskas ielai tika pievienots Bauskas ceļš. Bauskas ielas apbūvi var iedalīt divās daļās – sākotnēji Daugavas pusē bija industriālā apbūve, bet ielas otrā pusē – dzīvojamās mājas. Bauskas ielas garums ir 4460 metri.

Torņakalna Biešu iela.<br>Avots: panoramio.com
Biešu iela

Bieķensalas iela Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama jau 1917. gadā ar nosaukumu Beņķusalas iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguvusi tikai 1923. gadā. Ielas garums - 600 metri.

Biešu iela Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama jau no 1880/1883. gada ar savu tagadējo nosaukumu. Ielas garums - 250 metri.

Torņakalna Friča Brīvzemnieka iela. 2010.g.
Friča Brīvzemnieka iela

Brīvzemnieka Friča iela pirmo reizi Rīgas pilsētas plānos sastopama 1844. gadā ar nosaukumu Marijas Dzirnavu iela. 1921. gada Rīgas adrešu grāmatās tā minēta ar nosaukumu Sudmalu iela. 1923. gadā tā ieguva nosaukumu Brīvzemnieka iela, bet 1987. gadā – Friča Brīvzemnieka iela. Ielas nosaukums par godu latviešu folkloristam, jaunlatvietim, publicistam, dzejniekam un tulkotājam Fricim Brīvzemniekam, īstajā vārdā Fricim Treilandam. Ielas garums - 650 metri.

Buru iela Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama jau no 1880/1883. gada ar savu tagadējo nosaukumu. Gar ielu pārsvarā ir rūpnieciska rakstura apbūve. Ielas garums - 600 metri.

Torņakalna Daudzeses iela. 2010.g.
Daudzeses iela

Cepļa iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta 1868. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums - 230 metri.

Daudzeses iela izveidota 1937. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kuru laika gaitā tā nav mainījusi. Ielas garums - 290 metri.

Torņakalna Gustava iela.<br>Avots: panoramio.com
Gustava iela

Dīķa iela pirmo reizi minēta Rīgas pilsētas plānā 1885. gadā. Vēlāk saukta arī par I Dīķa ielu, jo II Dīķa iela bija tagadējā Mazā Alūksnes iela. No 1923. gada saukta tikai par Dīķa ielu. Ielu šķērso Kārļa Ulmaņa gatves pārvads, kas to sadala divās daļās. Tās garums - 1,72 km.

Torņakalna Indriķa iela. 2010.g.
Indriķa iela

Gustava iela līdzīgi kā citas Torņakalna ielas, arī šī iela laika gaitā nav mainījusi savu nosaukumu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā minēta 1880/1883. gadā. Ielas garums - 140 metri.

Indriķa iela laika gaitā nav mainījusi savu nosaukumu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā minēta 1880/1883. gadā. Ielas garums - 1,1 km.

Torņakalna Jelgavas iela.<br>Avots: panoramio.com
Jelgavas iela

Jelgavas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1861. gadā ar nosaukumu Vecā Jelgavas iela. Savu tagadējo nosaukumu Jelgavas iela ieguva 1937. gadā. Jelgavas iela sastāv no 2 braukšanas joslām, pa vienai katrā virzienā. Jelgavas iela divās vietās krustojas ar Vienības gatvi. Jelgavas ielā 37 atrodas 2. trolejbusu parks. Ielas garums - 2,3 km.

Torņakalna Koku iela. 2010.g.
Koku iela

Koku iela līdzīgi kā citas Torņakalna ielas, arī Koku iela laika gaitā nav mainījusi savu nosaukumu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā minēta 1880/1883. gadā. Ielas garums - 350 metri.

Konrāda iela Rīgas adrešu grāmatās pirmo reizi minēta 1877. gadā kā Mazā Vējdzirnavu iela. Savu tagadējo nosaukumu Konrāda iela ieguva 1885. gadā. Iela abos galos robežojas ar Vēja ielu. Ielas garums - 270 metri.

Torņakalna Laivu iela.<br>Foto: Ēriks Rozenfelds
Laivu iela

Kuģu iela kartogrāfiskajā materiālā sastopama no 1867. gada ar nosaukumu Spīķeru iela. Tā kā Rīgā jau bija viena Spīķeru iela, tad jau 1885. gadā tā tika pārsaukta par Kuģu ielu.

Laivu iela līdzīgi kā citas Torņakalna ielas, arī Laivu (Laivas) iela laika gaitā nav mainījusi savu nosaukumu. Pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā tā minēta 1880/1883. gadā. Ielas garums - 93 metri.

Torņakalna Ludviķa iela.<br>Avots: panoramio.com
Ludviķa iela

Ludviķa iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā ir sastopama 1880/1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kuru tā laika gaitā nav mainījusi. Ielas garums - 170 metri.

Mazā Cepļa iela pirmo reizi Rīgas plānos sastopama jau 1880/1883. gadā ar nosaukumu Krāsns iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1923. gadā, kas laika gaitā vairs nav mainījies. Mazās Cepļa ielas garums ir 26 metri.

Torņakalna Mūkusalas iela.<br>Foto: Laurijs Svirskis
Mūkusalas iela

Mūkusalas iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos minēta 1861. gadā ar savu tagadējo nosaukumu. 1950. gadā iela tika pārsaukta par Radiotehnikas ielu. 1954. gadā tai tika pievienota 1861. gadā izveidotā Oskara iela (tika nosaukta par godu tvaikonim „Oskars”, kas ienāca Rīgas ostā). 1990. gadā tā atguva savu vēsturisko nosaukumu Mūkusalas iela.

Torņakalna Olīvu iela. 2010.g.
Olīvu iela

Ielas apbūvi galvenokārt veido rūpnieciska rakstura apbūve. Ielas garums - 3,4 km.

Olīvu iela pirmo reizi Rīgas pilsētas plānos minēta 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas apbūvi pārsvarā veido īres nami. Ielas garums - 350 metri.

Torņakalna Robežu iela. 2010.g.
Robežu iela

Robežu iela Rīgas pilsētas plānos pirmo reizi minēta 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ap 1921. gadu Robežu ielai pievienoja Lutriņu muižas ielu. Iela šķērso Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līniju. Robežu ielas garums - 900 metri.

Satiksmes iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta 1868/1869. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums - 180 metri.

Torņakalna Sūnu iela. 2010.g.
Sūnu iela

Stāvā iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama 1880/1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kura tā laika gaitā nav mainījusi. Ielas garums - 40 metri.

Sūnu iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā ir sastopama 1880/1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kura tā laika gaitā nav mainījusi. Ielas garums - 110 metri.

Torņakalna Tipogrāfijas iela. 2010.g.
Tipogrāfijas iela

Telts iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā sastopama 1880/1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kuru tā laika gaitā nav mainījusi.

Tipogrāfijas iela pirmo reizi Rīgas pilsētas plānos minēta 1876. gadā ar nosaukumu Krusta iela. Savu tagadējo nosaukumu Tipogrāfijas iela ieguva tikai 1950. gadā. Ielas garums - 160 metri.

Torņakalna iela. 2010.g.
Torņakalna iela

Torņakalna iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās minēta 1861. gadā ar nosaukumu Kapsētas iela. 1937. gadā tā ieguva nosaukumu Kāpu iela. 1942. gadā tika pārsaukta par Kapu ielu. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva tikai 1961. gadā. Iela šķērso Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līniju. Tās garums - 600 metri.

Torņakalna Valguma iela. 2009.g.
Valguma iela

Valguma iela pirmo reizi Rīgas adrešu grāmatās Valguma iela minēta 1868./1869. gada adrešu grāmatās ar nosaukumu 3. Spīķeru iela, bet jau 1867. gada kartogrāfiskajā materiālā minēta ar nosaukumu Lielā Grāvju iela. 1924. gadā tā ieguva savu nosaukumu Valguma iela. 1968./1969. gadā tā atkal tika pārsaukta par Grāvju ielu. Iela tagad ir atguvusi savu nosaukumu Valguma iela tomēr nav zināms kurā gadā precīzi tas noticis, visticamāk kad 20.gs. 90- to gadu beigās.

Vanagu iela pirmo reizi Rīgas kartogrāfiskajā materiālā ir sastopama 1880/1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kura tā laika gaitā nav mainījusi. Ielas garums - 120 metri.

Torņakalna Vēja iela. 2010.g.
Torņakalna Vēja iela

Vēja iela pirmo reizi Rīgas plānos sastopama 1867. gadā ar nosaukumu Vējdzirnavu iela. Savu tagadējo nosaukumu tā ieguva 1885. gadā, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. Ielas garums - 700 metri.

Vienības gatve izveidota 19. gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Ielas celtniecības darbi sākās jau 1830. gadā. Agrākais šī ceļa sākums Torņakalnā ir Jelgavas iela.

Torņakalna Vienības gatve. 2010.g.
Torņakalna Vienības gatve

Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi sauca par Jelgavas šoseju. Sākotnēji Vienības gatve bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pārvirzīts līdz Jelgavas ielai. Vienības gatves garums ir 4,95 km.

Vilkaines iela pirmo reizi Rīgas plānos ir attēlota 1933. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Ielas garums - 350 metri.




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments
Valsts kultūrkapitāla fonds
A/S Laima
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey