Jāņa Čakstes kapa piemineklis Meža kapos. Foto: Dāvis Kļaviņš

Lēmums par Meža kapu izveidošanu tika pieņemts 1910. gadā, kapsētai tika ierādīta 85,5 ha liela teritorija. 1912. gadā zemi sadalīja starp septiņām Rīgas draudzēm – Ģertrūdes latviešu, Ģertrūdes vācu, Jāņa, Jēzus, Jēkaba, Reformātu, Pētera un Doma. Kapsēta tika iesvētīta 1913. gadā, tā tika veidota kā parks ar vienu galveno aleju, vairākām sānu alejām un daudziem līkumotiem celiņiem starp tām. Meža kapos bija aizliegts ierīkot augstas kapu kopas, kā arī nožogot kapu vietas. Jau kopš kapsētas atklāšanas tika noteikts, ka visi apzaļumošanas un kapu pieminekļu uzstādīšanas darbi jāsaskaņo ar pilsētas dārzu pārvaldi.

Pieminēklis Zigfrīdam Anna Meierovicam Meža kapos

Kapličas ēka uzcelta pēc V. Neimaņa projekta 1913. gadā. Draudzes savā kapu teritorijā uzcēla nelielas kapličas vai zvanu tornīšus, kas parasti bija nelielas koka celtnes.

Kapsētas teritorija bija ļoti liela un daudzu draudžu kapa vietas atradās tālu no ieejas. Jau 1914. gadā tika nolemts kapsētā izveidot vēl vienu ieeju un izvedot jaunus celiņus, kas bija jāveic draudzēm par saviem līdzekļiem. Pēc E. Laubes projekta pie otrās ieejas uzcēla kapu pārvaldes ēku, kā arī dziļāk kapos vēl vienu kapliču.

Meža kapos ir apbedīti daudzi Latvijas politiķi, kultūras un sabiedriskie darbinieki, kā arī militārpersonas. Šeit atrodas daudzi nozīmīgi memoriālās tēlniecības pieminekļi.

Meža kapu apbedījumi
Meža kapu apbedījumi - rakstnieks Валентин Пикуль	Meža kapu apbedījumi - akadēmiķis Pauls Stradiņš	Meža kapu apbedījumi - pulkvedis Miervaldis Lūkins
Meža kapu apbedījumi - dzejnieces Austra un Rūta Skujiņa	Meža kapu apbedījumi - ginekologs Aldis Gailis	Meža kapu apbedījumi - aktieris Kārlis Sebris