Dziesmu svētku estrāde
6th slideshow image7th slideshow image8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image
Latvian Russian
LiveInternet
Яндекс.Метрика
Vēsture Baznīca Estrāde Ielas
Arhitektūra Kapsētas Zoodārzs Mežaparks

Dziesmu svētku estrāde

Dziesmu svētku estrāde. 2009.g.<br>Foto: Ткаченков Владимир, panoramio.com
Adrese: Ostas prospekts 11
Atklāta: 1955. gada 21. jūlijā
Arhitekti: V.Šņitņikovs, G.Irbīte u.c.
Ietilpība: 35 000 skatītāju
Pielietojums: Koncertu norises vieta

Dziesmu svētku estrāde (arī Mežaparka Lielā estrāde) ir kļuvusi par pastāvīgu vairāk nekā 150 gadu veco Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku norises vietu. Lai arī laika gaitā notika vairākas pārbūves un papildinājumi, tomēr estrāde saglabāja savu sākotnējo vizuālo tēlu un ir piemērota apjomīgu kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumu rīkošanai. Šobrīd tā ir lielākā koncertu norises vieta Latvijā.

1954. gadā Republikāniskajā projektu institūtā tika izstrādāts estrādes projekts, kura nosaukums bija „Tribīne ar estrādi masu sarīkojumiem kultūras un atpūtas parkā „Mežaparks”. Projekta autori bija arhitekti Vladimirs Šņitņikovs (krievu Владимир Шнитников), Gunta Irbīte un Karīna Dannenhirša. Būvizmaksas – 4,9 miljoni rubļu. Estrādē bija paredzēta vieta 7 000 dziedātājiem, 100 dejotāju pāriem, 35 000 skatītāju stāvvietas un sēdvietas. Laika periodā no 1954.–1955. gadam izbūvēja Lielo estrādi, un 1955. gada 21. jūlijā XII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Mežaparka Lielo estrādi atklāja. Skatītāju izvietošanai tika uzbūvēts zemes ovālā plāna formas uzbērums, kas nodrošina optimālu redzamību un dzirdamību. Estrādes pamatformai arhitekts izvēlējās trapeci ar sānu sienām, kas izvērstas rupora veidā pret skatītājiem un ko sedz jumtiņš. Koris izvietots nedaudz ieliektā puslokā (97 metri), kas atvieglo diriģenta saikni ar dziedātājiem. Būves nesošās konstrukcijas projektētas no dzelzsbetona un ķieģeļiem. Kopš tā laika Lielā estrāde kļuvusi par nemainīgu Dziesmu svētku rīkošanas vietu.

Dziesmu svētku estrāde. 2009.g.<br>Foto: Ткаченков Владимир, panoramio.com
Dziesmu svētku estrāde

Estrāde saglabāja savam laikam tipisko parādes arhitektūras seju, kuru vainagoja tēlnieka Ļeva Bukovska (krievu Лев Буковский) skulptūras, kas saglabājās līdz pat 1990. gada rekonstrukcijai. Pirmos lielāko remontdarbus estrāde piedzīvoja 20. gadsimta 70. gados. 1972. gadā „Latkomunālprojektā” bija sagatavots arhitektes Ināras Caunītes pārplānošanas projekts, saskaņā ar kuru estrādes augšējais līmenis bija pārplānots radio un televīzijas vajadzībām, fasādē parādījās jaunie logi, kreisā spārna tornī koka pārsegums nomainīts ar dzelzsbetona.

1990. gadā notika estrādes rekonstrukcija. Projektu sagatavoja 1989. gadā „Pilsētprojektā”, autori – arhitekti Andrejs Ģelzis un Juris Paegle, akustiķis – Andris Zabrauskis. Rekonstrukcija ietvēra sānu arku un deju grīdas – skatuves – nojaukšanu, koru tribīnēs paplašinot un nodrošinot vietu 15 000 dziedātāju. Lai akustiski kompensētu sānu arku un priekšējās skatuves nojaukšanu, sānos tika izvietoti koka vairogi, taču tas nepalīdzēja un rādījās akustiskas problēmas, ko apliecināja Dziesmu svētki.

Dziesmu svētku estrāde. 2009.g.<br>Foto: Ткаченков Владимир, panoramio.com
Dziesmu svētku estrāde

2005. gadā Rīgas pašvaldība noorganizēja starptautisku arhitektūras plenēru, kura mērķis bija iegūt Mežaparka teritorijas attīstības vīziju un arī noteikt Mežaparka Lielās estrādes izdevīgāko atrašanās vietu. Par piemērotāko risinājumu tika noteikta pašreizējā atrašanās vieta, jo Lielās estrādes izvietojums pilsētbūvniecības kontekstā ir uzskatāms par veiksmīgu un ērtu. 2006. gadā tika izsludināts konkurss, kas paredzēja nojaukt 1990. gadā uzceltās sānu tribīnes un uzbūvēt jaunas skaņu atstarojošas sienas abās estrādes pusēs, bet konkursā tika iesniegts tikai viens darbs. Izsludināja jauno konkursu, kur tika iesniegti divi darbi, kas paredzēja visai radikālas pārmaiņas, tostarp esošās estrādes nojaukšanu, bet žūrija nevienu no priekšlikumiem neuzskatīja par iespējamu attīstīt.

2007. gadā tika izsludināts jauns starptautisks konkurss, kur no 17 iesniegtajiem darbiem uzvarēja arhitekta Jura Pogas un Austra Mailīša kopprojekts projekts. Plānots, ka estrādes rekonstrukcija notiks divās kārtās. Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi. 2018. gadā tika īstenota projekta pirmā kārta, kas sevī ietvēra skatītāju zonas pārbūvi, paplašinot to līdz 30 000 sēdvietām, ko iespējams transformēt par aptuveni 60 000 stāvvietām, kā arī tiks izbūvēts apakšzemes stāvs ar labierīcībām, ēdināšanas un tirdzniecības vietām.

Dziesmu svētku estrāde. 2009.g.<br>Foto: Ткаченков Владимир, panoramio.com
Dziesmu svētku estrāde

Rekonstrukcijas otrā kārta sākās 2020. gada oktobrī un tika sadalīta divos posmos. Pirmajā posmā ir izbūvēta sešu stāvu augsta estrādes centrālā ēka, kurai četri ir virszemes stāvi, bet divi pazemes stāvi. Estrādes jumta kupolā ir ieklāts membrānas jumta segums. Membrānas materiāls ir austs no AS “Valmiera stikla šķiedra” ražotās šķiedras un par audumu saausts uzņēmuma “Valmiera Glass UK” rūpnīcā Anglijā. Jaunais estrādes jumta segums pasargās dziedātājus no saules, vēja, un lietus kā arī nodrošinās estrādē akustiku. Būvdarbu laikā ir uzbūvētas saimniecības ēkas un pārbūvēta arī katlu māja. Pabeigti teritorijas labiekārtošanas darbi un izbūvētas inženierkomunikācijas. Jaunizbūvētā estrādē ir iespēja uzstāties 12 874 koristiem, kā arī uzņemt dejotājus paplašinātajā dejošanas laukumā. 2021. gada 11.jūnijā bija nodoti ekspluatācijā jaunizbūvētā estrādes centrālā ēka, saimniecības ēka un noliktavas Otrās kārtas otro posmu ir plānots pilnībā realizēt līdz 2023. gadam.

Laikā, kad nenotiek Dziesmu svētki, estrādi izmanto dažādiem masu pasākumiem. 2000. gadā estrādē pirmo reizi koncertēja grupa Pet Shop Boys. 2008. gada 9. augustā estrādē norisinājās Prāta Vētras koncerttūres "Tur kaut kam ir jābūt" noslēguma koncerts. Klātienē to apmeklēja 45 000 cilvēku, tādējādi tam kļūstot par visu laiku apmeklētāko koncertu Latvijas vēsturē. 2012. gada 23. augustā estrādē uzstājās popzvaigzne Lady Gaga ar koncertu.

Ārējās saites
Karte


Komentāri

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

Pievienot komentāru

* Obligāta informācija
5000
Ievelciet attēlus (maks 5)
Captcha attēls
dekor