Cita Rīga – Rīgas apkaimju vēstures portāls

Citariga.lv ir portāls par Rīgas vēsturi un tās apkaimēm, piedāvājot hronoloģisku notikumu apskatu un interaktīvu karti ar nozīmīgākajām apskates vietām. Šeit apkopota informācija par pilsētas attīstību gadsimtu gaitā, kultūrvēsturisko mantojumu un nozīmīgākajiem objektiem, ļaujot izzināt Rīgu no dažādiem skatupunktiem.


Citas Rīgas aktivitātes

365 dienas Rīgā

1890. gadā – Par Rīgas pilsētas galvu tika ievēlēts vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un tirgotājs Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (vācu: Ludwig Wilhelm Kerkovius). Viņa vadības laikā Rīgā uzplauka rūpniecība, pieauga iedzīvotāju skaits, bija celtniecības „bums”. Šajā laika posmā tika izveidota pilsētas bibliotēka rātsnamā, sāka celt tolaik Rīgas pilsētas 2. teātri (tagadējo Nacionālo teātri). Tika uzceltas vairākas sabiedriskas celtnes, izveidoti parki. Savā amatā bija līdz 1901. gadam, kad viņu nomainīja Džordžs Armitsteds (angļu: George Armitstead).
1910. gadā – Rīgā sākās V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu. Sākotnēji svētkus bija paredzēts rīkot 1904. gadā, bet šo nodomu izjauca krievu-japāņu karš. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas latviešu tautiskuma kustība atradās pamiruma stāvoklī, tāpēc svētkos bija tikai 2300 dziedātāju, kuri dalījās 82 koros.
1913. gadā – Notika Rīgas Meža kapu iesvētības. Rīgā šodien tā ir viena no plašākām, mākslinieciski izteiksmīgākām un vēsturiski nozīmīgākām apbedījumu vietām Latvijā, kur apglabāti daudzi zināmi Latvijas politiķi, mākslinieki, militārpersonas, zinātnieki un citas sabiedrībā labi pazīstamas personas.
1998. gadā – Mazajā ģildē Amatniecības kamera pirmo reizi atjaunotajā Latvijas Republikā izsniedza diplomu zirgu kalējam.
2002. gadā – Skonto stadionā koncertturnejā „Respect Yourself” uzstājas mūziķis Džo Kokers.
Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.

Interaktīvā karte