Cita Rīga – Rīgas apkaimju vēstures portāls
Citariga.lv ir portāls par Rīgas vēsturi un tās apkaimēm, piedāvājot hronoloģisku notikumu apskatu un interaktīvu karti ar nozīmīgākajām apskates vietām. Šeit apkopota informācija par pilsētas attīstību gadsimtu gaitā, kultūrvēsturisko mantojumu un nozīmīgākajiem objektiem, ļaujot izzināt Rīgu no dažādiem skatupunktiem.
Citas Rīgas aktivitātes
365 dienas Rīgā
| 1348. gadā – | Par Rīgas arhibīskapu kļuva Fromholds fon Fifhūzens (vācu: Fromhold von Fünfhausen). Viņa valdīšanas laikā turpinājās Livonijas pilsoņu karš ar Livonijas ordeni par Rīgas pilsētas pakļaušanu. |
| 1910. gadā – | Augusts Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. 1913. gadā tika atklāts atjaunotais Ziemeļblāzmas nams Vecmīlgrāvī, kas bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā. |
| 1937. gadā – | Valsts vērtspapīru spiestuves telpās Maskavas ielā 11 sāka darboties Latvijas naudas kaltuve Rīgā, kur līdz 1940. gadam tapa 1 un 2 santīmu bronzas sakausējuma monētas. Sudraba latu un lielāko nominālu santīmu niķeļa monētas tomēr turpināja pasūtīt ārzemēs. Rīgā esošā monētu spiede stundā spēja izgatavot 2000 – 4000 santīmu gabalu, kaļot tos ar 250 000 kg smagas preses spēku. Metāla ripiņas – sagataves monētām plānoja sarūpēt VEF vai Liepājas Kara ostas darbnīcās. Valsts papīru spiestuvi pārdēvēja par Valstspapīru spiestuvi un naudas kaltuvi |
| 1937. gadā – | Pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas ierosinājuma tika nodibināta pareizticīgo nodaļa pie Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes. Pakāpeniski docētāju pulks tika papildināts ar pareizticīgo teologiem, pirmie no tiem bija sistemātiskajā teoloģijā un praktiskajā teoloģijā. |
| 2015. gadā – | Koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga" plašākai sabiedrībai atklāja Latvijas laikmetīgās arhitektūras un arhitektūras mantojuma izstādi "Jaunais Vecajā. Latvijā". Tā reprezentēja Latvijas arhitektūras mantojumu un laikmetīgo arhitektūru Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. |
| 2020. gadā – | No 17. marta līdz 6. aprīlim pie VEF Kultūras pils ikvienam bija iespēja atnākt un sajust kultūras klātbūtni uz pils kāpņu platformas izveidotā scenogrāfiskā objektā, kam bija dots simbolisks nosaukums – KULTŪRAS GAIDĪŠANAS PIETURA, šādi simbolizējot CIVID-19 pandēmijas sekas, kas ļoti ietekmēja kultūras dzīvi Latvijā un pilnībā izmainījis kultūras darbinieku ikdienu. |
Sadaļa „365 dienas Rīgā” ir daļa no Projekta „365 dienas Rīgā”, materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta „365 dienas Rīgā” saturu atbild biedrība „Cita Rīga”.