8th slideshow image1st slideshow image2nd slideshow image3rd slideshow image4th slideshow image5th slideshow image6th slideshow image7th slideshow image
Latvian   Russian  
 
/
Rīgas vēstures enciklopēdija
ĀgenskalnsAndrejsalaAvotiBišumuižaBrasaČiekurkalnsDzirciemsGrīziņkalnsIļģuciemsImantaĶengaragsKundziņsalaMaskavas forštateMežaparksPurvciemsSarkandaugavaSkansteTeikaTorņakalnsVecmīlgrāvisVecrīgaVēsturiskais centrsZaķusala
Cita Rīga iesaka
Izzini.lv
DatuApstrade.lv
Izzini.lv
Ekskursijas
Pasākumi bērniem
Rīgas apkaimju spēle
Sabiedrības integrācija
Ceļveži
Galda spēles
Meklēt ar Google
Laika ziņas
gismeteo

Statistika LiveInternet
Яндекс.Метрика
 
Ziemeļblāzma :: Vecmīlgrāvja apskates vietas :: Cita Rīga
Ziemeļblāzma

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma

Atrodas Ziemeļblāzmas ielā 36. 1902. gadā Mīlgrāvī tika nodibināta saviesīga biedrība, kas atbilda tā laika „modei” - katrā apdzīvotā vietā dibināt savu biedrību. Biedrības nama atklāšana notika 1904. gada 15. augustā. Ziemeļblāzmā jau no pašiem pirmsākumiem aktīvi darbojās teātra studija, kuru vadīja algots režisors, lai motivētu celt aktieru līmeni. Viņi saņēma arī algu. Darbojās arī diriģenta V. Ozoliņa vadītais koris. Populāri bija biedrības rīkotie jautājumu un atbilžu vakari.

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma

1906. gadā 21. janvārī tika nodedzināts „Ziemeļblāzmas” nams. 1907. gada 22. jūlija sēdē nolēma celt pagaidu mājokli, kura projektētājs un darbu veicējs oficiāli bija G. Škilters. 1907. gada 14. oktobrī notika pirmais pasākums pagaidu „Paviljonā”. Katru nedēļu „Ziemeļblāzmā” tika rīkots viens pasākums.

1910. gada 17. martā A. Dombrovskis paziņoja, ka nolēmis celt jaunu biedrības namu, kuru uguns nespēs iznīcināt. Jaunais „Ziemeļblāzmas” nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā. Nav īsti zināms, kas ir šīs celtnes autors. Tomēr visticamākā versija, ka nama skices un uzmetumus sagatavojis pats A. Dombrovskis. 1913. gada 1. septembrī jaunais nams tika atklāts.

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma
Foto: J. Sedols

1914. gada rudenī tika atvērta patversme iesaukto rezervistu un zemessargu bērniem. Šajā laikā nama galvenā funkcija bija žēlsirdība, nevis kultūras darbība kā līdz šim. 1915. gadā tika pārtraukta patversmes uzturēšana. 1915. gada 4. augusta pievakarē „Ziemeļblāzmā” ieradās pirmie latviešu strēlnieku bataljoni. Karam sākoties, pils pagrabā drošā vietā tika noglabāts Kr. Barona „Dainu skapis”. 1923. gadā valdība piešķīra pabalstu, lai biedrība varētu atsākt savu darbību.

Vecmīlgrāvja Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma

Arī pēc A. Dombrovska nāves Ziemeļblāzma savu darbību turpināja – notika dažādi saviesīgi pasākumi. Plaši pazīstams bija Ziemeļblāzmas teātris, Ziemeļblāzmas bērnu svētki, kas pulcēja bērnus no visas Rīgas, darbojās arī koris, kino un mazpulki. Padomju varas gados Ziemeļblāzma turpināja savu darbību kā kultūras un interešu izglītības centrs.

Sīkāk par Ziemeļblāzmas manu lasiet Rīgas vēstures enciklopēdijas sadaļā "Vecmīlgrāvis".

Ziemeļblāzmas atrašanas vieta Rīgas kartē




Pievienot komentāru

* Obligāti norādīt
1000
Captcha Image

Komentāri (0)

Vēl nav neviena komentāra. Esiet pirmais!

dekor
 
   
     
Apskates vietas
Apskates vietu TOP 40
Vecrīga Rīgas vēsturiskais centrs Pārējā Rīga
Apskates vietas Rīgas rajonos
ĀgenskalnsGrīziņkalnsMaskavas forštateSarkandaugavaVecmīlgrāvis
Tematiskās apskates vietas
Daugavas ūdens ceļšJūgendstils RīgāPadomju RīgaPirmās brīvvalsts laiksRīgas nocietinājumiVācu Rīga
Projekta sponsori
Tūrisma aģentūra Skaistie skati
Valsts kultūrkapitāla fonds
ALA
Informatīvais atbalsts
Sarunas par Rīgu
SIA ExsoBalt

© 2007-2017 Cita Rīga Par projektu | Uzrakstiet mums | Kontakti | Meklēt | Lapas karte | Viesu grāmata Datu apstrāde | LimeSurvey